Ja cietumnieki strādās, ir vairāk cerību, ka, iznākot brīvībā, viņi kļūs likumpaklausīgi un normāli dzīvos tālāk.
Ja cietumnieki strādās, ir vairāk cerību, ka, iznākot brīvībā, viņi kļūs likumpaklausīgi un normāli dzīvos tālāk. Ar šādu domu pagājušajā nedēļā Jelgavā notika seminārs “Uzņēmējdarbības iespējas ieslodzījuma vietās”. Tajā piedalījās Jelgavas, Bauskas, Saldus, Dobeles un Tukuma pašvaldību, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts probācijas dienesta pārstāvji un diemžēl tikai viens uzņēmējs.
Aicināti bija daudzi uzņēmēji, taču atsaucās viens – SIA “Signum” direktors Vitālijs Upenieks. Tas liecina, ka sabiedrības nostāja ir šāda: no cietumiem labāk tālāk. Kā trāpīgi saka Valsts probācijas dienesta Jelgavas struktūrvienības vadītājs Juris Sokolovs, tā ir “strausa politika”. Šie cilvēki aiz žoga ir tikai uz laiku. Ko viņi darīs pēc tam, ir diezgan svarīgi arī tiem, kas cietumam labāk apies ar līkumu.
Kādas saimnieciski varētu būt priekšrocības notiesāto nodarbināšanai? Pirmkārt, pastāvīgi pieejams darbaspēks. Jelgavas cietuma priekšnieka vietnieks Aivars Šteinburgs piebilda, ka ieslodzīto sastāvs vienā vai otrā cietumā ir diezgan mainīgs. Vidējais “sēdēšanas” laiks vīriešiem ir 4,5 gadi, sievietēm – par gadu mazāk. Turklāt 98 procenti ieslodzīto ir darbspējīgajā vecumā (viena trešdaļa 18 – 25 gadus veci).
Vēl biznesa plusi ir brīvi pieejamas telpas, gatava infrastruktūra. Piemēram, Jelgavas cietumā neaizņemtu ražošanas telpu ir atliku likām. Turklāt tās varētu salīdzinoši lētāk iznomāt. Tomēr telpas netiek izmantotas jau gadus piecpadsmit, tādēļ vajadzīgi būtiski ieguldījumi to remontam un atjaunošanai. Ģeogrāfiski gan nekas nav mainījies – daudzviet, arī Jelgavā, cietumi ir pilsētas centrā, tuvu pie dzelzceļa un citām komunikācijām.
V.Upenieks, domājot par ieslodzīto darbu, bija visai skeptisks: “Ideja var tikt realizēta tikai tad, ja uzņēmējam, kas nodarbina cietumniekus, ir būtiski nodokļu atvieglojumi.” Pavēršot diskusiju mazliet asāk, Valsts aprobācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs teica, ka būtībā cietuma administrācija nav ieinteresēta, lai ieslodzītie strādā: jo mazāk rūpju, jo mierīgāka dzīve. Alga cietuma darbiniekiem atkarībā no ieslodzīto nodarbinātības nemainās.
Tomēr praksē ir tā, ka ieslodzījuma vietu darbinieki cenšas kaut ko šajā jomā darīt, kaut vai tāpēc, ka darbs uzlabo cietuma iekšējo klimatu. Rodas paradokss – padomju laikā cietumos strādāja, zināmā mērā darbs bija kā sods. Mūsdienās cietumnieki to uzskata par privilēģiju, kas rada iespēju lieku reizi iepirkties veikalā un labākajā gadījumā kaut ko iekrāt dzīvei brīvībā.
Kad seminārs tuvojās noslēgumam, no Tukuma ieradās Arnis Irbe – sociālais darbinieks, kas strādā ar bijušajiem ieslodzītajiem. No saviem 46 dzīves gadiem 19 viņš pavadījis ieslodzījumā. Runājot par bijušo ieslodzīto atgriešanos sabiedrībā, A.Irbe piebilda, ka daudziem un arī viņam palīdzējusi kristīgas dzīves saprašana. Seminārs notika ES Sociālā fonda projekta “Equal” ietvaros.
Fakti par cietumiem (RĀMIS):
Latvijā ir 15 cietumu, no tiem divi – Jelgavā.
Latvijā ir ap 7800 ieslodzīto. Pieci tūkstoši no tiem notiesāti, pārējie – pirmstiesas apcietinājumā. Cietumnieku īpatsvara ziņā Latvija ieņem 26. vietu pasaulē.
Mazākais ieslodzījuma termiņš ir 6 mēneši, ilgākais – mūža ieslodzījums.
Notiesātie Latvijas cietumos nodarbināti kokapstrādē, metālapstrādē, šūšanas nozarē, suvenīru izgatavošanā, taču 65 procenti no strādājošajiem strādā cietuma saimnieciskajā apkalpē.
***
Fakti par cietumiem
Latvijā ir 15 cietumu, no tiem divi – Jelgavā.
Latvijā ir ap 7800 ieslodzīto. Pieci tūkstoši no tiem notiesāti, pārējie – pirmstiesas apcietinājumā. Cietumnieku īpatsvara ziņā Latvija ieņem 26. vietu pasaulē.
Mazākais ieslodzījuma termiņš ir 6 mēneši, ilgākais – mūža ieslodzījums.
Notiesātie Latvijas cietumos nodarbināti kokapstrādē, metālapstrādē, šūšanas nozarē, suvenīru izgatavošanā, taču 65 procenti no strādājošajiem nodarbinātui cietuma saimnieciskajā apkalpē.
