Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija dibināta 1998. gada 21. aprīlī. Apvieno vairāk nekā 100 biedru, viņu vidū vairāk nekā 90 tīršķirņes un krustojumu gaļas liellopu audzētājas saimniecību.
Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija (LGLAA) dibināta 1998. gada 21. aprīlī. Apvieno vairāk nekā 100 biedru, viņu vidū vairāk nekā 90 tīršķirņes un krustojumu gaļas liellopu audzētājas saimniecību.
Asociācija:
– sniedz konsultācijas par gaļas liellopu ēdināšanu, turēšanu, ciltsdarbu, šķirnes ganāmpulka izveidošanu;
– apkopo informāciju par gaļas liellopu ganāmpulkiem, šķirnes dzīvniekiem Latvijā;
– izstrādā un iesniedz Zemkopības ministrijai (ZM) priekšlikumus par subsīdiju izlietojumu, kā arī regulāri apkopo un iesniedz informāciju subsīdiju saņemšanai;
– LGLAA pārstāvēta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē un sadarbībā ar to sniedz informāciju ZM par situāciju un prognozēm gaļas liellopu audzēšanas nozarē;
– sertificē gaļas šķirņu liellopu vaisliniekus;
– organizē šķirnes dzīvnieku tirgu Latvijā, kā arī palīdz importēt un eksportēt šķirnes materiālu no ārzemēm;
– palīdz gaļas liellopu audzētājiem realizēt izaudzētos dzīvniekus vaislai;
– pārstāv nozari lauksaimniecības izstādēs un organizē pieredzes apmaiņas braucienus Latvijā un arī uz ārzemēm.
* * *
LGLAA dibināta ar domu apvienot Latvijas gaļas liellopu audzētājus, lai kopīgiem spēkiem attīstītu šo Latvijas lauksaimniecībai jauno nozari. Asociācijas darbības laikā sadarbībā ar ZM ievērojami palielinātas subsīdijas zīdītājgovīm. 2001. gadā šīs subsīdijas sāka saņemt arī specializēto gaļas šķirņu un piena lopu krustojumu govis, kas tiek izmantotas kā zīdītājgovis. LGLAA panākusi subsīdijas vaislas buļļu iegādei. LGLAA sadarbībā ar ZM iegādājas svarus un fiksēšanas iekārtas, lai katrā valsts novadā būtu iespējams sniegt svēršanas pakalpojumus visiem gaļas liellopu audzētājiem, kā arī visā Latvijā nomainītu vēl esošās dažādu firmu dzīvnieku mērlentes pret viena veida mērlentēm. Tas izslēgtu kļūdas dzīvnieku svara noteikšanā, ja svēršana ar svariem kādu iemeslu dēļ nav iespējama.
LGLAA iecerējusi sakārtot situāciju gaļas liellopu audzēšanā Latvijā, veicināt nozares attīstību un uzplaukumu, tādējādi palielinot Latvijas lauksaimniecības produktu konkurētspēju Eiropas tirgū un veicinot Latvijas lauksaimniecības integrāciju ES.
Kā “Ziņām” pastāstīja LGLAA valdes priekšsēdētāja Aija Ādama, valstī gaļas liellopu audzēšana vēršas plašumā un ar katru gadu aizvien vairāk saimniecībās tiek veikti modernizācijas pasākumi. “Lielā pieprasījuma dēļ ārzemēs strauji paaugstinājušās vaislas dzīvnieku cenas, tomēr daudzviet Vidzemē un sevišķi Latgalē gaļas šķirņu liellopu audzēšana ir izplatīta,” teic A.Ādama. Arī vairākās Zemgales saimniecībās piena šķirņu govis krusto ar gaļas šķirņu buļļiem, tā iegūstot arī nobarojamus jaunlopus. Sevišķi tas izplatīts nelielajās saimniecībās, kur par zīdītājgovīm var saņemt nacionālās subsīdijas.
Patlaban vietējie gaļas uzpircēji par augstas kvalitātes gaļu (piemēram, Šarolē šķirnes) piedāvā līdz 1,40 latu par kilogramu. A.Ādama uzsver, ka Eiropas gaļas uzpircēji piedāvā pat latu par dzīvmasas kilogramu, arī no mūsu audzētājiem iepērkot astoņus līdz 10 mēnešu vecus gaļas šķirņu teļus. “Šāda tendence vērtējama negatīvi, jo no mūsu valsts tiek izvesti gaļas jaunlopi, kas vēl nav sasnieguši kaušanas vecumu. Savukārt Latvijas uzpircēji negrib paaugstināt iepirkuma cenu,” sacīja A.Ādama.
