Atceroties 1946. gada 5. februārī izvestos 1129 Jelgavas un apriņķa iedzīvotājus, vakar Pārlielupē pie piemiņas akmens blakus kultūras namam «Rota» pulcējās ap simts jelgavnieku.
Atceroties 1946. gada 5. februārī izvestos 1129 Jelgavas un apriņķa iedzīvotājus, vakar Pārlielupē pie piemiņas akmens blakus kultūras namam “Rota” pulcējās ap simts jelgavnieku – politiski represēto apvienības “Staburadze” dalībnieki, Daugavas Vanagi, zemessargu veterāni un Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvji, pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis.
Šī piemiņas vieta atrodas tieši tur, kur kara laikā un arī vēlāk tika nometināti gan kara gūstekņi, gan politiski represētie mierīgie iedzīvotāji. Kā uzrunā minēja “Staburadzes” priekšsēdētājs Pēteris Āns, apcietinātie turp tika vesti nelielās grupās vairāk nekā gada garumā. Pēc tam pie tagadējās būvdetaļu ražotnes viņus nogādāja vagonos un aizveda uz soda nometnēm Krievijā. No turienes atgriezās labi ja puse. “Mēs, jaunieši, ejot garām šai nometnei, centāmies pār sētu aizmest ieslodzītajiem savu skolas maizīti. Taču sargi to centās nepieļaut,” atcerējās P.Āns.
Runāja arī Vjatlaga pētnieks Alfrēds Puškevics, kas, darbojoties bijušajās ieslodzījuma vietās, centies iegūt datus par komunistiskā režīma represētajiem laika posmā starp 1941. gada 14. jūniju un 1949. gada 25. martu. Viņš uzsvēra vajadzību Krievijai oficiāli pieprasīt ziņas par mūsu cietušajiem un bojāgājušajiem. Šādiem datiem vajadzētu būt arhīvos. Savukārt zemessargu veterāns Aldis Egils Hartmanis aicināja vērsties ES institūcijās, lai vairotu sabiedrības izpratni par komunistiskā režīma noziegumiem.
Mītiņā piedalījās arī pilsētas Domes un rajona Padomes pārstāvji, kas pie pieminekļa nolika ziedus. Dome tradicionāli bija parūpējusies par karstu tēju un pīrādziņiem, ko, mītiņam noslēdzoties, visiem laipni piedāvāja kultūras namā “Rota”.
