Dziesmu svētku likums, kas stājās spēkā jūlijā, piedāvā vīziju par dziesmu svētkiem kā ciklisku, nepārtrauktu procesu un apņēmību to īstenot.
Dziesmu svētku likums, kas stājās spēkā jūlijā, piedāvā vīziju par dziesmu svētkiem kā ciklisku, nepārtrauktu procesu un apņēmību to īstenot, taču galvenais, kas ļaus spriest par tā efektivitāti, – tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrāde un īstenošana – vēl priekšā. Tā “Ziņas” secināja vasarā. Tagad, atskatoties uz pussezonā paveikto, jāatzīst: lai gan vairāku 2008. gada dziesmu svētku koncertu koncepcijas (pieteikumu trūkuma dēļ) līdz šim palikušas neatbildēts jautājums, gatavošanās kopumā, protams, izceļas ar savlaicīgumu. Jāpriecājas, ka likums nav palicis tikai skaists dokuments, bet paver iespējas, lai visā, kas saistīts ar tautas mākslas menedžmentu un uz mantojuma apzināšanu un saglabāšanu attiecināto likumu sakārtotību, Latvija Baltijas valstu trijotnē ar laiku varētu kļūt par līderi.
Kā atceramies, viens no pirmajiem likumā paredzētajiem soļiem bija rudenī izveidot Dziesmu un deju svētku padomi – konsultatīvu institūciju, kuras pienākumos ietilptu pārraudzīt dziesmu un deju svētku sagatavošanas, tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesu. Novembrī padome tika apstiprināta, un par tās priekšsēdētāju ievēlēja maestro Raimondu Paulu (par viņa vietnieku apstiprināja diriģentu Māri Sirmo).
Bet jau oktobrī LU Lielajā aulā tikās 350 Latvijas koru diriģentu, lai kopīgi izrunātu gatavošanās procesu 2008. gada Dziesmu un deju svētkiem. Par gatavošanos svētku Noslēguma koncertam informēs tā mākslinieciskais vadītājs M.Sirmais, kura koncepciju “Latvija – Saules zeme” atzina par labāko slēgtā konkursā. Romāns Vanags iepazīstināja Atklāšanas koncerta māksliniecisko koncepciju. Diriģenti varēja iegūt Noslēguma koncerta pirmo nošu krājumu. Sanāksmes dalībnieki arī pieņēma rezolūciju, kurā 1950. gadā celto Mežaparka Lielo estrādi atzina par morāli un tehniski novecojušu. “Estrādes tehniskais stāvoklis negarantē drošību lielajam dziesmu un deju svētku dalībnieku un skatītāju skaitam. Speciālistu tehniskie atzinumi būtiski ierobežo radošo ieceru pilnvērtīgu realizāciju. Estrādes pārbūves darbos 1990. gadā ir neatgriezeniski sabojāta akustika, līdz ar to arī zaudēta iespēja klātesošajiem adekvāti uztvert lielā kora daudzbalsību un tradicionālo “a capella” dziedājumu. Apskaņošanas iespējas ir ierobežotas un nav iespējams estrādē radīt kopkorim raksturīgo dzīvo skanējumu. Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta dalībnieku un apmeklētāju pieprasījums pārsniedz estrādes kapacitāti. Diriģenti aicina Saeimu, Ministru kabinetu un Rīgas pašvaldību pieņemt lēmumu par 1950. gada celtās būves nojaukšanu un jaunas, mūsdienīgas, akustiskas, ietilpīgas estrādes būvniecību Jaunais komplekss varētu tikt veidots kā kultūras centrs, kur starpsvētku periodā risinātos dažādas ar kultūru saistītas aktivitātes un izglītošanas nolūkos būtu apskatāma pastāvīga dziesmu un deju svētku ekspozīcija,” bija teikts rezolūcijā, kas nosūtīta Valsts prezidentei, Saeimai, Ministru kabinetam un Rīgas pašvaldībai.
Oktobrī svarīgs notikums bija arī tautisko deju tradīcijas kopējiem – iznāca Ingrīdas Saulītes grāmata “Deju svētki Latvijā 1945 – 2003”, kurā apkopota plaša informācija par deju svētkiem, to vēsturi un kura uzskatāma par vērtīgu izziņu avotu gan svētku pētītājiem, gan citiem interesentiem. Grāmatā ietverts apskats par visiem deju svētkiem kopš 1948. gada, svētku virsvadītājiem, horeogrāfiem, skatēm, jaundarbiem, koncepcijām, kas sakārtots pa gadiem hronoloģiskā secībā. Tas ir 1993. gada izdevums ar attēlu un faktu papildinājumu. Klāt nākušas arī vairākās nodaļas – par trimdas dejotāju aktivitātēm, jaunrades deju konkursiem un citām norisēm.
Decembrī valsts aģentūrā “Tautas mākslas centrs” notika 2008. gada dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru koncerta, deju svētku II programmas koncerta, garīgās mūzikas koncerta Doma baznīcā un vokāli simfoniskā orķestra koncerta māksliniecisko koncepciju konkursa pieteikumu izskatīšana. Žūrija par labāko izvirzīja profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” producentes Astrīdas Ķēniņas iesūtīto koncepciju ar devīzi “Laipa”. “Laipa ir kultūras pasaules simbols. Katrai paaudzei ir sava garīgā laipa, ko tā met pāri nākamajai. Katrai tautai arī. Tieši tāpēc mums ir svarīgi dziesmu svētki kā īpašs kopības un vienotības simbols,” vēstīts tās pieteikumā. Triju pārējo māksliniecisko koncepciju konkursi šoreiz palika bez rezultātiem. (Deju svētku II programmas koncerta konkursam iesūtītās divas koncepcijas žūrijas komisija atzina par nepārliecinošam un vienojās par jauna konkursa izsludināšanu pēc labojumu veikšanas konkursa nolikumā.) Garīgās mūzikas koncerta koncepciju konkursam tika saņemts tikai viens pieteikums, kuru žūrija neatbalstīja, savukārt vokāli simfoniskajam konkursam netika saņemts neviens pieteikums.
Nesenākā lielā aktualitāte attiecas uz deju lieliestudējuma tapšanu. 10. janvārī valsts aģentūrā “Tautas mākslas centrs” notika rajonu un pilsētu deju kolektīvu virsvadītāju sanāksme, kurā varēja iepazīties ar iestudējuma koncepciju, programmas uzbūvi, repertuāra veidošanas un atlases principiem. Koncepcija, kuras autori ir Jānis Purviņš, Jānis Ērglis, Valdis Celms un Māra Ķimele un kuras devīze ir “Izdejot laiku”, uzvarēja konkursā decembrī. “Laiks mums ir katram savs un vienlaikus visiem kopīgs. Vai tas būtu viens cilvēks vai tauta, vai arī pasaule tās plašākajā tvērienā. Laiks izverd no Dieva laistas pasaules pašiem sākumiem, no viena notikuma sākotnes, izsaka sevi pasaules norišu daudzveidībā, līdz nogurst un aizplūst, un atgriežas savas tapšanas dzīlēs, tomēr atkal no jauna atdzimdams ar jaunu savas esības spēku un cerību,” sacīts pieteikumā. Kā sapulcē stāstīja V.Celms, scenārijs aptver vienu dienu, vienu pasaules tapšanas apli, līdz jauna apļa iesākumam: Rīts (“Kalējs kala debesīs…”), Diena (“Man Laimiņa kroni pina…”), Vakars (Pinekļi), Nakts (Rituāls), Ausma. Lieliestudējuma modelis veidots, pamatojoties uz 2003. gada rudenī notikušās konferences “Ceļā uz dziesmu svētkiem” noslēguma dokumentiem, kuros teikts, ka deju svētku I programmai jāatspoguļo novadu tradīcijas, balstītas folkloras horeogrāfiskajā un muzikālajā materiālā. Līdz ar to tiek piedāvāts jauns koncerta modelis, kurā apvienojas novadu tradīcijās sakņotās dejas un dejas, kas balstītas folkloras materiālā, neakcentējot īpaši kādu novadu, aktualizējot latviešu tradicionālās kultūras pamatvērtības. Kā sapulcē piebilda J.Purviņš, tiek apsvērta, piemēram, iespēja rīkot folkloristu ekspedīcijas uz novadiem, lai iegūtu pēc iespējas precīzāku senā uguns rituāla aprakstu, ko iecerēts izmantot vienā no dejām. Viņš arī atklāja, ka lielāko daļu no iestudējumā iekļaujamajām 32 dejām rudenī izraudzīs konkursā, ko plāno izsludināt šā mēneša beigās.
