zz.lv
Intervija ar bijušo “Jelgavas novada KU” valdes locekli Dinu Stašānu.
Lai izprastu, kā risinās problēmas apvienotajā Jelgavas novada pašvaldības kapitālsabiedrībā “Jelgavas novada KU”, 19. septembrī Jelgavas novada domes sēdē tika uzklausīts jūnijā no darba atbrīvotais “Jelgavas novada KU” valdes loceklis Dins Stašāns. Gandrīz stundu viņš domniekiem skaidroja situāciju no sava skatpunkta. Kopš jūnija D. Stašānam nav nekādas formālas saistības ar Jelgavas novada pašvaldību. Viņš turpina savu iepriekšējo darbu biznesa konsultāciju jomā un atgriezties darbā Jelgavas novadā nevēlas. Taču D. Stašāns uzskata, ka civilizētā pasaulē būtu normāli, ja tādu amatpersonu (“Jelgavas novada KU” un “Ozolnieku novada KU” valdes loceklis), kāds nepilnus divus gadus viņš bija, pašvaldībā un arī plašākā sabiedrībā uzklausītu. D. Stašāns sevi sauc par trauksmes cēlēju, kurš kļuva nevēlams Līgas Lonertes vadītajai pašvaldības administrācijai.
Var piebilst, ka dzīve Jelgavas novadā D. Stašānam nav sveša. Viņa tēvs Andris Stašāns ilgāku laiku bija Sesavas pamatskolas direktors.
– Lūdzu, pastāstiet par savu izglītību un iepriekšējo darba pieredzi!
Ar uzņēmējdarbības vadību un biznesa konsultācijām ikdienā esmu bijis saistīts vairāk nekā divdesmit gadu. Pēc Banku Augstskolas absolvēšanas vairāk nekā desmit gadu strādāju vadošajās Latvijas komercbankās, kur nodarbojos ar uzņēmējdarbības konsultācijām. Darba pieredze man deva padziļinātu izpratni par ļoti plašu uzņēmējdarbības nozaru darbību. Manā pieredzē ir daudzi sekmīgi konsultēti Latvijas uzņēmumi, kuriem tika sniegs plašs pakalpojumu loks, piemēram, ārējā finansējuma piesaiste (banku kredīti, ES fondi, investīcijas), uzņēmumu restrukturizācija, apvienošana u. c. Tika atrasti risinājumi, lai samērotu uzņēmuma faktiskos ieņēmumus ar saistībām. Racionāla un profesionāla pieeja izaicinājumu risināšanā tika paņemta līdzi, arī veicot “Jelgavas novada KU” valdes locekļa pienākumus.
Jāuzsver, ka mana līdzšinējā profesionālā pieredze ir bijusi izteikti saistīta ar privāto sektoru, t. i., ar uzņēmumiem, kuri darbojas reālā tirgus un konkurences situācijā. Pašvaldībai piederošie komunālie uzņēmumi, zināms, nekonkurē brīvajā tirgū, to uzdevums būtu kvalitatīvi veikt tiem deleģētos pašvaldības uzdevumus un sniegt pakalpojumus, kurus brīvajā tirgū nespēj vai nevar sniegt komersanti.
– Kāda noskaņā 2022. gadā sākāt darbu “Jelgavas novada KU”? Citēju jūsu vārdus no pašvaldības mājaslapas: “.. Zinu, viegli nebūs! Esmu pārliecināts, ka uzņēmums var nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Rūpēsimies, lai sniegtie pakalpojumi vienmēr būtu ērti pieejami, moderni un pats uzņēmums viegli sasniedzams mūsu klientiem.” Jūs tikāt izraudzīts kā labākais no 13 pretendentiem. Kā tas nācās, ka nokļuvāt “mīnu laukā”, kur nav vajadzīgā atbalsta no Jelgavas novada pašvaldības kā kapitāldaļu turētāja?
Ja es būtu konformists, kurš piederētu pie gadu desmitiem saaustā “savējo” zirnekļu tīkla vai vēlētos ar to “sadraudzēties”, iespējams, vēl šodien vadītu “Jelgavas novada KU”. Taču nepilnu divu gadu laikā izpilddirektores Līgas Lonertes vadītajā pašvaldības administrācijā es kļuvu nevēlams. 2022. gada septembrī uzsākot darbību, no pašvaldības puses gan nebija nekādu šķēršļu.
“Jelgavas novada KU” un “Ozolnieku novada KU” ikdiena ritēja diezgan haotiski. Avārijas situācijas gan tiešā un pārnestā nozīmē nācās novērst vai katru dienu. Piemēram, 2022. gada rudenī atklājās, ka “Jelgavas novada KU” nepietiek naudas darbinieku algām. Strauji tuvojas apkures sezona, bet kurināmā iegādei trūkst apgrozāmo līdzekļu. Iedzīvotāji komunālo uzņēmumu bija iesaukuši par nepieejamu “pentagonu”. Proti, saziņa ar uzņēmuma teju desmit tūkstoš klientiem klātienē bija iespējama tikai Jelgavas novada klientu apkalpošanas centrā, kurš darbojās ar pusdienas pārtraukumu un vienu darbinieku.
2022. gadā ikdienas aktuālie jautājumi tika izrunāti ar izpilddirektori Līgu Lonerti, arī pašvaldības darbinieki bija atbalstoši, par ko varu teikt tikai lielu paldies. Jāatgādina, ka 2022. gada rudenī SIA “Ozolnieku KSDU” un SIA “Jelgavas novada KU” apvienošanās process bija jau sācies. Abi uzņēmumi kopā nodrošināja septiņus dažādus pakalpojumus – siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, māju, atkritumu, kapu apsaimniekošana, teritoriju kopšana, pašvaldības dzīvokļu apsaimniekošana. Latvijā ir pašvaldības, kurās tik plašs pakalpojumu klāsts tiek organizēts pat ar četru dažādu komunālo uzņēmumu palīdzību.
“Mīnu lauks” un paniskā vajadzība atbrīvoties ne tikai no manis, bet arī no citiem vadošajiem uzņēmuma darbiniekiem radās vēlāk, mums principiāli iestājoties pret izsaimniekošanu, nolaidību un bezatbildību.
Foto: Ozolnieku KSDU un jelgavasnovads.lv
Pirmais trauksmes zvans atšķirīgajā izpratnē, ka pašvaldībai piederošais uzņēmums nevar būt dažu pietuvināto komforta zona, tika nozvanīts 2023. gada sākumā. Tad informēju izpilddirektori Līgu Lonerti un viņas vietnieku Ingu Zālīti par manis veikto 2021.–2022. gada abu komunālo uzņēmumu (“Ozolnieku KSDU” un “Jelgavas novada KU”) darījumu apkopojumu. Mani un tuvākos kolēģus uztrauca sistemātiski darījumi par ievērojamām summām ar uzņēmumiem, kuri, kā minimums, ir tiešā interešu konfliktā ar uzņēmuma bijušo valdes locekli Dzintaru Cāzeru un Iepirkumu komisijas locekļiem Uldi Lonertu un Ēriku Priedi. Bija aizdomas, ka sadarbība ar virkni ārpakalpojuma sniedzēju, piemēram, SIA “MP Agency” (uzņēmuma īpašnieks Māris Priede, Ē. Priedes brālis), SIA “Priedes nami” (īpašnieks Ē. Priede), SIA “Elegro” (šis uzņēmums sniedzis SIA “Priedes nami” grāmatvedības pakalpojumus), var būt radījusi komunālajiem uzņēmumiem ievērojamus zaudējumus. Pēc manas iniciatīvas 2023. gada rudenī Ēriks Priede, kas turklāt bija “Jelgavas novada KU” remonta darbu sektora vadītājs, no darba pašvaldības uzņēmumā tika atbrīvots. No Iepirkumu komisijas vadītāja pienākumiem tika atbrīvots arī Līgas Lonertes vīrs “Jelgavas novada KU” darbinieks Uldis Lonerts, kas līdz 2023. gada rudenim ar Ēriku Priedi dalīja vienu darba kabinetu. Uldis Lonerts reizē bija arī pašvaldības dzīvokļu komisijas loceklis un atbildīgais par pašvaldības dzīvokļu apsaimniekošanu. Manuprāt, Jelgavas novadā apzināti tika izveidota konstrukcija, kurā tiešie pašvaldības pienākumi – rūpes par pašvaldības dzīvokļiem un pašvaldības dzīvokļu sekretariāts – tika atdoti komunālā uzņēmuma pārziņā. Tādējādi Līgas Lonertes vīrs Uldis Lonerts formāli nebija tiešā viņas pakļautībā, nebija pašvaldības darbinieks, bet gan atradās pašvaldības kapitālsabiedrības štatu sarakstā.
Par darījumiem, kuri rada aizdomas, 2023. gada ziemā kopā ar kolēģi Normundu Talci (iepriekš ilggadēju “Rīgas siltuma” vadītāju) vērsāmies Valsts policijā un vēlāk arī Rietumzemgales prokuratūrā, kas šogad maijā uzsāka kriminālprocesu, kas saistīts ar “Ozolnieku KSDU” bijušā valdes locekļa Dzintara Cāzera prettiesiskajām darbībām, izšķērdējot pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļus. Pieminētais Ēriks Priede ir ar Dzintaru Cāzeru cieši ekonomiski saistīta persona, piemēram, ir valdes loceklis Cāzeram piederošajos uzņēmumos SIA “Grāmatvedības pakalpojumi” un SIA “A199”. Ēriks Priede daudzu gadu garumā bijis SIA “Jelgavas novada KU” Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. 2021. gadā viņu šajā amatā nomainīja Uldis Lonerts. 2021. un 2021. gadā vien Ērika Priedes uzņēmums “Priedes nami” saņēmis samaksu no “Jelgavas novada KU” vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Interesenti, ka “Priedes nami” pēc lietvedībā esošajiem dokumentiem prot visu – remontējuši pašvaldības dzīvokļus, piegādājuši lietotas automašīnas un traktortehniku. Jāatzīmē tāds svarīgs “sīkums” – “Jelgavas novada KU” pašiem ir sava remontdarbu brigāde piecu cilvēku sastāvā, kuras vadītājs bija pats Ēriks Priede. “Priedes namu” izcilie finanšu rādītāji (piemēram, 2021. gadā apgrozījums 238 698 eiro, tīrā peļņa – 89 862 eiro) nešaubīgi liek uzdot jautājumus, vai tie neveidojās, sniedzot sadārdzinātus, varbūt pat fiktīvus, pakalpojumus “Jelgavas novada KU”. Valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka 2022. gadā Ērikam Priedem piederēja seši dzīvokļi (pieci Jelgavas novadā un viens Krāslavas novadā). 2019. gadā viņam piederošo dzīvokļu skaits bija pat astoņi. Manuprāt, šādā gadījumā “Jelgavas novada KU” valdes loceklim Dzintaram Cāzeram un kapitāldaļu turētājai Līgai Lonertei būtu jāspēj paskaidrot, kā komunālā uzņēmuma remontdarbu brigādes vadītājam izdevās būt pilna laika darbiniekam un vēl četru uzņēmumu valdes loceklim. Interesanti būtu arī papētīt, kā Ērikam Priedem izdevās kļūt par Jelgavas novadā esošo dzīvokļu īpašnieku.
Protams, Dzintars Cāzers, Līgas Lonertes ieskatā, ir unikāls speciālists, kurš spējis daudzu gadu garumā savienot augstus amatus visos pašvaldības uzņēmumus – SIA “Zemgales veselības centrs”, SIA “Jelgavas novada KU” un SIA “Ozolnieku KSDU”, pat nenākot uz darbu. Jā, 2022. gadā septembrī, uzsākot pildīt valdes locekļa pienākumus, konstatēju, ka “procesus” viņš vada no mājām, t. i., darba kabinets uzņēmumā šai personai pat nebija iekārtots.
– Kā jums radušās aizdomas, ka izpilddirektores Līgas Lonertes vadībā Jelgavas novada pašvaldības administrācija ir slikti strādājusi? Zināms gan, ka Jelgavas novada domes deputāti 31. jūlijā uz laiku (trīs mēnešiem) Līgu Lonerti atstādināja no amata un vēl aizvien izvērtē viņas darbību.
Manuprāt, Lonerte ir lieliska vadītāja. Zināšanas, stresa noturība, autoritāte – nešaubīgi ļoti augstā līmenī. Vienīgā nianse – ne vienmēr kompetence ir saiknē ar godprātību. Novēroju, ka Lonertes iesaiste jautājumu risināšanā ir izteikti selektīva. Bija lietas, kas viņu ļoti interesēja, un bija lietas, kuras izlikās nedzirdam, īpaši, ja tas varēja skart pašas atbildību un jau minētos interešu konfliktus.
– 7. jūnijā jeb vienu dienu pēc jūsu atbrīvošanas no “Jelgavas novada KU” arī valsts medijs lsm.lv publicēja Jelgavas novada pašvaldības sniegto informāciju, ka par jūsu darbību minētajā amatā pašvaldības uzņēmuma kapitāldaļu turētāji Ingus Zālītis un Līga Lonerte ir vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs. Proti, jūsu vadībā “Jelgavas novada KU” ir strādājis ar zaudējumiem. Šogad uzņēmuma parāds piegādātājiem ir vairāk nekā 787 000 eiro, overdrafta līgums apkures nodrošināšanas atmaksai – 800 000 eiro, paredzamie nodokļu maksājumi – vairāk nekā 200 000 eiro, bet potenciāli iespējamie ieņēmumi jūnijā vien 600 000 eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā izdevumu daļa. Turklāt valdes locekļa darbības beidzamos divos mēnešos esat pirmšķietami apzināti veicis darbības, kuru rezultātā uzņēmums novests līdz maksātnespējai. Jums ir nācies atbildēt likumības sargiem?
Droši vien steiga mani izmest no amata bija tik prioritāra, ka nācās izmantot argumentāciju, kas šķita “pārdodama”: Krīze! Stašāns nolaidis uzņēmumu!; Maksātnespēja!; Viss ir slikti! Jā, taisnība – 2023. gadu “Jelgavas novada KU” un “Ozolnieku KSDU” noslēdza ar zaudējumiem. Šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad tā ir noticis un droši vien arī notiks. Šeit gan ir izrauti trīs skaitļi, lai no tiem uzburtu drāmu. Līdz 2024. gada jūnijam abos uzņēmumos, kas tagad jau ir apvienoti, notika profesionāls pakalpojumu sniegšanas sakārtošanas un finanšu rezultātu uzlabošanas darbs. Jo īpaši pakalpojuma cenu apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. 2024. gada jūnijā uzņēmumam nebija neviena kavēta maksājuma! Protams, uzņēmumā ir jāturpina sakārtot kreditoru termiņstruktūru jeb ilgtermiņa ieguldījumu atmaksai jāpiemēro ilgtermiņa maksājumi. Noteikti viens no uzdevumiem ir koriģēt aizdevumu atmaksas grafiku, lai būtiski avārijas–remonta darbi vai citi ilgtermiņa ieguldījumi nebūtu jāfinansē no apgrozāmajiem līdzekļiem, bet kopumā tas ir profesionāli risināms jautājums, ja uzņēmuma vadībai piemīt nepieciešamās kompetences.
Saistībā ar Līgas Lonertes sūdzību tiesībsargājošajām iestādēm (ja tāda sūdzība tiešām bija) mani neviens nav aicinājis. Profesionālā korporatīvā vidē pārkāpumus konstatē, veicot neatkarīgu auditu jeb revīziju. Vēl korektāk, ja ar to amatpersonai, par kuras darbību ir kādas aizdomas, ļauj iepazīties un sniegt atbildes. Protams, šis nav Līgas Lonertes un viņas sabiedroto vēlamais stils, jo tad var izrādīties, ka Stašāna laikā ne tikai nav bijis kaut kādu noziedzīgu darbību uguns, bet arī paši dūmi sapūsti pavisam citu iemeslu dēļ.
— Gaitis Grūtups
Reklāma