«Slidenās ietves apdraud pilsētnieku veselību» (17. janvāris). Pilsētniece: Vai privātmāju īpašniekam jāatbild par ietves, kas ir blakus viņa privātajai teritorijai, tīrību? Vai tas nav likums no padomju laikiem?
“Slidenās ietves apdraud pilsētnieku veselību” (17. janvāris)
Pilsētniece: Vai privātmāju īpašniekam jāatbild par ietves, kas ir blakus viņa privātajai teritorijai, tīrību? Vai tas nav likums no padomju laikiem? Ietve nav viņa īpašums. “Pilsētsaimniecībai” nu gan jādomā, kā tālāk tās lietas virzīt. Tai gan jāsaka paldies, ka 30 gadu laikā pirmo reizi nokaisīts ceļš pilsētas nomalē.
jelgavniece: Žēl to cilvēku, kuriem jācieš sāpes un jādziedē traumas ilgāku laiku. Protams, dabas apstākļi ir tādi, ka pēc atkušņa uzsalst, veidojas ledus, bet, ja ietves nokaisa ar smiltīm, iešana ir droša. Taču kaisīts ir reti kur.
vietējā: “Kāpēc gan “Pilsētsaimniecība” nevarētu arī man pagalmu sakopt – nopļaut zāli, apzāģēt zarus kokiem un vēl šo to, neiešu taču es rūpēties par to, kas man apkārt.” Tā laikam domā lielākā daļa jelgavnieku. Ja man pie mājas būtu grāvis un ietve, es to “laizītu” katru rītu un vakaru, jo esmu atbildīga par to, kas atrodas man apkārt, un par to cilvēku, kas nokritīs, ejot garām manai mājai, vai, ieskatoties aizaugušā grāvī, teiks: nu gan te sliņķi dzīvo! Man vienalga, ko paredz likumi un noteikumi, esmu Jelgavas iedzīvotāja un rūpējos par pilsētas tīrību, neciešu čīkstētājus un pīkstētājus. Brauciet uz Āfriku, tur ciematos nav ietvju un ielu…
Nu jau gan: Ej nu ej, “Pilsētsaimniecība” manu teritoriju gan netīrīs, un tas nav vajadzīgs, bet ir citi laiki pienākuši, to gan vajadzētu “vietējai” atcerēties. Ja es būšu pensijā un man vairs nebūs ko darīt, iešu talkā visur rādiusā ap savu īpašumu, ja vēl spēšu pavilkties, un, ja tur visu izdarīšu, iešu tai “vietējai” palīgā.
čisķuļa: Nopucēja sētniece asfalta ietvi, bet nolaidās migla un piesala. Iznākumā ir slidens spogulis. Nekad nav gana labi!
