Kaut gan sāktas vairākas aktivitātes, Latvijā joprojām absolūtā alkohola patēriņš gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vecāku par 15 gadiem, pārsniedz deviņus litrus.
Kaut gan sāktas vairākas aktivitātes, Latvijā joprojām absolūtā alkohola patēriņš gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vecāku par 15 gadiem, pārsniedz deviņus litrus. Arī pērn Narkoloģiskajam dienestam darba nav trūcis.
Slimnīcas “Ģintermuiža” Narkoloģiskā dienesta vadītāja narkoloģe Lilita Caune, izvērtējot 2005. gada statistiskos rādītājus, secina, ka tas nav bijis sliktāks par iepriekšējiem, taču arī daudz labāku rezultātu alkohola un narkotiku lietotāju skaita ziņā nav. Pagājušajā gadā klāt nākuši jauni pacienti, arī bērni.
Stacionārā ārstējas vairāk
2005. gadā Jelgavas narkoloģiskajā stacionārā ārstējušies vairāk pacientu nekā gadu iepriekš. Pērn palīdzība bija vajadzīga 1277 atkarīgajiem, bet 2004. gadā – par 20 cilvēkiem mazāk. Pacienti stacionārā uzturējušies ilgāk.
“Tas norāda, ka cilvēki slimnīcā nokļūst arvien smagākā stāvoklī, ārstēšanai vajadzīgs ilgāks laiks. Pagājušajā gadā vairāk konstatēta alkohola psihoze. Pie mums ārstējušies saslimušie no visas Latvijas,” stāsta L.Caune.
Stacionāra dati gan nav tikai par Jelgavā un rajonā dzīvojošajām personām, ambulatorā dienesta rādītāji jau precīzāk atspoguļo situāciju mūsu pilsētā un rajonā.
Lielāka ir mirstība no alkohola
Jelgavā pērn nedaudz samazinājies narkoloģiskajā uzskaitē ņemto personu skaits: 2004. gadā 3063, 2005. gada beigās par 53 mazāk – 3010. No uzskaites pērn noņemti 248 cilvēki, 2004. gadā – 219.
“Skumīgi, bet no 248 vairāk nekā puse no uzskaites noņemti, jo bija miruši. Vēl gadu iepriekš miruši 127 – pārsvarā alkohola un tā izraisīto slimību dēļ. Visbiežākie mūsu klientu nāves cēloņi ir alkohola psihoze, sirds mazspēja, aknu ciroze un citi,” atzīst narkoloģe. Narkoloģiskajā slimnīcā 2005. gadā akūtajā nodaļā miruši divi slimnieki.
Skaitļi rāda, ka uzskaitē ņemto pacientu kļūst mazāk, taču tas nenozīmē, ka arī alkohols vai narkotikas tiek lietotas mazāk,” teic L.Caune un atzīst, ka tas vairāk saistīts ar mūsu pilsētā apritē esošo narkotiku veidu.
Pagājušajā gadā no 3010 narkoloģiskajā uzskaitē esošajiem no tās noņemti 69 alkohola lietotāji. Viņi ir izveseļojušies. “Izveseļošanos un stabilu remisiju atzīstam tad, ja cilvēkam trīs gadus nav konstatēta alkohola lietošana. Taču, ja grādīgo dzeršana turpinās, agrāk vai vēlāk viņš vairs nespēs iztikt bez medicīniskās palīdzības un atkal nonāks pie mums,” skaidro L.Caune.
2005. gadā stacionārā ārstējušies 12 bērnu, deviņi no alkohola, trīs – no narkotiku atkarības. Pašlaik no 3010 narkoloģijas uzskaitē paņemtajiem 39 ir nepilngadīgie.
Narkoloģe atzīst, ka skaitļi par alkohola lietotāju daudzumu nedaudz samazinājušies uz narkotisko vielu lietotāju rēķina.
Biežāk palīdzību meklē narkomāni
Jau vairākus gadus mūsu pilsētā narkotiku lietotāju skaitam ir tendence stabilizēties. 2004. gada nogalē Jelgavā uzskaitē bijuši 211 narkomānu, 2005. gada beigās – 207. Statistika par narkotikām un alkoholu ir līdzīga. Liela daļa pacientu no uzskaites tiek noņemti, jo nomirst.
L.Caune, strādājot konsultatīvajā darbā, novērojusi, ka aizvien vairāk narkotiku lietotāju nāk uz konsultācijām un meklē speciālistu palīdzību. Tam ir cieša saistība ar atkarību profilakses kabineta darbu un C hepatīta ekspertdiagnostiku. Pieredze liecina, ka no narkotiku atkarīgajiem pēdējā pusgadā palīdzību saņemt vēlējušies galvenokārt tie, kas inficējušies ar C hepatītu. Iemesls vienkāršs – tā ārstēšanu finansē valsts. Tiesa, obligāts priekšnoteikums ir narkotisko vielu lietošanas pārtraukšana, kas arī mudina cilvēkus meklēt palīdzību.
“Topa” virsotnē – amfetamīns
L.Caune norāda, ka Jelgavā pēdējo gadu laikā mainījies arī narkotiku piedāvājumu klāsts. Sakarā ar ierobežoto heroīna un opiāta pieejamību “mode” pārsviedusies uz amfetamīna narkotikām.
“Daudziem ir maldīgs priekšstats, ka amfetamīns neizraisa atkarību. Pagājuši trīs gadi, un secinām, ka aizvien biežāk pie narkologa vēršas šīs vielas lietotājs. Pēc trīs gadu daudzmaz regulāras narkotikas lietošanas ballīšu laikā, cilvēks sajūt tā radītās sekas. Būtiskākās izmaiņas notiek nervu sistēmā. Cilvēks mokās ar milzīgām baiļu lēkmēm. Lietojot amfetamīnu, ir tikpat liela iespēja saslimt ar kādu no bīstamajām infekcijām, tai skaitā HIV un C hepatītu, kā lietojot citas narkotikas. L.Caune norāda, ka amfetamīni kā stimulatori parasti esot izplatīti jauniešu grupās.
“Vidējā narkotiku lietotāja portrets: 16 – 17 gadu veci jaunieši, kas mācās. Tātad par to skolās ir jārunā. Ļoti bieži jauniešiem jautāju, vai vecāki zina, ko tu dari, kādas tev ir problēmas,” stāsta L.Caune. “Diemžēl nereti man jādzird: “Nē, viņi nezina, viņiem jau nekad nav laika.” Saskaramies arī ar to, ka jauniešiem nav kontakta ar vecākiem. Taču viņus vienmēr interesē, kā pamanīt, ka bērns lieto narkotikas. Tad man gribas jautāt: vai zināt, ko vajadzētu darīt, lai bērnam nerastos nepieciešamība lietot narkotikas? Vecāki nesaprot, ka cēloņi visbiežāk meklējami ģimenē. Narkotikas ir glābšanās veids no kaut kā.”
L.Caune arī norāda, ka jaunatne kļuvusi daudz izglītotāka par atkarībām un ir vērojamas pozitīvas tendences. “Patīkami, ka arvien vairāk pusaudžu saprot, ka moderns un stilīgs ir nevis narkotiku lietotājs, bet fiziski vesels cilvēks labā formā,” secina L.Caune.
***
2000; 2001; 2002; 2003; 2004
Degvīns, liķieris 3.07 2,82 2,64 3,07 3,05
Vīns, šampanietis 1,42 1,22 1,33 1,58 1,25
Konjaks, brendijs 0,64 0,49 0,63 0,58 0,61
Mazalkoholiskie kokteiļi 0,09 0,12 0,13 0,13 0,13
Alus 1,67 1,80 2,33 2,54 2,41
Kopā 6,89 6,45 7,06 7,9 7,45
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem
***
Izglītība; vīrieši; sievietes; kopā; %
Nepabeigta pamatskolas 19 2 21 10,5
Pamatskolas 91 25 116 57,7
Vidējā vai vidējā speciālā 49 14 63 31,3
Augstākā – 1 1` 0,5
Kopā 159 42 201 100
