Patēriņa cenas Latvijā pērn augušas par septiņiem procentiem. 2004. gadā inflācija bija 7,3 procenti.
Patēriņa cenas Latvijā pērn augušas par septiņiem procentiem. 2004. gadā inflācija bija 7,3 procenti.
Vidējais cenu līmenis pagājušajā gadā paaugstinājies par 6,7 procentiem. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu kāpumu bija pārtikas preču un degvielas cenu pieaugumam. Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka, salīdzinot ar 2004. gada decembri, pērn ievērojami dārgākas kļuvušas daudzas pārtikas preces, īpaši maize, gaļa un gaļas produkti, zivis un zivju produkti, siers un piena produkti. Vidēji pārtikas cenas pērn augušas par 8 – 20 procentiem.
Degviela pērn sadārdzinājusies par 19,4 procentiem. Tas ietekmējis sauszemes transporta pakalpojumu cenas. Būtiski dārgāka kļuvusi gāze, cietais kurināmais, siltumenerģija, atkritumu savākšana, kā arī citi ar mājokļa uzturēšanu saistīti izdevumi. Administratīvi regulējamās cenas pagājušajā gadā, kā informē Oskars Alksnis no CSP Patēriņa cenu indeksu daļas, augušas par 7,5 procentiem.
Ievērojami dārgāki kļuvuši ēdināšanas, viesnīcu, medicīnas, atsevišķi izglītības, finanšu un personīgās aprūpes pakalpojumi.
Lielākā pazeminošā ietekme uz cenu līmeni bijusi telekomunikāciju pakalpojumiem – par 6,4 procentiem. Būtiskas pārmaiņas nav novērotas maksā par apģērbu un apaviem, sadzīves tehniku, autotransporta iegādi, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, dzelzceļa transporta, apdrošināšanas un pasta pakalpojumiem.
Pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenu līmenis pazeminājies par 0,1 procentu, tai skaitā precēm cenas samazinājušās par 0,2, bet pakalpojumiem augušas par 0,2 procentiem. Vidējā cenu līmeņa izmaiņas mēneša laikā galvenokārt ietekmējis cenu kritums degvielai un apaviem, kā arī vairāku pārtikas produktu sadārdzināšanās.
Degvielas cenas decembrī pazeminājušās par 2,6 procentiem. Izpārdošanu un atlaižu ietekmē cenas par 0,1 procentu pazeminājās apģērbam, apaviem – par 6,9, sadzīves tehnikai – par 1,5, tekstilizstrādājumiem – par 1,8, TV, audio, video tehnikai – par 1,4 procentiem. Tradicionāli atsevišķiem pasta un mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem bija spēkā svētku akcijas.
Decembrī cenas turpināja celties maizei, gaļas produktiem, zivīm un zivju produkcijai, piena produktiem, olām, dārzeņiem. Nedaudz lētāks kļuva siers, eļļa un tauki, kafija, kartupeļi. Tās paaugstinājās ūdens piegādei, atkritumu savākšanai, zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva atsevišķi kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumi. Palielinājās maksa par bērnudārza apmeklējumu un ēdināšanas pakalpojumiem.
CSP prognozē, ka šogad inflācija varētu nedaudz samazināties un būt 5,5 – 6 procentu. Jau pašlaik zināmi vairāki sektori, kur cenas kāps – gāzes un pasta tarifi, siltumenerģija, apkure, akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, īres maksa denacionalizētajos namos, dabas resursu nodoklis cementam, degvielai un sašķidrinātajai gāzei.
Ekonomikas eksperti pauž, ka tuvākajā laikā inflācija nemazināsies. Pēc Raitas Karnītes domām, tā varētu būtiski samazināties tikai pēc pāris gadiem. Pie pašreizējiem ekonomikas attīstības tempiem būtu labi, ja šogad inflācija nostabilizētos 5 – 6 procentu robežās. Ojārs Kehris no “Ekonomistu apvienības 2010” uzskata, ka šāda inflācija ir pārāk augsta un valdība uzņēmusies pārāk lielu risku, neieviešot konkrētus ierobežojošus pasākumus. Vienā gadā šāda inflācija nav nekas bīstams, ja nākamajos gados ir samazināšanās, tomēr vairāki faktori liecina, ka Latvijā tā tik strauji nesamazināsies. Jau pašlaik zināmu lomu spēlē inflācijas gaidas, kad, prognozējot pieaugumu, tiek paaugstinātas cenas. Ekonomikas ministrija šogad prognozē 5 procentu inflāciju.
