Šā gada sākumā LB parādnieku reģistrā bija informācija par 36 616 parādniekiem un 46 564 laikā nenokārtotām saistībām.
Šā gada sākumā LB parādnieku reģistrā bija informācija par 36 616 parādniekiem un 46 564 laikā nenokārtotām saistībām. LB apkopotie dati liecina, ka lielāko parādnieku daļu – 92 procentus jeb 33 705 – veido fiziskās personas. Reģistrā iekļautas arī 2911 juridiskās personas, kas ir astoņi procenti no kopskaita.
No reģistrētajām 46 564 saistībām 762 jeb divi procenti ir galvotas saistības. Reģistrs atklāj, ka galvots 341 hipotēku kredīts, 201 galvojums veikts pārējiem kredītu veidiem, kuros ietilpst arī studiju un studējošo kredīti, kas nav klasificēti kā atsevišķi veidi. Simts galvojumu bijuši finanšu līzinga saistībām.
Ceturksnī tūkstoši jaunu parādnieku
Pašlaik reģistrā 90,7 procentus informācijas ievadījušas bankas, 6,3 procentus – līzinga sabiedrības un trīs procentus – apdrošinātāji.
LB statistikas dati par pagājušā gada pēdējo ceturksni liecina, ka turpinājies iepriekš vērotais informācijas ievadīšanas apjomu kāpums – reģistrēti 4308 jauni parādnieki un 6063 saistības.
Lielu daļu palielinājuma devuši jaunie reģistra dalībnieki – apdrošinātāji un līzinga sabiedrības. Apdrošinātāji ievadījuši informāciju par 1040 parādniekiem (3. ceturksnī – 225) un 1149 saistības par regresa prasības (sauszemes transporta līdzekļu civiltiesiskās apdrošināšanas gadījumu iestāšanās) izpildi (3. ceturksnī – 249). Līzinga sabiedrības reģistrējušas 860 parādnieku (3. ceturksnī – 911) un 1467 līzinga gadījumu (3. ceturksnī – 1456), bet bankas ievadījušas informāciju par 2408 parādniekiem (3. ceturksnī – 3033) un 3447 kredītiem (3. ceturksnī – 4131).
Pēdējā ceturksnī ceturto daļu no saistībām ievadījušas līzinga sabiedrības, 19 procentu – apdrošinātāji un 57 procentus – bankas. Augstais līzinga devēju un apdrošinātāju informācijas īpatsvars skaidrojams ar reģistra dalībnieku loka paplašināšanu. Banku ievadītās informācijas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājušies par 16,5 procentiem.
Bankas no 2003. gada iekļāvušas informāciju par 42 243 kredītiem, bet līzinga sabiedrības no pagājušā gada septembra – par 2912 līzinga un 11 faktoringa saistībām. Pērnā gada pēdējā ceturksnī finanšu līzingu skaits reģistrā audzis par 248 procentiem, straujais kāpums saistīts ar prasību līzinga sabiedrībām līdz gada beigām ievadīt informāciju par saviem reģistra noteikumiem atbilstošajiem parādniekiem.
“Topā” patēriņa kredīti un kredītkaršu saistības
Saistību dalījums pa veidiem atklāj, ka kredītkaršu kredīts un kredīts patēriņa preču iegādei veido vairāk nekā pusi no reģistrā iekļauto saistību kopējā īpatsvara. Reģistrā ietverti nenokārtoti 15 552 kredītkaršu kredīti, kas veido 35 procentus no banku un līzinga sabiedrību ievadītajām kredītsaistībām. 87 procenti jeb 13 525 reģistrētie parādi naudas izteiksmē ir līdz 500 latiem, 9,6 procenti jeb 1493 – no 500 līdz 1000 latiem. Atlikušie 3,4 procenti jeb 534 parādi pārsniedz 1000 latu.
Patēriņu preču iegādei izmantoto nenokārtoto kredītu īpatsvars veido 23 procentus jeb 10 514 no kopējām banku un līzinga sabiedrību ievadītajām saistībām. Lielāka daļa (5638 kredīti jeb 53,6 procenti) patēriņa kredītu ir līdz 500 latiem, 2403 jeb 22,8 procenti – no 500 līdz 1000 latiem, 2271 jeb 21,6 procenti – no 1000 līdz 10 000 latiem, 202 jeb 2 procentiem kredītu summa pārsniedz 10 000 latu.
Hipotēku kredīts veido 15 procentu jeb 6602 no banku un līzingu sabiedrību ievadītajām saistībām. Šajā grupā 63,3 procenti jeb 4178 kredīti ir līdz 10 000 latiem, 31,4 procenti jeb 2074 – no 10 000 līdz 50 000 latiem. Pārējo 5,3 procentu jeb 350 kredītsaistības pārsniedz 50 000 latu. Pērn parādnieku reģistrā iekļauti 2362 hipotēku kredīti.
Apdrošinātāji no septembra ievadījuši informāciju par 1398 gadījumiem, kad nav pildīts līgums vai tiesas spriedums par regresa prasību. Tas veido 3 procentus no kopējā saistību skaita. 91 procents jeb 1270 nenokārtotu saistību ir par regresa prasībām, kas izriet no sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās apdrošināšanas gadījumu iestāšanās, 5 procenti jeb 63 saistības – no sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas gadījumiem, bet 4 procenti jeb 46 saistības – no īpašumu apdrošināšanas pret citiem zaudējumiem gadījumu iestāšanās.
Datu analīze liecina, ka 55 procenti jeb 25 634 saistības joprojām tiek kavētas. Pēdējos ceturkšņos šajā ziņā situācija būtiski nav mainījusies. Proti, informāciju par parādnieku un saistību reģistrā ievada, ja persona noteiktos maksājumus kavējusi ilgāk par 60 dienām un šī summa ir 100 latu vai vairāk, klāt pievienojot maksājuma kavējuma ziņojumu. Kad parādnieks nokavētos maksājumus nokārto, reģistra dalībnieks iepriekšējai informācijai pievieno kavētā maksājuma izpildes ziņojumu.
Aug pieprasījumu skaits par datiem
Pērn strauji palielinājies par reģistra datiem veikto pieprasījumu skaits – no vidēji 26 000 pieprasījumu mēnesī 3. ceturksnī līdz 31 000 mēnesī 4. ceturksnī. Sākotnēji kāpumu varētu saistīt ar jauno dalībnieku pievienošanos reģistram no septembra. Taču līzinga sabiedrības 4. ceturksnī veikušas tikai vidēji 836 pieprasījumus mēnesī, bet apdrošinātāji – vidēji 52 pieprasījumus. Faktiski pieprasījumu apjomus palielinājušas bankas, kas pērn izdarījušas 285 014 pieprasījumu.
Palielinās arī to personu skaits, kas LB interesējas, vai par tām ievadīta informācija parādnieku reģistrā. Pērn reģistru apmeklējušas 602 personas, kas ir būtiski vairāk nekā 2004. gadā, kad saņemti 245 klientu iesniegumi. Tas liecina par reģistra augošo aktualitāti sabiedrībā. LB to saista arī ar informācijas izplatīšanos un reklāmām par pievilcīgiem banku un līzingu sabiedrību piedāvājumiem.
Parādnieku reģistrs iepriekšējā ceturksnī saņēmis piecu personu pretenzijas par banku ievadītajiem datiem. Risinot situācijas kopā ar iesaistītajām bankām, konstatēts, ka divos gadījumos informācija par personu un tās saistībām iekļauta pamatoti, trīs gadījumi vēl ir izskatīšanas procesā. Kopš reģistra darbības sākuma saņemtas 36 pretenzijas, 2003. gadā – viena, 2004. un 2005. gadā – attiecīgi 19 un 16.
