Pagājušajā vasarā ar Jelgavas Domes Izglītības nodaļas atbalstu divreiz viesojāmies Kurzemes skolās, lai iepazītos ar to muzejiem un to, kā tur pēta skolas vēsturi.
Pagājušajā vasarā ar Jelgavas Domes Izglītības nodaļas atbalstu divreiz viesojāmies Kurzemes skolās, lai iepazītos ar to muzejiem un to, kā tur pēta skolas vēsturi. Apskatījām arī ievērojamākos Kurzemes kultūrvēsturiskos un dabas objektus. Vasaras iespaidi tagad parādīti izstādē “Kur zeme tā? Tepat Latvijā!”, kas līdz 31. janvārim apskatāma
1. ģimnāzijas aktu zālē.
Tikko un moderni iekārtotas divas no apmeklētajām vēstures liecību krātuvēm. Kuldīgas Plūdoņa ģimnāzijas muzeja izveidei piesaistīti līdzekļi – vairāki tūkstoši latu. Ekspozīcijas veidotāji iepazinušies ar aktualitātēm šajā jomā, īpaši vērtīga bijusi Latvijas Bankas muzejā gūtā pieredze. Kuldīgas pilsētas muzeja speciāliste Jolanta Mediņa, kas atbild par Kuldīgas 2. vidusskolas muzeju un sniedz konsultācijas arī pārējiem novada skolu vēstures apzinātājiem, uzskata, ka Plūdoņa ģimnāzijas muzejs ir radies nedaudz sasteigti un tāpēc noformējums ir pārāks par saturu.
Moderni iekārtota arī skolas vēstures izstāde Ventspils 1. ģimnāzijas vēstures kabinetā. Materiāls interesants, noformējums gaumīgs, bet rodas jautājums – vai labi, ka tas atrodas klasē, kur grūti izvietoties lielākai apmeklētāju grupai.
Pieticīgi, bet ar entuziasmu
Saldus pilsētas skolās var saskatīt vairākas iezīmes skolu muzeju kustībā. Pirmkārt, muzejus vada pensionētās skolotājas. Otrkārt, telpas nav plašas. Pilsētas ģimnāzijā ne īpaši labi ir tas, ka muzejs izvietots trīs mazās istabiņās. Optimāla telpa ir 2. vidusskolā, turklāt no vēsturisko materiālu glabāšanas viedokļa izdevīgajā 2. stāvā. Tā glīti un gaumīgi izremontēta. Treškārt, materiālu eksponēšanā izmantoti vienkārši līdzekļi. Ļoti interesants risinājums bija 2. vidusskolā – skolas galdnieks daļu stendu izgatavojis no vecām mēbelēm. Ceturtkārt, var saprast, ka galvenokārt visu darbu veic pensionētās pedagoģes ar savu entuziasmu. No skolu muzeju teorijas viedokļa, liela loma jāpiešķir skolēnu dalībai savas skolas muzeja veidošanā un darbībā.
Biežāk – informācijas centri
Vairumā apmeklēto skolu vēsture tiek parādīta informācijas centrā, ne muzejā klasiskā izpratnē. Tukuma Raiņa ģimnāzijā divi stendi par skolas pirmsākumiem izstādīti vēstures kabinetā. Turpretim Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskolā ir līdzīga situācija kā Jelgavas 1. ģimnāzijā – telpas iedalītas, bet nav piešķirti līdzekļi, lai tajās iekārtotu ekspozīciju. Pensionētā skolotāja Anna Rumba materiālus glabā bibliotēkā. Viņa jau ir sagatavojusi grāmatu par skolas vēsturi no 1915. līdz 1940. gadam. Tās atvēršanas svētki paredzēti šogad skolas 200 gadu jubilejas salidojumā. Tipiski informācijas centri ir Talsu ģimnāzijā un 2. vidusskolā. Materiāli izvietoti mapēs, Talsu 2. vidusskolā arī datorā “Power Point” programmā. Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolā izveidots neliels skolas muzejs (vadītāja pensionētā skolotāja Vizma Dzintara), kura izveidi pagājušajā mācību gadā aktīvi atbalstījusi direktore Vēsma Grigale. To vairāk varētu saukt par informācijas centru nelielās telpas, aprīkojuma un eksponēto priekšmetu dēļ, tomēr skolas viesiem tas dod ieskatu arī vēsturē.
Ēdole izceļas
Gribētos atzīmēt Ēdoles pamatskolā redzēto, manuprāt, labāko no apmeklētajiem Kurzemes skolu muzejiem. Ēdoles pamatskola izvietojusies pirmajā skolas ēkā (darbu sāka 1822. gadā), otrajā, kas celta 1876. gadā, un trešajā – jaunākajā un plašākajā –, kas celta padomju laikā. 1876. gadā būvētā ēka ir skolas muzejs, ko vada vēstures skolotāja Gunita Meijere. Lai arī tas izvietots šaurā telpā un noformējums ir novecojis, tā materiāli un saturs ir interesants un augstvērtīgs. Piemēram, saglabāts ir “ulmaņlaiku” skolas karogs, atrasts stūrītis etnogrāfisko materiālu kolekcijai, padomju gadu pionieru formas tērpiem. Otrs nozīmīgs faktors ir tas, ka skolotāja G.Meijere muzeja darbībā iesaista arī skolēnus, pulciņā ir 20 – 30 bērnu. Viņi nodarbojas ne tikai ar skolas vēsturi, bet arī novadpētniecību un vēstures palīgdisciplīnu pamatu apzināšanu. Tā bērni centušies pēc heraldikas galvenajiem likumiem veidot savas dzimtas ģerboni. Muzeja darbība šķiet veidota pārdomāti un zinātniski pamatoti, kas šajā ziņā Ēdoles pamatskolu izceļ citu apmeklēto skolu vidū.
Rīgas skolu muzeju pieredzes apzināšana vēl ir tālākās darbības uzdevums, bet, iepazīstoties tikai ar Rīgas skolu muzeju, kas atrodas Rīgas Skolēnu pilī K.Barona ielā, un Rīgas 1. ģimnāzijas vēstures ekspozīciju, var saprast: galvaspilsētas skolās ir krietni lielākas iespējas. Šogad pavasarī un vasarā plānots apmeklēt skolu muzejus arī citos novados, kur problēmas ir tuvākas situācijai Jelgavā, un pēc tam to parādīt līdzīgā atskaites izstādē, kādu par Kurzemes ekspedīciju pašlaik varam skatīt 1. ģimnāzijas aktu zālē.
