Pašlaik Latvijas gaļas liellopu audzēšana attīstās perspektīvajā bioloģiskās saimniekošanas virzienā. Jau tagad mūsu valstī lielākā daļa gaļas liellopu audzētāju saimniecību strādā pēc šādas saimniekošanas principiem.
Pašlaik Latvijas gaļas liellopu audzēšana attīstās perspektīvajā bioloģiskās saimniekošanas virzienā. Jau tagad mūsu valstī lielākā daļa gaļas liellopu audzētāju saimniecību strādā pēc šādas saimniekošanas principiem. Eiropā tā iegūtai produkcijai ir daudz lielāka tirgus vērtība. Savukārt intensīva gaļas liellopu audzēšana kā papildus nozare peļņu var nest arī Zemgalē. Sesavas pagasta zemnieku saimniecība “Rožkalni” dibināta 1991. gadā. Arnis Blūdžs nopietnai saimniekošanai pievērsās 1998. gadā.
“Saimniekojam trijatā,” stāsta Arnis, “māte Aija vairāk “pa papīriem”, mēs ar brāli Jāni savukārt darām saimnieciskās lietas”. Pašlaik Blūdži lopus tur divās fermās. Vienā – 19 piena devēju, otrā – nobarojamie buļļi un brāķētās govis.
Uz jautājumu, kas pamudinājis audzēt liellopus gaļai, jaunais saimnieks atbild, ka ļoti daudz ieguldīts saimniecībā. Ar mērķi nopelnīt lauku uzņēmējdarbības attīstībai viņš savulaik strādājis Zviedrijā. Par iegūtajiem līdzekļiem Bērvircavā iepirkta zeme. Patlaban 160 hektāros aug cukurbietes un graudaugi.
Lai vadītu zemnieku saimniecību, Arnis ieguvis pirmā līmeņa augstāko lauksaimniecības izglītību. Par studiju turpināšanu viņš smaidot stāsta: “Daudz kur esmu iestājies, bet pagaidām neko neesmu beidzis.” Lauksaimniecības uzņēmējdarbības studijas LLU Lauksaimniecības fakultātē jaunajam lauciniekam vēl nav izdevies absolvēt laika trūkuma dēļ.
Audzē 12 mēnešu
Gaļas liellopu kūtī, kas atjaunota un gaļas dzīvnieku audzēšanai aprīkota pirms gada, mīt nedaudz vairāk par 100 buļļiem un vairākas nobarojamas govis. Saimniecībā tur vairāku šķirņu liellopus. Pārsvarā tie ir Latvijas brūnās šķirnes un Holšteinas raibie buļļi, bet ir arī gaļas liellopi. Ap nedēļu vecus teliņus iegādājas no tuvējo pagastu un Sesavas zemniekiem un piemājas saimniecībām. Speciāli sadarbības līgumi netiek slēgti, lopus audzēšanai iegādājas no jau zināmiem saimniekiem, kad viņu piena devēju ganāmpulkā piedzimst kāds bullēns. Nedēļu veci nobarojamie lopiņi maksā, sākot no 35 latiem. Augstākas ir šķirnes buļļu cenas.
Līdz pārdošanai lopi aug 12 mēnešu, sasniedzot vidēji 300 un vairāk kilogramu dzīvmasas. Buļļus realizē Platones pagasta kautuvei “Čuks”. Izaugušos dzīvmasā var nodot par 60 santīmiem kilogramā.
Tā kā saimniecība nav specializējusies zīdītājgovju audzēšanā, bet tikai nobaro dažādu šķirņu buļļus, atbalsts šādai saimniekošanai no nacionālo subsīdiju līdzekļiem nav paredzēts. “Rožkalnu” saimnieki par vienu lopu no valsts saņem tikai 56 latu prēmiju pēc tam, kad bullis jau nokauts.
Dozēta barošana
Lopu ēdienkartē iekļauts skābsiens, salmi, spēkbarība, kāpostu lapas. Rudenī izbaroja arī cukurbiešu graizījumus. Kad “Ziņas” viesojās saimniecībā, ap pusdienlaiku lielākā daļa lopu rāmi ēda salmus un ar lielu interesi nolūkojās svešiniekos.
“Rožkalnu” saimniecībā izaug arī graudi, no kā maļ miltus lopu barošanai. Dienā viens lops apēd apmēram piecus kilogramus miltu, 30 kilogramu skābsiena un Ķīnas kāpostu lapas. Interesanti, ka Blūdži tās ved no dārzeņu audzētājiem Svitenē.
Aprīkojumu un iekārtas teliņu barošanai un kopšanai saimnieki iegādājušies par ES struktūrfondu līdzekļiem. Par šo naudu nopirkts dozators mazo teliņu ēdināšanai, neliela tehnika barības izdalīšanai un kūtsmēslu izvešanai no fermas. Modernizācijas rezultātā visus vairāk nekā simt lopus var pabarot un apkopt viens cilvēks, turklāt dienā tas aizņem apmēram piecas stundas.
Saimniecību paplašinās
Audzētāji Vācijā, Polijā un Lietuvā intensīvi paaugstina mazo bullēnu iepirkuma cenas. Tās sasniegušas jau vismaz 1,40 latu par dzīvmasas kilogramu, tādēļ viena teliņa cena ir ap 100 latu. Tas ietekmē arī tirgu mūsu valstī, jo saimniecībām piedzimušos bullēnus izdevīgāk realizēt kaimiņiem Lietuvā, savukārt Latvijas lopkopji nevar atļauties iegādāties šķirnes lopus no ārzemju saimniecībām.
“Mēs vēl tikai mācāmies audzēt gaļas liellopus,” teic Arnis. Vai šāda nodarbošanās arī Zemgales laukos ir izdevīga? Pēc īsa pārdomu brīža viņš atbild, ka perspektīvas gaļas liellopu audzēšanai ir. Jaunais lauku saimnieks noskaņots optimistiski – viņš atklāj, ka tuvākajā nākotnē gaļas liellopu audzēšanu plāno dubultot, kas nozīmē vēl vienas fermas celtniecību. Jau tagad kūtī, kur mīt ap 100 liellopu, paredzēta vieta vēl 80 buļļiem. “Rožkalnu” saimnieki līdz 2008. gadam ganāmpulku plāno paplašināt līdz 400 galvām. Plāns Blūdžiem šķiet īstenojams, jo jau nākamgad atkal būs pieejami ES strukturālo fondu līdzekļi, par ko saimniecībā varētu iegādāties iekārtas un aprīkojumu fermām.
