Apaļie 250 Volfgangam Amadejam Mocartam apritētu šodien.
Apaļie 250 Volfgangam Amadejam Mocartam apritētu šodien. Rīt pulksten 17 Sv.Annas baznīcā notiks izcilā austriešu skaņraža dzimšanas dienas koncerts, kura rīkotāji sola ļaut vienlīdz dziļi ieklausīties jubilāra daiļrades abās pusēs – dzīvespriecīgi vieglajā un skumji dramatiskajā.
Ērģelnieks Aigars Reinis ne bez smaida atzīst, ka “dubults” varētu attiekties ne vien uz koncerta emocionālo saturu, bet arī uz mākslinieku sastāvu, kur “pārsvarā viss ir pa divi”: divas vokālās solistes soprāni (Dzintra Blūma un Ilona Maļecka), divi ērģelnieki (A.Reinis un viņa dzīvesbiedre Ilze Reine), vēl divi instrumentālisti (vijolniece Māra Birziņa un flautists Aivars Asarītis) un divu baznīcu kori (Jelgavas Sv.Annas un Rīgas Sv.Jāņa).
Dz.Blūmu daudzi atcerēsies kā dziedātāju, kas savulaik ilgi bijusi Rīgas Operetes teātra soliste, savukārt I.Maļeckas darbs galvenokārt saistīts ar vokālo pedagoģiju RPIVA un Jūrmalas Mūzikas vidusskolā. M.Birziņa ir senās mūzikas ansambļa “Ludus” vadītāja. “Kā zināms, visi lielie senās mūzikas interpreti Mocartu, ņemot vērā viņa stilistiku, ietver savā lauciņā,” senatnīgās vijoļspēles manieres iederību koncertā atzīst A.Reinis, piekrītot: tajā, ka mūsdienās biežāk jāsastopas ar Mocarta romantizēšanu – interpretēšanu no nākamā gadsimta viedokļa – izpaužas visu daudzinātā ģēnija pazīme – aizsteigšanās priekšā savam laikam.
A.Reinis sola, ka koncertā būs iespēja apjaust komponista domas simfonisko vērienu, taču mūziķu sastāvs paredz, ka programmā valdīs kamermūzikai raksturīgas noskaņas.
Baznīcas mūzikas darbu skaitā būs Mesa re miniorā, kuras “malējās” daļas – “Kyrie” un “Agnus Dei” – dziedās kopkoris, pārējo atskaņos ap desmit cilvēku lielā Sv.Annas baznīcas kora grupa kopā ar instrumentālistiem. Baznīcas kormūziku pārstāvēs arī skaņdarbs “Laudate Dominum”. Būs pasaulslavenais, visdažādākajos pārlikumos pazīstamais “Ave verum”, kā arī divi sacerējumi, ko A.Reinis uzsver kā īpašu izaicinājumu korim: motete “Veni Sancte Spiritus” – un skaņdarbs dubultkorim jeb “koru sasaukšanās” “Venite populi”.
Katra programmas daļa rāda citādu Mocartu. “Laudate Dominum” un “Ave verum” – lirisko Mocartu, mesa – reliģisko, teoloģisko, komponistu, kura darba pienākumos savulaik ietilpa kalpošana baznīcā. Citāds ir arī pilnskanīgais krāšņums, ko darbos “Veni Sancte Spiritus” “Venite populi” rada festivāla koris. Rotaļīgais Mocarts visā savā godībā izskanēs abu koru dāmu balsīs fragmentā no operas “Burvju flauta”.
Kamernoskaņu uzsvērums būs koncertā iekļautajā “Addagio” flautai, kas raisa populārākās asociācijas ar Mocarta mūziku – dzīvi apliecinošu, smalku un viegli ritošu skaņu saaudumu, ko visi – gan atzinēji, gan kritiķi – mēdz salīdzināt ar trauslu porcelānu vai smalkām mežģīnēm.
Zināms pretstats “flautiskajam” Mocartam būs viņa ērģeļmūzika. Skaņdarbus ērģelēm Mocarts sacerējis salīdzinoši maz, taču to, par cik nozīmīgu viņš uzskatīja šo savu daiļrades daļu, apliecina kaut vai tas, ka ērģeles komponists nodēvējis par mūzikas instrumentu karali. Dzimšanas dienas koncertā skanēs Fantāzija fa minorā (starp citu, rakstīta “pulkstenī iebūvētām ērģelēm”). “Variācijas pa vidu ir diezgan gaisīgas, rotaļīgas, bet sākumā un beigās netrūkst dramatisma,” A.Reinis raksturo, viņa vārdiem, “iespējams, viskrāšņāko Mocarta skaņdarbu ērģelēm” un sola to interpretēt izvērsti, netaupot krāsas, atklājot gluži simfonisku komponista domas lidojumu.
“Šajā laikā Jelgavā norisinās Ledus skulptūru festivāls. Varbūt arī Mocarta mūzikas divējādību, ko koncertā vēlamies parādīt, var salīdzināt ar ledu. Krāsaini izgaismotas, caurspīdīgās skulptūras mirdz tik skaisti. Taču ledus ir arī ciets un ass. Arī mūzika, ko dzirdēsiet, ir gan krāšņa, dzīvespriecīga, jautra, gan dramatiska, traģiska, tāda, kas slēpj ko nepateiktu,” A.Reinis teic par vēlmi aptvert visu Mocarta mūzikas emocionālo gammu.
***
Volfgangs Amadejs Mocarts
Dzimis 1756. gada 27. janvārī Zalcburgā, miris 1791. gada 5. decembrī Vīnē.
Klavierspēli apguvis trīs gadu vecumā, četru gadu vecumā pirmoreiz mēģinājis pierakstīt savas improvizācijas.
Patstāvīgas kompozīcijas sācis sacerēt piecu gadu vecumā. Pirmie darbi publicēti 1763. gadā, kad ģimene devās koncertceļojumā pa Rietumeiropu un Volfgangs kopā ar māsu muzicēja franču un britu karaliskajām ģimenēm.
Sacerējis 40 simfonijas, 55 koncertus, 33 serenādes, 23 operas, 22 klaviersonātes, ap 60 citu klavierdarbu, 42 vijoļsonātes, 26 stīgu kvartetus, septiņus klaviertrio, 15 variācijas, 40 dziesmas, 20 kanonus, 15 mesas, 40 ofertorijas, astoņas litānijas, 10 kantātes, 17 ērģeļsonātes, kā arī dejas un citus skaņdarbus.
Mocarta pēdējo lielās formas skaņdarbu – Rekviēmu – pabeidza viņa skolnieks Zusmairs.
Apglabāts Vīnes priekšpilsētā neiezīmētā kapavietā, tāpēc tā nav zināma.
