Pēdējā laikā aizvien biežāk kā ziedoša dāvana tiek izvēlēts kāds orhideju dzimtas augs, kas uzmanību piesaista ar eksotisko izskatu.
Pēdējā laikā aizvien biežāk kā ziedoša dāvana tiek izvēlēts kāds orhideju dzimtas augs, kas uzmanību piesaista ar eksotisko izskatu. Daudzus māc neziņa, kā dižciltīgo puķi kopt, cik gaišā un siltā telpā novietot, kādu mēslošanas veidu un līdzekli izvēlēties. Pareizi koptas, orhidejas ziedēs atkal un atkal.
Orhideju dzimta formu daudzveidības un sugu skaita ziņā ir visbagātākā. Pēc dažādu autoru datiem, orhideju dzimtā zināmas 796 ģintis, kas apvieno 17 500 sugu. Tiesa, bagātākā orhideju flora sastopama tropu lietus mežos, bet Latvijā zināms ap 30 orhideju sugu. No tām izplatītākās ir naktsvijoles un dzeltenās dzegužkurpītes, bet pie Engures ezera ierīkota pat Orhideju taka, kur vasaras sākumā sastopamas vairāk nekā 20 sugu savvaļas orhidejas.
Pārstādot saplēš trauku
Orhidejas nepārstāda katru gadu, izņemot augus, kas līdz ar miera periodu zaudē lapas un saknes (kalantes un tūnijas). To dara miera perioda beigās, kad sāk veidoties jaunās saknītes un dzinumi. Citā substrātā orhidejas pārvieto arī tad, ja iepriekšējais sadalījies un sablīvējies vai ja augs stiepjas pāri poda malām. Nereti orhideju saknes pieaug poda malām, tāpēc pārstādot trauku saplēš, no saknēm nopurina veco substrātu, izgriež atmirušās saknes. Griezuma vietas dezinficē ar kokogles pulveri (nopērkams dārzkopības preču veikalos).
Orhideju substrātam jābūt irdenam un mitrumietilpīgam, tādam, kas ātri nesadalās un nesablīvējas. Ja substrātu gatavo pats, jāizvēlas šādi komponenti: paparžu saknes, sfagnu sūna, šķiedraina kūdra un priežu mizas. Var pievienot arī kokogles gabaliņus (liekā mitruma uzņemšanai), rupju granti, sasmalcinātu ķieģeļu daļiņas un dolomīta miltus substrāta skābuma noregulēšanai. Vairumam orhideju jānodrošina viegli skābs substrāts (pH 4,5 – 5,5).
Trauka apakšā trešdaļu piepilda ar drenāžas materiālu, tam virsū ber sfagnu sūnas, tad nedaudz substrāta. Uz tā novieto augu, saknes apber ar substrātu, ko stingri piespiež tikai gar poda malām. Brīvu maliņu laistīšanai neatstāj, bet substrātu var pārklāt ar sūnu. Orhidejas, kam dabā stumbrs un saknenis ir virs substrāta, nepiesedz. Ja augs neturas stingri, to piesien pie mietiņa vai piestiprina ar kāsīšiem. Pēc pārstādīšanas nedēļu orhidejas nelaista, bet rasina un noēno. Orhidejas nav gaismas prasīgi augi, tās var novietot arī tālāk no loga.
Stādīšanai izmanto māla, plastmasas vai koka traukus ar palielinātiem notekcaurumiem. Epifītiskās orhidejas (ar gaisa saknēm) labāk audzēt groziņos, tad nav vajadzīga drenāžas kārta, jo ūdens brīvi iztek pa groza malām. Lai substrāts neizbirtu, groziņa spraugas aizpilda ar sūnām.
Orhidejas var audzēt uz koka mizu gabaliem, zaru žāklēs vai uz paparžu sakneņiem. Piemērotākie ir jauno falenopšu, dendrobiju un katleju stādiņi.
Pavairo martā, aprīlī, maijā
Speciālisti skaidro, ka piemērotākais laiks orhideju pārstādīšanai ir pavasaris no marta līdz maijam. Tās pavairo ar dzinumu spraudeņiem, atsevišķiem galotnes dzinumiem, atvasēm vai dalot augu. Dala uzmanīgi, ne vairāk kā divās trīs daļās, citādi orhidejas uzziedēs tikai pēc diviem vai trim gadiem. Sakneņus griež ar asu nazi, lai nebojātu saknes.
Ar spraudeņiem pavairo sugas ar gariem dzinumiem un daudz snaudošiem pumpuriem – dendrobiju un tūniju sugas. Izvēlas spraudeņus ar vidēji trim snaudošajiem pumpuriem, tos ievieto sfagnu sūnā vai grantī un apsilda no apakšas, uzturot 22 – 25 grādu temperatūru. Vēlamais gaisa mitrums – 60 – 90 procentu (bieži rasina). Spraudeņus ievieto tā, lai pumpuri atrastos līdz ar substrāta virsmu. Pārlieku liels slapjums var izraisīt pūšanas procesu.
Orhidejas optimālos apstākļos apsakņojas pusotrā trīs mēnešos, kad attīstās arī jaunie dzinumi.
Dažas orhideju sugas vecākauga galotnē vai pie stumbra veido atvases, ko var atdalīt, kad jaunajam augam izveidojušās lapas un saknes. Falenopši atvases veido no ziedneša snaudošajiem pumpuriem, kad tam nogriež ziedkopu, tādēļ pēc noziedēšanas orhidejas kātiņu atstāj pie auga.
Prasīgas pēc barības vielām
Orhidejas ir barības vielu prasīga kultūra, tādēļ tās aug labāk, ja “baro” ar ūdenī izšķīdinātu mēslošanas līdzekli. Miera periodā mēslošanu samazina, bet dziļā miera periodā pārtrauc. Vasaras sākumā jāmēslo visvairāk, jo tad veidojas jaunie dzinumi, saknes un ziedpumpuri. Regulāri mēslo jaunos augus un falenopšus, kas arī zied cauru gadu.
Orhidejām piemērots ir pilnmēslojums, kas satur arī mikroelementus. Bieži nav ieteicams laistīt ar organisku mēslošanas līdzekli, jo tas veicina substrāta sadalīšanos.
Iedzīvotājiem, kam mājās ir viens vai pāris orhideju dzimtas augu, speciālisti iesaka izvēlēties profesionāļu sagatavotu mēslošanas līdzekli, ko var iegādāties dārzkopības vai saimniecības preču veikalos.
Publikācijas tapšanā izmantoti grāmatas “Telpaugi” materiāli.
***
Izplatītākie orhideju dzimtas augi telpām – falenopši
Ziedi atgādina naktstauriņu, tādēļ arī auga nosaukums cēlies no grieķu vārdiem “phalaina” – naktstauriņš un “opsis” – izskats.
Tipiski epifīti ar daudzām gaisa saknēm, tiem ir īss lapains stumbrs, biezas un ādainas lapas. Ziediem raksturīga ļoti skaista forma, atkarībā no sugas tie var būt balti, rožaini, violeti, zaļganbalti, zaļgandzelteni, dzeltenbalti un raibi. Grieztie ziedi svaigi saglabājas ilgāk par mēnesi.
Telpās visbiežāk audzē patīkamo falenopsi (Ph. amabilis). Jaunajiem augiem lapas sakārtotas it kā rozetē, tās ir ādainas, biezas, tumši zaļas. Stumbra sānos veidojas līdz 80 centimetru augsts, zarains, uz sāniem izliecies ziednesis. Daudzziedu ķekars ar septiņiem līdz 20 ziediem. Zied vēlu rudenī un ziemā, četrus piecus mēnešus.
Audzē siltās, labi vēdinātās gaišās telpās. Ziemā var atrasties tiešā saules apgaismojumā, vēlamā temperatūra – 20 – 24 grādi. Naktīs tā ieteicama par pāris grādiem zemāka.
Pavairo ar dzinumiem – atvasēm, kas veidojas ziedneša vidusdaļā un augšdaļā, lapu žāklēs.
Visbiežāk izvēlas substrātu no priežu mizām, sūnām un sasmalcinātiem ķieģeļiem, kam piejaukti kokogles gabaliņi.
Kopšanas ziņā falenopši ir pieticīgi, tiem tikai jānodrošina nepieciešamā temperatūra, jo augi ir siltumprasīgi. Substrātam jābūt mēreni mitram, to nedrīkst iekaltēt. Nekādā gadījumā ūdeni nedrīkst liet uz auga, tad sāk bojāties augšanas centrs. Karstā laikā var apsmidzināt ar smalku pulverizatoru.
Pārstāda pavasarī, audzē groziņos vai lēzenos traukos.
***
Slimības un kaitēkļi
Ja telpās nav atbilstošs gaisa mitrums un temperatūra, orhideju dzimtas augi var ciest no slimībām un kaitēkļiem.
Slimības
– Orhideju bakteriālā lapu puve – lapu galotnē vai vidū parādās gaišdzelteni laukumi, kas ātri kļūst lielāki. Virs bojājuma vietas lapas daļa atmirst un lapa aizlūst.
– Melnā puve – augu lapas nomelnē, kļūst caurspīdīgas, tās saspiežot, parādās ūdeņains šķidrums.
– Lapu brūnplankumainība – uz lapām parādās gaiši brūni plankumi, lapas novīst.
No vīrusslimībām orhidejas bojā cimbīdiju mozaīkas vīruss (augi nīkuļo, vāji zied, uz lapām parādās dzeltenas svītras, ar laiku lapas nokrīt) un tabakas mozaīkas vīruss (redzamu simptomu nav, augi nīkuļo, slikti zied un ar laiku aiziet bojā).
Kaitēkļi
Orhideju lapas bojā parastās bruņutis un tīklērces, jaunos dzinumus, ziedus un saknes var apskādēt mitrenes, bet nematodes var bojāt saknes.
