Cilvēku atkarība no alkohola, narkotikām un citām lietām vairs nav nekas jauns, taču izrādās, ka arī mūsu mazākie brāļi un māsas no tās nav pasargāti.
Cilvēku atkarība no alkohola, narkotikām un citām lietām vairs nav nekas jauns, taču izrādās, ka arī mūsu mazākie brāļi un māsas no tās nav pasargāti. Skotijā pat izveidota klīnika, kur ārstē dažādās atkarībās nonākušos dzīvniekus un putnus.
Tepat Jelgavā nācās novērot dažas interesantas lietas – kāda zīlīte ar tik lielu azartu knābāja cigarešu izsmēķi, ka radās jautājums, vai viņa nav atkarīga no nikotīna. Savukārt rajonā bieži tiek manīti putni, it sevišķi strazdi, kas knābā sapuvušos ābolus. Tajos ir gana daudz rūgšanas baktēriju, lai tos varētu klasificēt kā alkoholu saturošas vielas.
Kaķi iecienījuši šampanieti
Vairāki pasaulē atzīti zoospeciālisti un psihologi neslēpj, ka dzīvnieki un putni tieši tāpat kā cilvēki kļūst atkarīgi, taču viņus izārstēt ir krietni grūtāk, jo četrkājainajiem nav apziņas tās standartizētā nozīmē, līdz ar to viņiem iestāstīt, ka tas ir slikti, gandrīz nav iespējams.
Kādā nelielā Skotijas pilsētā izveidota veterinārā klīnika, kuras speciālisti nodarbojas ar dzīvnieku ārstēšanu no alkohola un nikotīnu atkarības. Tā kā pacientu skaits ir vērā ņemams – regulāri slimnīcā uzturas apmēram simts dzīvnieku no visas Eiropas –, var spriest, ka atkarība ir aktuāla problēma.
Visbiežāk pie speciālistiem vēršas suņu saimnieki, kas joka pēc dažas reizes savam mīlulim iedevuši pagaršot alu, bet pēc tam dzīvnieks bijis gatavs uz visu, lai pie tā tiktu biežāk. Nereti četrkājainais ģimenes loceklis kļūstot pat agresīvs, it sevišķi dažas stundas pēc alus dzeršanas, tātad viņam, visticamāk, izpaužas “pohu” sindroms.
Kaķi esot izvēlīgāki un parasti nekļūst atkarīgi no alus, bet izraugoties smalkākus dzērienus, piemēram, šampanieti vai konjaku.
Atkarība jākonstatē laikus
Slimnīcas galvenā speciāliste Hanelore Maika skaidro, ka atsevišķām dzīvnieku sugām fizioloģiski var rasties tieksme pēc apreibinošām vielām. Tā, piemēram, rotveileriem ļoti patīkot spirtu saturoši medikamenti, bet persiešu kaķi labprāt tiesājot kaņepes, kas ir marihuānas izejviela.
“Ja dzīvnieka atkarība netiek konstatēta laikus, sākas smadzeņu šūnu noārdīšanās, līdz ar to mazā drauga uzvedība vairs nav prognozējama. Tas var izraisīt nopietnas traģēdijas ne tikai dzīvniekam, bet arī saimnieka ģimenei, jo, piemēram, suns bez iemesla var kļūt agresīvs,” atzīst speciāliste.
Pacientu vidū ir ne tikai suņi un kaķi, bet arī pērtiķi, cūkas un zirgi. Pērtiķi savvaļā kā barības vielu bieži izmanto to augu lapas, kas rada narkotikām līdzīgu atkarību. Tāpēc arī, kļūstot par mājdzīvniekiem, viņi meklē kaut ko apreibinošu. Turklāt pērtiķiem raksturīgi ir atdarināt saimnieku darbību, tāpēc viņi nereti iemācās smēķēt.
Ārstēšanas process sarežģīts
Dzīvnieku ārstēšana no atkarības sākas ar to, ka mazie brāļi tiek izmeklēti un konstatēts, no kādām vielām atkarība iestājusies. Pēc tam slimniekus izolē un novēro, lai noteiktu atkarības pakāpi. Smagākos gadījumos dzīvniekiem parādoties tādas pašas “lomkas” kā narkomāniem, kad tie netiek pie kārtējās devas.
Pēc tam ārstēšanā izmanto medikamentus, kas attīra atkarīgā dzīvnieka organismu, bet visbeidzot pacienti tiek dresēti neaizskart to vielu, no kā viņiem ir atkarība.
“Tas ir visgrūtākais posms, jo dzīvnieki ne vienmēr saprot, kāpēc viņi nedrīkst, piemēram, iedzert alu. Nereti tādēļ rodas agresijas izpausmes. Mūsu darbinieki ne reizi vien ir sakosti, taču tas mūs neaptur, jo saprotam, ka dzīvniekiem palīdzība ir vajadzīga tikpat ļoti cik cilvēkiem,” piebilst klīnikas speciāliste.
