Vienā simt policistu, citā – četri

Latvijas Pašvaldību savienība: “Pēc idejas pašvaldības aizpilda to tukšumu, ko nespēj valsts”.

Saeima ar likuma grozījumiem pērn noteica, ka no šā gada 1. janvāra pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā. Lielākajā daļā vietvaru sava policija jau bija, izņemot septiņās. Likuma izmaiņu autori toreiz pamatoja, ka pašvaldības policijas izveide radīšot jaunas darba vietas, kā arī atslogošot Valsts policiju, kurai vairs nebūs jākontrolē pašvaldības noteikumu izpilde. Taču viena lieta ir uzrakstīt uz papīra, otra – lēmumus īstenot dzīvē. Pašvaldības jau toreiz iezīmēja un arī tagad uzrāda problēmas.

Robežas neskaidras
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš uzsver, ka pašvaldībām funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vienmēr ir bijusi neatkarīgi no tā, ir vai nav tāda struktūrvienība kā pašvaldības policija. Tāpat šī funkcija vienmēr bijusi dalīta ar valsti, jautājums tikai – kādā apmērā. “Bet valstij visu laiku Valsts policijai trūkst naudas. Tāpēc 2022. gadā Pašvaldību likumā noteica, ka pašvaldības piedalās sabiedriskās kārtības pasākumu veikšanā, izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Vienlaikus dalīta funkcija ar valsts atbildību par sabiedrisko kārtību palika, bet robežas nav skaidras joprojām,” stāsta A. Salmiņš. “Latvijas Pašvaldību savienība un daudzas pašvaldības protestēja: mums uzliek jaunu funkciju, bet finansējumu līdzi nedod. No valsts saņēmām atbildi: jums jau nekas nemainās. Bet tad rodas jautājumi: kam jāmaksā par pašvaldības policijas izveidi un finansēšanu, kāda ir sadarbība ar Valsts policiju? Valsts un pašvaldības atbildību dala vairākās jomās, bet sabiedriskā drošība ir valsts galvenais jautājums, kam sabiedriskā kārtība ir pakārtota. Vai tagad sabiedriskās kārtības uzturēšana ir lētāka? Nē. Vai policijas ir vairāk? Formāli jā. Vai drošības kontrole ir labāka? Nē, daudzviet Valsts policijas patrulēšana notiek tikai pēc izsaukumiem, to mēģina aizstāt ar pašvaldības policijas resursu, taču tas ir nepietiekams, sevišķi Latgalē,” uzskata A. Salmiņš.

Nav datu par resursiem
Bet varētu jautāt: vai pašvaldības iedzīvotājam nav vienalga, par kādu naudu pašvaldības policija tiek uzturēta – no valsts vai pašvaldības budžeta? Vai tantei Bauskā un onkulim Ludzā nav pilnīgi vienalga, kas patrulē ielās vai atbrauc noregulēt ģimenes konfliktu: valsts vai pašvaldības policists?

“Jautājums ir par to, ka ar pašvaldības naudu mēģina nosegt to, ko nespēj Valsts policija. Pirms izmaiņām pašvaldības policija savas kompetences ietvaros bija kā papildinoša, palīdzoša institūcija Valsts policijai. Mēs sludinām, ka valstī drošība ir prioritāte, bet izrādās, ka nav kas patrulē Latgalē,” oponē A. Salmiņš. “Tajā pašā laikā Latvijas pašvaldību policijas vidējais līmenis ir stipri virs vidējā Eiropas Savienībā, piemēram, Rīgas pašvaldības policija ne gramu nav sliktāka kā Parīzē. Bet problēma ir tajā, ka katra pašvaldība nosaka savas policijas darbošanās kārtību un noteikumus un katrai pašvaldībai ir savas iespējas. Un deķis ir raibs. Vienā pašvaldībā ir vairāk nekā simt policistu, citā – četri. Vienā vietā labas algas un tehnika, citā – minimālas algas, nodrošinājums un darbības.” Jāpiebilst, ka nevienai no institūcijām – Latvijas Pašvaldību savienībai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Iekšlietu ministrijai – nav apkopotu datu par visām pašvaldību policijām, cik katrā policistu un kādā režīmā tās strādā.

Vadlīnijas nav obligātas
“Funkcijas noteiktas likumā, bet minimālās prasības, labi zinot problēmas ar finansējumu, noteiktas vadlīnijās, kas nav obligātas. Tajās teikts, ka uz 1500 iedzīvotājiem jābūt vienam labi ekipētam policistam. Tāpat pašvaldības policijai jāstrādā diennakts režīmā. Rezultātā 12 pašvaldībām diennakts režīma nav – lai tādu izveidotu, vajag lielus resursus. Jāpiedalās ceļu satiksmes uzraudzībā, tur, kur ir ūdeņi, pat kuģis jānopērk. Atceros, pirms dažiem gadiem Rēzeknes mērs izdomāja likvidēt pašvaldības policiju. Valsts pārvalde apjuka: kā tad tā, kā pašvaldība iedomājās nepildīt savu brīvprātīgo funkciju?! Jāsaprot, ka, tiklīdz tiek izveidota pašvaldības policija, sāk strādāt likums “Par policiju”, kur pašvaldības policijas sadaļā ir obligātas lietas, kas jāievēro. Ir zināmas prasības profesionalitātei, ko nemaz nav tik viegli ievērot. Kā jau teicu: atbildību par kārtību dala valsts ar pašvaldībām. Kad Saeimā diskutējam, kā tad pašvaldība ar četriem policistiem var nodrošināt patrulēšanu, viens no deputātiem atbildēja: Valsts policija palīdzēs. Tad jautājums: kā vārdā, kam tad jāpalīdz, ja pēc idejas jau pašvaldības aizpilda to tukšumu, ko nespēj valsts. Daudz lētāk būtu profesionāla Valsts policija un pašvaldības policijai būtu palīgfunkcija, tās pienākumi būtu sekot, kā tiek ievēroti pašvaldību saistošie noteikumi, rūpēties par kārtību sabiedriskajos pasākumos, palīdzēt Valsts policijai. Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības kļuvušas lielākas, kas nozīmē, ka daudzviet nāk klāt lauku teritorijas, ka arī tur, kur pašvaldības policija bija, bija jāparedz papildu nauda. Piemēram, Bauskas novads, veidojot policiju 24/7 režīmā, papildus atvēlēja 1,1 miljonu eiro. Iekšlietu ministrijas aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu pašvaldības policijas darbību 24/7 režīmā un vienu pašvaldības policijas darbinieku uz 1500 iedzīvotājiem, būtu nepieciešami vismaz divu trīs procentu apmērā no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa). Aprēķinā netika iekļauti izdevumi, kas būtu nepieciešami pašvaldības policijas ekipējumam, transportam, komunālajiem maksājumiem, apmācībām,” turpina A. Salmiņš.

Tāpat viņš norāda, ka viss vēl būtu daudzmaz ciešami, ja neredzētu, ka 19 pašvaldībām šogad esot problēmas ar savu funkciju pildīšanu un labu prognožu par nākotni neesot. 

“Jā, mēs gribam pašvaldības policiju, bet ne visur to var atļauties labu un pietiekami lielu. Ja tiktu stiprināta Valsts policija, būtu mēreni laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju, daudzmaz definēta atbildība un sadalīts finansējums par sabiedriskās kārtības uzturēšanu, ar daudz mazākiem līdzekļiem sasniegtu to līmeni drošības un kārtības nodrošināšanā, kas ir tagad,” saka LPS padomnieks.

Ko sagaidīja pašvaldības?
Kad tika apspriesti grozījumi likumos, kas pašvaldībām uzlika par pienākumu veidot policiju, Latvijas Pašvaldību savienība savos atzinumos Iekšlietu ministrijai akcentēja vairākus problēmjautājumus un nepieciešamības.

Pašvaldību likuma 4. pantā teikts: “Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.” Jautājums – kādi būtu finansējuma avoti?

Pašvaldības policijas apmācība, kur būtu paredzama arī no valsts budžeta finansēta ievadapmācība.

Pašvaldību policijas sociālās garantijas vismaz Valsts policijas līmenī.

Kompetenču un funkcionālais sadalījums starp Valsts un pašvaldības policiju, kā arī atbalsta un sadarbības formas ievērošana. Pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem, diemžēl likumā “Par policiju” ir izslēgta norma, ka pašvaldības policiju var finansēt arī no valsts budžeta.

Nebūs vienots pašvaldības policijas standarts

Iekšlietu ministrijas atbildes uz Latvijas Pašvaldību savienības izvirzītajiem jautājumiem (publicējam saīsināti – red.).

■ Pašvaldības policijas uzdevumi vispārīgi ir noteikti likuma “Par policiju” 19. pantā, un cita starpā tā ir likumpārkāpumu profilakse; informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem; pašvaldības saistošo noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kontrole, kā arī administratīvo sodu piemērošana par šo noteikumu pārkāpšanu un to izpilde; vardarbības draudu novēršana.

■ Pašvaldības policijas kompetence administratīvo pārkāpumu jomā pašlaik noteikta vairāk nekā 60 likumos, kā arī attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.

■ Ņemot vērā to, ka iespējas un īstenotā pieeja pašvaldības policijas veidošanā katrā pašvaldībā atšķiras, nav iespējams noteikt vienotu pašvaldības policijas “standartu”. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām (pašvaldību policiju) izstrādāja vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai. Vadlīnijās arī ierosināts pašvaldībai slēgt sadarbības līgumu ar Valsts policiju vai Valsts policijas reģiona pārvaldi, kuras apkalpojamajā teritorijā ietilpst attiecīgā pašvaldības policija. Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

■ Jautājums par apmācību cieši saistīts ar pašvaldībās pieejamo finansējumu. Pašlaik Valsts policijas darbinieku apmācību nodrošina Valsts policijas koledža, taču tajā nav specifiskas programmas pašvaldības policijas darbiniekiem. Šādas programmas izstrāde ir iespējama, taču tās īstenošana auditorijai, kas nav Valsts policijas darbinieki, būtu iespējama tikai kā maksas pakalpojums. Valsts policijas koledža izvērtē šādas programmas īstenošanas iespējas.

■ Pašvaldību likuma 4. panta ceturtajā daļā noteikts, ka autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Likumā “Par policiju” noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.

■ Vadlīnijās pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai noteikts, ka pašvaldības policijas darbinieku kandidātu atlasē ievērojamas likumā “Par policiju” noteiktās vispārīgās prasības. Pašvaldība kā darba devējs pašvaldības policijas darbinieku kandidātiem var paredzēt specifiskas prasības attiecībā, piemēram, uz izglītību, veselības stāvokli, fizisko sagatavotību, stresa noturību, profesionālo pieredzi (tajā skaitā darbs tiesību aizsardzības iestādēs), transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju utt. Vienotu standartu izstrāde un ieviešana ir atkarīga no pašvaldību specifikas un tajā skaitā finansiālajām iespējām.

Kuldīgas novadā diennakts režīmā

Kuldīgas novada pašvaldības policija izveidota 2000. gadā, kad tā sāka darbu četru cilvēku sastāvā. Tagad tajā ir 19 darbinieku, kas strādā diennakts režīmā. Priekšnieks Kaspars Šabāns stāsta, ka vēl esot, kur augt, lai stabili nodrošinātu pastāvīgas divas ekipāžas ielās, ceļos un objektos. Gribētu kā Talsos, kur visu laiku ir diennakts dežurants un ekipāžām nav jādomā, kas ir iecirknī uz vietas. Tam būtu nepieciešamas vēl divas štata vietas.

Uz pašvaldības policiju K. Šabāns atnācis strādāt par inspektoru 2011. gadā no Valsts policijas, kopš 2019. gada – priekšnieks. Vadītāja amatā esot stājies, lai attīstītu, nevis kardināli ko jauktu, jo iestrādes visu laiku bijušas labas. Krietnus līdzekļus pēc novada reformas nācies ieguldīt Alsungā, bet Skrundā jau lietas bijušas sakārtotas. Sapratis, ka nepieciešamas nakts redzamības kameras cīņai ar maluzvejniekiem uz Ventas rumbas un citur – tādas četras dabūtas no Valsts zivju fonda. Tagad uzrakstījis pieteikumu Zemkopības ministrijai, lai tiktu pie nakts redzamības drona, ka maksā ap 7000 eiro.

“Maluzvejnieki arī mācās, viņiem ir nakts redzamības optika, vaktē mūs. Bet drons var klusi pielidot no augšas un nofilmēt, tā skaņu slāpē upes šalkoņa. Mums jau maluzvejnieku vajag piefiksēt ar nēģiem un zivīm: ja noķeram naktī upē vienu pašu, tad var sagaidīt atbildi, ka atnācis pastaigāties un pie reizes patestēt gumijas zābakus, vai nav cauri, kas neesot taču aizliegts…” piebilst. K. Šabāns.

Vēl priekšnieks vēlētos, lai pašvaldības policistiem, tāpat kā valsts policistiem, būtu izdienas pensijas. Viņaprāt, tas motivētu nākt uz dienestu jaunākus cilvēkus, jo 60 gadu vecs policists fiziski uz ielas neesot tas pats, kas 40 gados. Vēl no valsts vajadzētu panākt, ka arī pašvaldības policijai ir sarkanās bākugunis. Ir tikai zilās, un pie tām transporta līdzekļa vadītājs teorētiski var neapstāties… Kā saka – kompetenci palīdzēt Valsts policijai uzturēt kārtību uz ceļiem iedeva, bet par sarkanu lampu aizmirsa…

K. Šabāns uzskata, ka kopumā kārtība un drošības situācija uzlabojoties, taču atslābt nedrīkstot. Esot laba sadarbība ar Zemessardzi un Valsts policiju. Saulainā un siltā rudens dienā, kad viesojos Kuldīgā, pēc priekšnieka ierosmes kopā ar Valsts policiju notika reidi pie skolām un citur, lai kontrolētu, kā jaunieši lieto moto spēkratus, jo bija ienākušas iedzīvotāju sūdzības. Reidā piedalījās pašvaldības policijas, kā arī trīs Valsts policijas ekipāžas, tostarp ar motociklu, kā arī videonovērošanas kameras, kas fiksējušas vairākus motorolleru vadītāju pārkāpumus – agresīvu braukšanu un citus –, ko izskatīs Valsts policija.

“Lai jaunatne brauc un arī izklaidējas, bet pēc noteikumiem. Lai redz, ka mēs vērojam, tad būs prātīgāki,” nosaka K. Šabāns, kurš tagad domā, kā labāk rīkoties arī ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri neievēro ceļa zīmes, piemēram, video redzams, ka no pieciem vadītājiem četri neapstājas pie “Stop” zīmes. Ar vainīgajiem bijušas pārrunas, bet, ja situācija neuzlabosies, sekos sodi.

Motoreida sausais atlikums: viens motociklu un viens motorolleru vadīja bez tiesībām, viens savu pārvietošanās līdzekli nebija apdrošinājis, divi brauca agresīvi, viens braucot lietoja mobilo tālruni, trīs nebija aizsprādzējuši ķiveri.

Ventspils novadā būs policists drons

Ventspils novada pašvaldības policijas birojā Popes pagasta kultūras centrā ierodos jau pēc darba laika. Jā, šī pašvaldības policija nestrādā diennakts režīmā: darbadienās no astoņiem rītā līdz pieciem sešiem vai četriem vakarpusē, bet brīvdienās vispār slēgta. Tiesa, tas visai formāli, jo policija uz norādīto telefona numuru atbildot arī pārējā laikā, kad ir dežūras.

Šajā novadā pašvaldības policija pēc būtības sākusi strādāt tikai šogad 3. jūnijā, kad priekšniekam Broņislavam Ostrovskim bija pirmā darba diena. 23. jūnijā viņam pievienojās lietvede, 8. un 21. jūlijā – pa inspektoram. Visi vajadzības gadījumā var strādāt uz ielas – sanākot divas ekipāžas ar jauniem “Dacia Duster” džipiem. Priekšnieks Ventspils novadā ieradies no tāda paša amata Bauskas novadā – 58 gadu vecumā sapratis, ka dzīvē vēlas ko pamainīt un kaut ko radīt no jauna. Bauskā bijis labs 39 cilvēku liels kolektīvs un darbs sekmējies, šķīries ar asarām acīs.

Kopš jūnija izbraukājis visus pagastus, ticies ar pagastu pārvalžu vadītājiem, apmeklējis skolas. Sapratis, ka esot diezgan mierīgi – vismaz salīdzinot ar Bausku. Pagastos vakaros tukšs un kluss, visi pa mājām. Dažos pagastos dzīvojot tikai 200–300 cilvēku. Bijis Jūrkalnes saulgriežu svētkos. Ap 3000 apmeklētāju, un nevienas piezīmes par kārtību, pat neviena “kritušā”, kurš nejaudātu saviem spēkiem doties projām. Bet savi darbiņi tāpat rodoties. Kopš 3. jūnija saņemti 30 iesniegumi, uzsāktas desmit administratīvo pārkāpumu lietas.

“Ugālē ļaudis sūdzējās par driftētājiem naktī. Izskaitļoju viņus, un vienā pusnakti mēs satikāmies uz ceļa: es un bariņš jaunu cilvēku. Teicu, ka saprotu, kas ir jaunība un adrenalīns, vēlme izpausties, bet uz ceļa jāievēro noteikumi. Gribat karu, dabūsiet karu – piecus soda punktus un 280 eiro naudas sodu. Puiši nebija bravūrīgi un, šķiet, saprata. Mans princips: vispirms jārunā, ne vienmēr uzreiz jāsoda. Tajā pašā Ugālē cilvēki novietoja zaļajā zonā automobiļus. Saliku brīdinājuma lapiņas, un vairs neliek. Problēmas ir ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Popē kaimiņa suns trusi nokoda, citā gadījumā – divi suņi citu suni,” stāsta B. Ostrovskis.

Priekšniekam esot labs kontakts ar pašvaldības izpilddirektoru Juri Krilovski. Abi vienojušies, ka pagaidām pašvaldības policija pastrādāšot dažādos režīmos, arī vēlos vakaros, lai saprastu vajadzības un iespējas. Par diennakts režīmu runas neesot bijis: tam nepieciešami daudz lielāki štati un finansējums. Ir ideja sadarboties ar Valsts policiju, pamiksēt ekipāžas, vienam no otra pamācīties. Ar Ventspils pilsētas pašvaldības policiju vēl neesot ticies, bet noteikti sadarbība būšot arī ar to. Ar izpilddirektoru runājuši, ka jāejot viedais attīstības ceļš, piemēram, nepieciešams programmējams drons. Tas varētu daudzos gadījumos ne tikai aizvietot cilvēkus, bet būt pat labāks. Stāvētu tāds drons bāzes stacijā un patstāvīgi lidotu pēc ieprogrammēta grafika vai norādēm šurpu turpu uz atkritumu konteineriem, drifta vietām, ugunsgrēkiem mežā.

B. Ostrovskis kopā ar pašvaldības amatpersonām apsekojis Usmas ezera krastu, kur daudzviet nesakopts, sabrukušas piestātnes. Tapšot pašvaldības saistošie noteikumi, kas uzliks par pienākumu ļaudīm savus īpašumus sakopt arī tur. Priekšnieks aizbraucis arī uz jūras malu, kur brāļi lietuvieši šovasar aizsargjoslā slikti uzvedušies: pārvietojušies ar transporta līdzekļiem, uz stabiem cēluši teltis un nojumes, kādas divdesmit tāda veida nometnes fiksējis. Turklāt lietuvieši viltīgi: vieni brauc projām, otri jau vietā, bet vietējie jaukajās atpūtas vietās klāt netiekot. “Lietuviešiem teicu: šogad brīdinu, nākamvasar jau likšu 1500 eiro sodu. Nevajag izlikties pa muļķiem! Kad es aizbraucu uz jūsu Kuršu kāpu, es taču netaisu apmetni aizsargjoslā un neaizbildinos, ka kaut ko nezinu vai nesaprotu!” B. Ostrovskis var būt arī bargs.
— Artis Drēziņš

Patriotiski vīri nāca pasargāt no “švaļiem”

“Ne katram tādu laiku iznāk piedzīvot. Bija interesanti,” atmodu un Latvijas valsts atjaunošanas sākotni atceras ilggadējais Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens. Viņa atmiņā Latvijā pirmā pašvaldības policija tika dibināta Jūrmalā, taču arī jelgavnieki daudz neatpalika. Oficiāli Jelgavas pašvaldības policijas dibināšanas datums ir 1990. gada 1. jūlijs – pusotru mēnesi pirms Latvijas valsts reālās atjaunošanas 21. augustā un starptautiskās atzīšanas, kas sākās tūlīt pēc tam. F. Jasens, tāpat kā daudzi viņa laikabiedri, pašvaldības policijā nonāca caur īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienībām. To pirmais uzdevums bija apsargāt tautas atmodas manifestācijas, novērot vēl tolaik Latvijā izvietotā Padomju Savienības karaspēka darbības, kā arī kopumā rūpēties par sabiedrisko kārtību. Jelgavnieks Harijs Krūze, kas pašvaldības policijā nodienēja divdesmit gadu, atceras, ka atmodas laikā kārtību sargāt pieteicās daudz patriotisku un fiziski spēcīgu vīru, kas centās pasargāt no “švaļiem” un kriminālistiem, kādu deviņdesmitajos netrūka. Patriotu izvēle par labu pašvaldības policijai zināmā mērā ir saistīta ar to, ka trūka paļāvības uz valsts policiju, ko tolaik sauca par miliciju. Arī tur dienēja patrioti, taču formas miličiem bija ar PSRS simboliku. Tas ne vienu vien darīja piesardzīgu.

Pašvaldības policistiem trūka pilnvaru
F. Jasens stāsta, ka 1990. gadā, kad Latvijas pašvaldībās vairākumā bija ievēlēti tautas izvirzīti, patriotiski noskaņoti deputāti (par Jelgavas mēru 1989. gadā kļuva Jānis Bunkšs), topošās valsts teritorijā vēl bija spēkā Padomju Savienības likumi, tādēļ pašvaldības policistiem trūka likumīgu pilnvaru. Taču jau 1991. gada augusta sākumā Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kas darbojās pirms Saeimas, tika apstiprināts likums “Par policiju”. Tajā sava vieta tika noteikta arī pašvaldības policijai. 1991. gadā pašvaldības policistiem nebija ieroču nēsāšanas atļauju, tādēļ pašvaldības policisti sastājās Zemessardzē, kur savukārt tādas atļaujas tika dotas.

Tālākajā attīstībā, sadalot pienākumus ar Valsts policiju, pašvaldības likumsargiem piekrita sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana savas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldības saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas uzraudzīšana, kā arī citi profilaktiski uzdevumi, lai novērstu likumpārkāpumus.

F. Jasens atceras, ka 1990. gadā Jelgavas pašvaldības policijā bija 20–25 vīri. Starp tiem Aļģimants Burba, Juris Leitis, Edijs Putnieks un Feliksa brālis Ildefons Jasens (pēdējie divi jau ir aizsaulē).
Šogad Jelgavas pašvaldībā strādā 155 policisti un 33 atbalsta funkcijas pildošie darbinieki. Policijas inspektoram darba alga ir 987 eiro mēnesī (bruto). Visas štata vietas aizpildītas.

Vairāk lietos tehniskos līdzekļus
2023. gadā Jelgavas pašvaldības policija saņēma 10 737 izsaukumus, savukārt 2024. gada deviņos mēnešos – 8093. Vidēji tas sanāk ap 30 izsaukumu diennaktī. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un citiem noteikumiem 2023. gadā pašvaldības policijā uzsāktas 1654 administratīvā pārkāpuma procesa lietas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 1766. 2023. gadā Jelgavas pašvaldības policijas darbinieki nodrošināja sabiedrisko kārtību 52 nozīmīgos masu pasākumos. Jelgavas pašvaldības policijas darbinieki nodrošina sabiedrisko kārtību deviņās pilsētas skolās, rīko lekcijas pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem un viņu vecākiem.

2023. gadā pieaudzis Jelgavas pašvaldības policijai no Valsts policijas nodoto izsaukumu skaits. Valsts policijā ir izveidots vienots pieteikumu pieņemšanas zvanu centrs, kas tagad reģistrē visus izsaukumus un tad novirza kā uzdevumu no Valsts policijas pašvaldības policijai.

Uz “Ziņu” jautājumu, kādi ir izaicinājumi nākotnē, Jelgavas pašvaldības policijas oficiālā atbilde ir: “Stiprināt sadarbību ar sociālo lietu pārvaldi saistībā ar nelabvēlīgām ģimenēm un nepilngadīgo pārkāpumu novēršanu. Pilnveidot un aktivizēt video analītisko izmantošanu ikdienas darbā. Ar tehniskajiem līdzekļiem kontrolēt ātruma ievērošanu pilsētas ceļu satiksmē.”

Valsts un pašvaldība dažkārt patrulē kopā
Savukārt Jelgavas novada pašvaldības policija izveidota pēc Administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā, kad vienā pašvaldībā tika apvienoti 13 vecā Jelgavas novada un trīs Ozolnieku novada pagasti. Pašvaldības policijas pienākumi definēti likumā “Par policiju”, kā arī Jelgavas novada pašvaldības policijas nolikumā. Tie ir līdzīgi daudzām pašvaldībām.

2023. gadā Jelgavas novada pašvaldības policija apkalpoja 842 izsaukumus, veica 462 patrulēšanas. Uzsākti 370 administratīvā pārkāpuma procesi, izskatīti 144 iesniegumi, veikts preventīvais darbs ar 202 bērniem vecumā līdz 18 gadiem. 30 Jelgavas novada izglītības iestādēs pašvaldības policija organizēja sarunu–diskusiju ciklu “Bērnu tiesības, pienākumi, atkarības, drošība, administratīvā atbildība”, “Bērnu pienākumi, drošība, fiziskā un emocionālā vardarbība”. Pasākumos piedalījās 851 skolēns, 26 pedagogi un 27 vecāki. Sadarbības ietvaros 297 reizes sniegta palīdzība sociālajam dienestam, bāriņtiesai, Valsts vides dienestam un citām valsts institūcijām.

Lai veiktu zivju resursu uzraudzības kontroli, izmantojot zivju fonda projektā iegādāto aprīkojumu un tehniku, regulāri tiek veikti reidi arī Lielupes, Iecavas un Misas baseinos, pārbaudot makšķerniekus, zemūdens medniekus, airus un motorlaivas. Konstatējot pārkāpumus, tiek izņemti nemarķēti vai bez īpašnieka atstāti makšķerēšanas, vēžošanas vai rūpnieciskās zvejas rīki.

Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša norāda, ka pašvaldības policijas sadarbība ar Valsts policiju ir vērtējama kā laba gan informācijas apmaiņas ziņā, gan kopā veicot profilaktiskos reidus attiecībā uz nepilngadīgām personām.

Jāmācās darbavietā
Jelgavas novada pašvaldības policijā ir 23 štata vietas – priekšnieks, vietnieks, seši vecākie inspektori, divpadsmit inspektori, divi kārtībnieki un lietvede. Pašlaik ir divas vakances.

Runājot par Jelgavas novada pašvaldības policijas izaicinājumiem, tiek norādīts, ka tā ir darbinieku apmācība. Proti, jaunie darbinieki jāapmāca pašu spēkiem, jo nevienā mācību iestādē nav izstrādāta programma, pēc kuras sagatavotu pašvaldības policijas darbiniekus. Jāuzsver, ka viens no bijušajiem iekšlietu ministriem solījis, ka jaunizveidotajā Drošības akadēmijā šāda pro­gramma būs. Otrs izaicinājums ir sociālās garantijas. Kopš Jelgavas novadā izveidota pašvaldības policija, tās pienākumu apjoms šo gadu laikā ir krietni audzis. Kaut gan pašvaldības policija veic tos pašus pienākumus, ko Valsts policija, tās darbiniekiem nav tādu sociālo garantiju. Trešā lieta – atalgojums. Šobrīd tiek diskutēts, ka Valsts policijas darbinieku atalgojums būtu pielīdzināms armijā dienējošo atalgojumam. Pašvaldības policija pat netiek pieminēta, valdot uzskatam, ka tā ir pašvaldības kompetence. Ja reiz valsts deleģē uzdevumus pašvaldības policijai, pareizi būtu, ja pienākumiem sekotu līdzi arī finansējums.
— Gaitis Grūtups

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.