Izveidojies mīts, ka studēt ārzemēs ir dārgi, ļoti grūti un jauniešiem no Latvijas tas ir tikpat kā neiespējami.
Izveidojies mīts, ka studēt ārzemēs ir dārgi, ļoti grūti un jauniešiem no Latvijas tas ir tikpat kā neiespējami. Šī aplamā izpratne radusies informācijas trūkuma dēļ. Arī es biju starp tiem, kam studijas ārvalstīs likās nesasniedzamas, līdz ieguvu informāciju.
Datu par starptautiskajām un citvalstu universitātēm nav tik daudz, tos neviens speciāli potenciālajiem studēt gribētājiem neapkopo, kā tas ir ar Latvijas mācību iestādēm. Viss ir paša rokās, un, ja labi pameklē, informāciju var iegūt. Visvieglāk to atrast internetā.
Informācija jāmeklē pašiem
Es mācos Lielbritānijā, Anglijā. Universitāte atrodas stundas braucienā ar autobusu no Londonas – Lūtonā. “University of Luton” ir pazīstama daudzās valstīs. Pamazām savu popularitāti tā iekaro arī pie mums, bet no kaimiņzemes Lietuvas studējošo skaits Lūtonā ir tuvu simtam.
Jāatklāj, ka par studiju iespējām Lielbritānijā uzzināju mazliet netipiski. Biju nolēmis mācīties Tallinas kādreiz tik populārajā, tagad ar skandāliem apvītajā starptautiskajā universitātē “Concordia Audentes”. Tā kā mans brālis to beidzis un ir pazīstams ar tās profesoriem, uzzinājām, ka viens no galvenajiem mediju fakultātes pasniedzējiem iet prom no minētās augstskolas. Noskaidroju, ka profesors Aleks Čārlzs dodas strādāt uz Lielbritāniju. Vasarā, kamēr vēl gaidīju atestātu un centralizēto eksāmenu rezultātus, sarunāju ar viņu tikšanos un kopā ar draugiem devos uz Tallinu, kur Aleks joprojām uzturējās, kamēr risināja formalitātes ar veco darbavietu.
Kas vajadzīgs, lai mācītos
Uzzināju, ka nekas speciāls, lai studētu Lielbritānijā nav nepieciešams. Vēlreiz esot jāmācās vidusskolā, jo mūsu izglītības sistēmu tur neatzīst, papildu gads universitātē, vispirms jāpabeidz koledža, tikai tad var tikt universitātē – tas ir mīts, ko, manuprāt, radījuši tie, kam tas bijis izdevīgi. Lai mēs varētu studēt Lielbritānijā (protams, visām universitātēm prasības nav identiskas, taču lielā mērā līdzīgas), pirmkārt, nepieciešams atestāts. Centralizēto eksāmenu rezultātu lapu gan var uzreiz atmest – tā vajadzīga tikai Latvijā. Atestāta atzīmēm ir noteicoša loma. Tas nekas, ka angļiem ir cita vērtējuma skala, to, ka desmit ir labākā atzīme un trīs jau nesekmīga, viņi zina.
Labi jāprot angļu valoda
Otra prasība ir angļu valoda. Potenciālajiem studentiem gribētu ieteikt nokārtot kādu starptautiski atzītu testu, piemēram, TOEFL, IELTS u.tml., jo tad nav jākārto universitātes pārbaudījumi. Kaut gan tie ir vieglāki, tomēr sagādā lielākas galvassāpes kaut vai tāpēc, ka tos atļauts kārtot tikai divas reizes. Turklāt tādi testi kā TOEFL atzīti visās valstīs, gandrīz visās pasaules universitātēs. Lai varētu mācīties Anglijā, angļu valodas līmenim jābūt labam. Piemēram, TOEFL jāiegūst vismaz 580 no maksimālajiem 660 (Igaunijā tikai 500, citās starptautiskajās universitātēs parasti 550). Jā, latiņa ir augsta, šķiet, briti savu valodu negrib dzirdēt sliktā līmenī. Ja arī jūsu angļu valodas zināšanas ir ļoti labas, iespējams, būs grūti saprast daudzus vietējos. Man problēmas neradās, jo vidusskolas vienu gadu pavadīju, mācoties ASV. Ja valodas zināšanas nav tādā līmenī, arī tad ir iespēja studēt universitātē, tomēr pirmais (papildu) gads tiek veltīts tikai angļu valodas apguvei. Pēc tam jākārto tests – ja veiksmīgi, var sākt īsto mācīšanos, ja ne, jāturpina apgūt valoda. Parasti gan visi gada laikā to iemācās pietiekami, lai varētu sākt studijas.
Kā iestāties
Ir divas iespējas – ar interneta starpniecību, kas ir nosacīti vieglāk, vai arī sūtot visus dokumentus pa pastu. Ja piesakās internetā, informāciju par sevi var izsūtīt jebkurai Lielbritānijas universitātei. Šī mājas lapa nav tieši saistīta ar kādu universitāti, tā ir tikai koordinators. Tomēr latviešiem, kas studēt grib tūlīt pēc vidusskolas, šis variants nav gluži pieejams, jo internetā iestāšanās beidzas jau martā, bet skolēni atestātus saņem tikai jūlijā. Atliek otrais variants – anketa, kuru iespējams izdrukāt no augstskolas mājas lapas, taču tā būs tieši saistīta ar attiecīgo universitāti. Satura ziņā tās gan cita no citas neatšķiras – galvenā informācija, ko universitātes vēlas iegūt, ir viena un tā pati. Pārsteigt var tas, ka jāatbild uz daudziem personīgiem jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mērķiem utt. Un galvenais – jāraksta eseja, kurā jāiekļauj ļoti daudz informācijas par sevi, nākotnes plāniem saistībā ar universitāti un ne tikai. Turklāt esejai jābūt ļoti īsai – parasti 200 – 250 vārdu.
Vēl uz universitāti sūtāmo dokumentu mapītē, kurā jāieliek atestāta kopija un aizpildītā anketa, jābūt divām rekomendācijām, kas tiek ņemtas vērā. Visbiežāk tās lūdz rakstīt skolotājiem, jo viņi savu audzēkni var raksturot labāk, bet tā var būt arī kāda cita persona.
Maksa par studijām
Kopš esam ES dalībvalsts, maksa par mācībām tur Latvijas jauniešiem (jābūt ES pilsonim) ir tāda pati kā vietējiem. Līdz šim tā bija 1175 mārciņas gadā, visur vienāda neatkarīgi no universitātes, kursa vai mācību programmas. No šā gada universitāte varēs prasīt maksāt līdz pat 3000 mārciņu gadā. Taču norēķināties nav vajadzīgs uzreiz. Nauda būs jāatdod tikai tad, kad universitāte tiks pabeigta un absolvents pelnīs vairāk nekā 15 tūkstošu mārciņu gadā. Tas nozīmē, ka jāpelna vairāk nekā 1000 latu mēnesī.
Dzīvošana izmaksā dārgāk
Lai arī mācības universitātē Lielbritānijā būs nosacīti bezmaksas, nauda ir vajadzīga dzīvošanai. Dzīves dārdzība tur vidēji ir par 30 procentiem augstāka. Mācību laikā var apmesties vai nu universitātes kopmītnēs, vai arī privātajās mājās, dalot to ar citiem studentiem vai vienkārši īrniekiem. Cenas abos gadījumos ir visai līdzīgas, un grūti pateikt, kurš variants ir labāks. Kopmītnes mūsu universitātē gan ir daudz augstākā līmenī nekā Latvijā. Istabiņās dzīvo pa vienam, uz pieciem cilvēkiem ir divas dušas un tualetes, kā arī virtuve.
Mācības prasa patstāvību
Bakalaura grādu var iegūt trijos gados. Es studēju pirmo gadu un varu teikt, ka mācīties nav grūti, tomēr gan vecāko kursu studenti, gan pasniedzēji brīdina: “Tikai nedomā, ka arī pārējie gadi būs tikpat viegli!” Pirmā gada vieglums esot kā nerakstīts likums Anglijas universitātēm. Tas ir ievads, gads, kurā atrast draugus, aklimatizēties un sākt apzināties to, kur esi nokļuvis. Arī sekmes pirmais gads neietekmē, tās neparādās diplomā, svarīgi tikai, lai tas būtu sekmīgs.
Jāmācās patstāvīgi. Visu laiku tiek uzsvērts, ka no universitātes var iegūt tik daudz, cik pats gribi, informācija ir neierobežota, to tikai jāprot un jāgrib paņemt. Brīžiem gan šķiet, kāpēc vajadzīgi pasniedzēji, ja viss tiek izzināts no grāmatām, tajā pašā laikā neviens neatteiks, ja ko lūgsi.
Izvēles priekšmetu pirmajā gadā nav, jo, kā jau minēju, tas ir ievads visam, kas seko nākamajos divos. Otrajā un trešajā gadā var izvēlēties to, kas saista visvairāk, tomēr dominē obligātie priekšmeti. Mediju fakultātē, kur mācos es, ir tikai četri priekšmeti. Priekšmeta apguve ietver lekcijas un praktiskās nodarbības, kā arī patstāvīgos darbus. Jāmācās tikai divas dienas, taču daudz laika aizņem mājas darbi – gan praktiskie, piemēram, filmēšana, filmas montēšana utt., gan teorētiskie, kas bieži vien ir milzīga apjoma lasīšana.
Sesijas mums, Mediju fakultātes studentiem, nav, vismaz pirmajā gadā. Viss atkarīgs no vērtējumiem, ko iegūstam par praktiskajiem darbiem un esejām. Citām fakultātēm sesijas gan ir.
No citu fakultāšu studentiem esmu dzirdējis, ka matemātika ir ļoti zemā līmenī. Reiz matemātikas stundā pēc pirmajām 15 minūtēm pasniedzējs atļāvis aiziet visiem studentiem, kas ir no Baltijas valstīm, jo sapratis, ka viņiem tur nav ko darīt.
Bieži varam secināt, ka Latvijā izglītības un audzēkņu zināšanu līmenis daudzējādā ziņā ir augstāks, tomēr jārēķinās, ka angļi dzīvo labāk par mums un viņu izglītība tiek novērtēta daudz augstāk.
***
Fakti par “University of Luton”
Atrodas Bedfordšīrā, stundas braucienā ar autobusu uz ziemeļiem no Londonas.
Studentu skaits – aptuveni 13 800, t.sk. vairāk nekā 2000 – maģistrantūrā.
Trešdaļa studējošo ir ārvalstnieki.
Universitātē mācās jaunieši no 120 pasaules valstīm.
Ir trīs fakultātes – Mediju, Biznesa un Sociālā un medicīnas fakultāte, kas strādā autonomi un izvietotas pa trim korpusiem.
Pērn Mediju fakultātē ieguldīti 5,5 miljoni mārciņu remontam un infrastruktūras attīstībai.
Tajā pašā gadā valdība izvēlējās Lūtonu kā labas izglītības parauguniversitāti un apbalvoja ar 3,3 miljoniem mārciņu.
Universitātes sauklis ir “Education that works!” (Izglītība, kas darbojas).
Šogad tai tiks pievienota kāda mazāka universitāte. Drīzumā šī impērija varētu tikt nosaukta novada, kurā tā atrodas, vārdā, – “University of Bedfordshire”.
Mājas lapa www.luton.ac.uk
