Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pērnā gada nogalē veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret darbu ārzemēs.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pērnā gada nogalē veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret darbu ārzemēs. Izrādās, vairāk nekā puse respondentu nepieļauj domu, ka tuvāko gadu laikā varētu strādāt ārpus mūsu valsts.
19 procentu Latvijas iedzīvotāju iespēju tuvāko gadu laikā doties strādāt uz ārvalstīm vērtē kā lielu, bet 7 procenti norādījuši, ka tā ir “ļoti liela”. Turklāt vīrieši domu doties darbā uz ārvalstīm pieļāvuši biežāk nekā sievietes.
Salīdzinot atbildes dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka jaunieši biežāk pieļauj varbūtību tuvāko gadu laikā braukt strādāt uz ārvalstīm. Proti, vairāk nekā puse aptaujāto (53 procenti) vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzinuši, ka iespēja doties peļņā uz ārzemēm ir liela, tajā skaitā 19 procentu norādījuši, ka tā ir ļoti liela.
Analizējot atbildes dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, var konstatēt, ka varbūtību tuvāko gadu laikā doties uz ārvalstīm par lielu (atbildes “ļoti lielu” un “drīzāk lielu”) atzinuši vīrieši, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, privātajā sektorā nodarbinātie, respondenti ar augstiem ienākumiem, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie.
Savukārt to, ka iespēja tuvākajā laikā doties strādāt uz ārvalstīm ir “ļoti maza/nekāda”, biežāk norādījušas sievietes, iedzīvotāji ar pamata vai augstāko izglītību, latvieši, nestrādājošie, aptaujātie ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji lauku apvidos. Dati iegūti, aptaujājot 1015 respondentu no dažādām sociālajām grupām.
Pētījumā “Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs”, kuru veica Ivars Indāns, Aija Lulle, Marika Laizāne – Jurkāne un Liene Znotiņa, atklājušās vēl kādas problēmas. Pētījums neapstiprina pieņēmumu, ka aizbrauc pārsvarā nekvalificēts darbaspēks, tomēr lielākā daļa ir cilvēki ar vidējo speciālo izglītību (šoferi, galdnieki, pavāri, frizieri, grāmatveži utt.). Izbraucēji ir dažāda vecuma, sākot ar vidusskolas beidzējiem, līdz pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Jūtamas kļūst migrācijas ķēdes, tas ir, ja no viena pagasta aizbrauc dažas personas, tad pēc laika to darīs arī citi. Tāpēc dažās Latvijas pašvaldībās izbraukušo uz Īriju skaits ir liels, savukārt citās – mazs.
Iemesli, kāpēc tiek meklēts darbs ārzemēs, ir dažādi. Vieni min ekonomisko situāciju, citi – pārmērīgas prasības, vēl citi – darba devēja attieksmi. Potenciālie darba meklētāji ārzemēs arī negatīvi atsaucas par īgnajiem tautiešiem un zemo dzīves kvalitāti. Jauniešus uztrauc dārgās studijas, jo, piemēram, Īrijā iegūt augstāko izglītību iespējams par zemāku samaksu.
Lai gan Īrijā strādā liels latviešu īpatsvars, par latviešu kopienas iesakņošanos tur nevarot runāt, jo pārsvarā visi vēlas atgriezties dzimtenē. Taču Latvijas vēstniecība Īrijā izveidojusi Īrijas Latviešu biedrību un skolu, taču cilvēku interese par tām ir maza. Saliedētāki latvieši ir mazpilsētās, kur tiek organizēti kopīgi pasākumi un sporta spēles.
***
Viedoklis
Politologs Ivars Indāns: “Vecajām ES dalībvalstīm būtu jāņem vērā Īrijas piemērs un jāatver savs tirgus viesstrādniekiem no jaunuzņemtajām ES valstīm. Tas būtu izdevīgi arī no ES nodokļu politikas viedokļa, turklāt darbaspēka migrācijas jautājums skar visas ES attīstību. Migrācijas procesi Latvijā vēstures gaitā bija saistīti ar ģeopolitisko situāciju. Pašlaik ārzemēs strādā 5 procenti no Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Problēmas sagādā tas, ka trūkst statistikas šajā jomā. Piemēram, Latvijas dati liecina, ka Vācijā pašlaik strādā 100 mūsu valsts iedzīvotāju, savukārt Vācijas reģistros šis cipars ir 8000 – 10 000 cilvēku.”
