Pašapkalpošanās – skolu un bērnudārzu ēdināšanas nākotne

Pašapkalpošanās modelis, kas aizgūts no Ziemeļvalstīm, ir skolu un bērnudārzu ēdināšanas nākotne, kura vairākās izglītības iestādēs Latvijā jau kļuvusi par tagadni, ko citi var braukt skatīt un pārņemt.

Ādažu sākumskola ir viens no šādiem pozitīvajiem piemēriem, turklāt skolā ir pat divas ēdamzāles divos stāvos, ar pašapkalpošanās vitrīnām. Ēdiens tiek pagatavots pirmajā stāvā un ar liftu nogādāts un pasniegts arī otrā stāva ēdamzālē. “Pašapkalpošanās modelis noteikti ir nākotnes risinājums, jo redzam daudzus ieguvumus,” norāda Ādažu sākumskolas ēdinātāja SIA Baltic Restaurants valdes loceklis Guntis Bredovskis. Viņaprāt, arī Latvijā izglītības sistēma kādā brīdī nonāksim pie secinājuma, ka visās skolās Latvijā jānodrošina pašapkalpošanās vitrīnas.

“Lielākais izaicinājums ir tas, ka Ādažu vidusskola ir skaitliski viena no lielākajām skolām Latvijā. Mums ir 916 izglītojamie un aptuveni 80 darbinieki, kuri arī izmanto šo ēdināšanu. Risinājums ar ēdamzāli divos stāvos ir veiksmes stāsts pašapkalpošanās ēdināšanas ieviešanai,” stāsta skolas direktore Solvita Vasiļevska.

Ēdiens no vietējiem produktiem

“Mums ir ļoti svarīgi, lai ēdiens ir ne tikai garšīgs, bet arī pagatavots no kvalitatīviem produktiem, ko piedāvā vietējie ražotāji,” uzsver S. Vasiļevska. Rezultāts ir tāds, ka bērni jūtas priecīgi un laimīgi, un arī vecāki ir apmierināti, jo bērni ir labi paēduši. Tieši to viņa min kā vienu no lielākajiem ieguvumiem. Līdztekus tam bērni apgūst un nostiprina pašapkalpošanās iemaņas un būtiski samazinās pārtikas atkritumu apjoms.

G. Bredovskis skaidro – normatīvi paredz, ka iepirkumā 45 % pārtikas produktu jābūt ar Zaļo vai Bordo karotīti – kvalitatīviem Latvijā ražotiem produktiem. “Savā uzņēmumā esam skaitījuši to proporciju, kas ir uz šķīvja gada griezumā, kuru ietekmē arī sezonalitāte, un es droši varu teikt, ka 63 līdz 65 % uz šķīvja, ko saņem bērni, ir Latvijā ražotais un pārstrādātais vietējais produkts.”

“Man kā uzņēmuma vadītājam vienmēr ir šis patriotisms par Latvijas produktiem, jo tas ir veids, lai naudiņa paliktu ģimenē. Ja ir iespēja, tad izvēlamies pirkt vietējo produkciju no vietējiem ražotājiem. Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm mēs ticam, jo šie produkti ir izgājuši cauri stingrai kvalitātes kontrolei, apliecinot, ka tie ir labāki,” stāsta G. Bredovskis.

Kur radusies ideja par šādu modeli?

G. Bredovskis pirms vairāk nekā 20 gadiem daudz laika pavadījis Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā, iepazīstot, kā tiek organizēta ēdināšana skolās. Vislabākais modelis bija Somijā, kur jau tad visiem bērniem skolās ēdināšana bija noorganizēta ar pašapkalpošanās vitrīnām, kur bērni kā pieauguši cilvēki varēja likt sev tādu ēdienu, ko vēlas, un tik daudz, cik vēlas. Tukšos traukus paši nesa un lika mazgāšanas kasetēs.

“Mums Igaunijā ir līdzvērtīgs uzņēmums, kas nodrošina ēdināšanu 70 skolās, un tur visās skolās ir pašapkalpošanās vitrīnas – bērni no 1. līdz pat 12. klasei paši ņem ēdienu,” stāsta G. Bredovskis. Sākums bija ar saviem izaicinājumiem, jo pārmaiņas prasa zināmu piepūli, taču pēdējo gadu laikā šis Igaunijā jau kļuvis par vispārpieņemtu optimālo modeli, kā organizēt bērnu ēdināšanu skolās.

Darbs pie šāda risinājuma Ādažu sākumskolā uzsākts jau skolas ēkas būvprojektēšanas laikā un ir nesis gaidītos rezultātus. Ēdināšanas vitrīnas īpaši pasūtītas zemākas, lai būtu bērniem piemērotas, arī citas mēbeles ir speciāli pielāgotas, lai nodrošinātu, ka bērni var ātri paēst un viegli nokopt galdus, atbrīvojot vietu nākamajiem. “Mūsu bērni neēd vienā laikā, bet starpbrīži bērnu ēdināšanai ir izveidoti secīgi,” skaidro S. Vasiļevska, atzīstot, ka garo starpbrīžu efektīva plānošana arī bija būtisks elements.

“No Ādažu sākumskolas pieredzes varētu aicināt arī citas pašvaldības izvērtēt un ieviest šo ēdināšanas pašapkalpošanās sistēmu skolās, jo bērni ir paēduši un priecīgi, pārtikas atkritumu daudzums ir samazinājies, turklāt bērni iemācās ēst arī tādus produktus, ko mājās varbūt nemaz neēd, kā, piemēram, salātus,” sarosīties citas pašvaldības aicina Ādažu sākumskolas direktore Solvita Vasiļevska.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 137 uzņēmumu 666 produktiem, bet Bordo karotīte – 57 uzņēmumu 295 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās.