Trušu gaļas ražošanas apjomiem pasaulē ir tendence palielināties. Aptuveni 47 procentus no kopējā tās daudzuma saražo ES valstīs.
Trušu gaļas ražošanas apjomiem pasaulē ir tendence palielināties. Aptuveni 47 procentus no kopējā tās daudzuma saražo ES valstīs. Trušu gaļa tiek uzskatīta par vienu no dārgākajām, veselīgākajām un diētiskākajām. Truškopības attīstībā arī Latvijā pašlaik vērojamas perspektīvas – katru gadu tiek veidotas aizvien jaunas šķirnes trušu saimniecības.
Inese Strazdiņa ir viena no trim mūsu rajona šķirnes trušu audzētājiem. Šo nodarbi sākusi jau 14 gadu vecumā, vēlāk izveidota saimniecība “Ļipiņas”, tagad Inese plāno pievērsties šķirņu pilnveidošanai un izkopšanai.
I.Strazdiņa stāsta, ka interese par trušiem radusies pirms vairākiem gadiem. “Viss sākās ar bērnības kaprīzēm – kā ikvienam bērnam, arī man gribējās kādu dzīvnieku. Kad man bija 14 gadu, vecāki nopirka divus trusīšus, ko divus gadus audzējām pašu priekam. Vēlāk tēvs uzzināja, ka mūsu valstī pastāv Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības Truškopības nodaļa, kur darbojas šķirnes trušu audzētāji. Aizgāju uz vienu sapulci, radās interese, tāpēc nolēmu iestāties šajā organizācijā un sāku audzēt šķirnes trušus,” atceras Inese.
Truši dzīvo būros un siltumnīcā
Precīzu trušu skaitu grūti pateikt, bet pārsvarā ganāmpulkā ir ap simt garaušu. Turklāt saimniecība iekārtota teritorijā ap privātmāju Jasmīnu ielā, Jelgavā. Vaislas ganāmpulku veido 35 mātītes un tēviņi. Sākotnēji pie katra trušu būra Inese piestiprinājusi arī dzīvnieka vārdu. Var redzēt, ka sprostos savulaik dzīvojis Biž – Bižiks, Drostala, Baltīte, Misija, Sofija. Tiesa, no šiem trušiem palikuši tikai vārdi, jo mītnēs nomainījušies jau vairāku paaudžu garauši.
Inese stāsta, ka pilsētas īpašumā ap privātmāju teritorija ir pārāk maza, lai izvērstu trušu audzēšanu. “Ļipiņās” jaunākie dzīvnieciņi izmitināti arī būros siltumnīcā. Strazdiņu ģimenei šķirnes trušu audzēšana ir hobijs ar nelielu plusa zīmi ienākumu ziņā. Patlaban Inese studē Vidzemes augstskolā, tāpēc trušu barošana un kopšana uzticēta vecākiem Irinai un Edgaram.
Izēdina speciālu spēkbarību
“Ļipiņās” trušus baro ar spēkbarību, kas iegādāta no Kretingas pilsētas ražotājiem Lietuvā. “Barība satur nepieciešamos mikroelementus un vitamīnus, tāpēc truši pietiekami ātri nobarojas un izaug.” Dzīvniekiem piedāvā arī auzas un miežus, mazāk – kviešus. Inese uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst izbarot rudzus, jo tie veicina uzpūšanos un trusis var aiziet bojā. Ziemā noteikti izēdina sienu, bet dzirdina vitaminizētu ūdeni. Aukstākā laikā garauši ūdens vietā labprāt mielojas ar sniegu. Vasarā ēdienkartē tiek iekļauta arī zāle, kāposti un citi dārzeņi.
Trušu mēslus kā vērtīgu mēslošanas līdzekli pieprasa kaimiņi un Strazdiņu ģimenes draugi. Uz jautājumu, vai par trušu ganāmpulku nav saņemtas sūdzības no tuvējo māju iedzīvotājiem, Inese atbild, ka problēmu nav, jo truši nerada smaku, arī mēsli regulāri tiek izvesti.
Katrai saimniecībai savas šķirnes
Lielie auntruši Inesei iepatikās to nokareno ausu dēļ. Izvēlēti dažādu krāsu ļipaiņi, bet šogad ganāmpulks papildināts ar Maisenas auntrušu šķirnes tēviņu. Šiem trušiem raksturīgs melns apmatojums, mūsu valstī tā ir reta šķirne, un Inese vērtē, ka “Ļipiņās” ir lielākā šķirnes auntrušu kolekcija Latvijā, tur mīt arī vienīgais Maisenas auntrusis. Runājot par auntrušiem, I.Strazdiņa uzsver, ka tos kā tīršķirni audzēt gaļai nav izdevīgi, jo tiem raksturīgi masīvi kauli, tos ieteicams krustot ar Jaunzēlandes balto, Tīringas vai citu šķirņu trušiem. Savukārt Tīringas garauši Inesei iepatikās spoži brūnā apmatojuma dēļ. Šī šķirne audzējama kā gaļas, tā kažokādu ieguvei, līdz kaušanai paiet aptuveni astoņi mēneši. Inese stāsta, ka pēdējā laikā saimniecībā no Vācijas un Čehijas šķirnes trušu saimniecībām iegādātas vairākas Tīringas mātītes un tēviņi, jo plānots nopietni nodarboties ar šo garaušu audzēšanu.
Vīnes zilganpelēkajiem trušiem, ko “Ļipiņās” audzē kā gaļas un kažokādu šķirni, raksturīga paliela galva. “Mūsu valstī tā ir jauna šķirne, to audzē tikai trīs šķirnes trušu saimniecībās. Kažokādu ieguvei garauši jābaro vismaz septiņus mēnešus, bet jau tagad uzskatu, ka šķirne ir laba, truši ir mīlīgi un draudzīgi, tāpēc arī to savā saimniecībā plānoju pilnveidot,” tā Inese. Izrādot garaušus, viņa arī uzsver, kā pareizi turēt dzīvnieciņu. “Celt aiz ausīm vien nedrīkst nekādā gadījumā, jo tā var pārraut saites skaustā, kas savukārt var būtiski ietekmēt truša veselību. Pareizi ir reizē ņemt aiz ausīm un skausta, pieturot visu ķermeni.”
Saimniecībā mīt arī kāda agresīva Havanas šķirnes trušu mamma. Tiesa, viņas raksturs visvairāk izpaužas pret apmeklētājiem. “Ziņu” ciemošanās reizē visi septiņi trusēni jau paaugušies un atšķirti, tādēļ mātīte ir samērā mierīga, tas izbrīna pat saimnieci. Citkārt gan brūni spīdīgā trusene, aizsargājot mazuļus, mēdzot rūkt un uzbrukt ar ķepām. Arī Havanas truši aug vien trīs mūsu valsts šķirnes audzētavās.
Inese teic, ka turpmāk lielākos daudzumos – izkops tikai piecu šķirņu trušus. Graušu audzētāji vienojušies – lai rajonā tiktu audzēts pēc iespējas vairāk šķirņu trušu un neveidotos konkurence, katram jāaudzē citu šķirņu truši.
Piedalās izstādēs un gūst apbalvojumus
Jau divus gadus labākos šķirņu dzīvniekus Inese izrāda izstāžu apmeklētājiem. Pērn rudenī piedalījusies starptautiska mēroga pasākumā izstāžu kompleksā “Rāmava”, kur dalībnieku vidū bija audzētāji arī no Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas ar vairāk nekā 500 trušiem. Izstādi Latvijas trušu audzētāji uzskata par lielāko gada notikumu. Trušu šķirņu vērtēšanā piedalījās arī ievērojams Zviedrijas trušu vērtētāju apmācības centra galvenais tiesnesis Berths Andersons. Inese strādāja kā tiesneša asistente un tulce, viņa regulāri apmeklē plašas Eiropas trušu izstādes, kurās aplūko šķirnes garaušus un noskata jaunus dzīvniekus arī savai saimniecībai.
Šogad “Ļipiņas” gatavojas iegūt šķirnes saimniecības atestāciju. Pašlaik valsts šķirnes trušu audzētājiem paredzējusi subsīdijas 40 procentu apmērā par katru iegādāto trusi, kas ievests no ārzemēm.
Latvijā ir trīs organizācijas, kurās apvienojušies šķirnes trušu audzētāji, – biedrība “Trusis un citi”, SIA “Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība” ar truškopības nozari un Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija. “Tā būs vienīgā organizācija, kas apvieno tikai trušu audzētājus. Esam ieinteresēti truškopību attīstīt arī mūsu valstī, tāpēc bija nepieciešama organizācija, kas nopietni pievēršas trušu selekcijas un citiem ar šķirņu pilnveidošanu saistītiem jautājumiem,” stāsta Inese.
Rudenī Inese atkal plāno braukt uz Čehiju un citām valstīm, lai iegādātos šķirnes trušus. Tā kā piemērotākais vairošanas laiks ir februāris un marts, rudenī truši sasnieguši labāko izvērtēšanas vecumu, jo šajā periodā kažoks ieguvis pamatkrāsu.
Šķirnes trušu cenas svārstās vidēji no 15 līdz 30 un vairāk latiem par dzīvnieku. Tas atkarīgs no šķirnes un vērtējuma. Jauntrušus realizē arī “Ļipiņas”, desmit gadu pieredze izveidojusi stabilus klientus, ar kuriem regulāri tiekas izstādēs. Inese realizē arī citu audzētāju trušu ādiņas, kas ir pieprasīts kažoku izejmateriāls. Piemēram, neliela Rex šķirnes dzīvnieku ādas puskažociņa cena ir ap 400 latu.
Publikācijas tapšanā izmantoti interneta materiāli
