Glūdas pagastā turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto subsidēto darba vietu izveides projektu sociālās atstumtības riska grupu bezdarbniekiem.
Glūdas pagastā turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto subsidēto darba vietu izveides projektu sociālās atstumtības riska grupu bezdarbniekiem.
No mūsu rajona šis projekts vienīgais saņēma ESF atbalstu. Projekta vadītāja Līga Švānberga stāsta, ka ieceres realizācija sākās pagājušā gada oktobrī un turpināsies līdz 2007. gada oktobrim. Šajā laikā darbā uz vienu gadu tiks iesaistīti 16 ilgstošo bezdarbnieku, bet noslēgumā paredzēts saglabāt astoņas darba vietas, ar projektā iekļautajiem darbiniekiem noslēdzot pastāvīgu darba līgumu. Projekta kopējās izmaksas ir 79 935 lati, no šīs summas 63 948 latus veido ESF līdzfinansējums, bet 15 987 latus – valsts budžeta finansējums.
Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta. Oktobrī izveidotas astoņas subsidētās darba vietas, un tajās strādāt sākuši astoņi pagasta iedzīvotāji. Viņu nodarbinātība galvenokārt saistīta ar apkārtnes uzturēšanu un labiekārtošanu. Nākotnes ciemā strādā apstādījumu kopēja Irēna Iņķe un labiekārtošanas strādniece Olga Stepiņa, Zemgales ciemā – apstādījumu kopēja Alma Haritoviča un labiekārtošanas strādniece Jekaterina Līberte, Dorupes ciemā darbā iesaistīta labiekārtošanas strādniece Janīna Čerņavska. Trīs pagasta iedzīvotāji nodarbināti pašvaldības izglītības iestādēs – Šķibes pamatskolā labiekārtošanas strādnieka pienākumus pilda Armands Leskavnieks, Glūdas pamatskolā remontstrādnieka darbus veic Jānis Sāvičs, bet pirmsskolas izglītības iestādē “Taurenītis” strādā pirmsskolas skolotāja palīdze Vija Juhna.
Šie pagasta iedzīvotāji izveidotajās darba vietās strādās līdz oktobra beigām, pēc tam viņu vietā iesaistīs citus bezdarbniekus. Savukārt bērnudārzā vieta tiks saglabāta jau šogad un V.Juhna kļūs par pastāvīgu iestādes darbinieci. Pārējiem subsidētajās darba vietās nodarbinātajiem pašvaldība un Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāle meklēs citas iespējas strādāt.
Lai projektā iesaistītie cilvēki vairotu ticību saviem spēkiem, celtu pašapziņu un motivāciju arī turpmāk pastāvīgi strādāt, nevis iesaistītos tikai algotajos sabiedriskajos vai sezonas darbos, viņiem jau bijusi tikšanās ar psihologu, notiks nodarbības par saskarsmes kultūru, darba meklēšanas iespējām, viņus iepazīstinās ar darba likumdošanas pamatiem, stāstīs par darba intervijas nozīmi.
Atšķirībā no līdzšinējām valsts finansētajām nodarbinātības aktivitātēm projektos ar Eiropas līdzfinansējumu iesaistītie cilvēki nesaņem minimālo atalgojumu, bet attiecīgās profesijas vidējo algu valstī. Labiekārtošanā iesaistītajiem strādniekiem tie ir 145 lati, apstādījumu kopējiem – 105 lati. Lai visi projektā iesaistītie justos līdzvērtīgi, pagasta pašvaldība tiem, kuriem atalgojums ir zemāks, starpību piemaksā no saviem līdzekļiem. Piemaksu saņem darbu vadītāji.
L.Švānberga atzīst, ka, gatavojot projekta pieteikumu, ņemtas vērā pašvaldības vajadzības un izvēlētas darba vietas, kas būs nepieciešamas arī turpmāk. Jau rakstīšanas procesā sākuši skatīties, kurus bezdarbniekus aktivitātēs varētu iesaistīt. Sākumā gan plānots labiekārtošanā ietvert vairāk vīriešu, taču ne visi līguma slēgšanas dienā ieradušies. Sievietes bijušas noteiktākas, tālab četru vīriešu un četru sieviešu vietā strādā sešas sievietes un divi vīrieši. Līdz šim problēmas nav radušās.
Strādnieces todien vairāk darbojās iekštelpās, kārtojot kultūras nama palīgtelpas. Pienākumi mainās atkarībā no vajadzības. Siltajos mēnešos rosīšanās galvenokārt notiks ārā, aprūpējot stādījumus. Ziemā jātīra sniegs, arī krūmi jācērt un kāds koks jāpalīdz nozāģēt.
Sastaptās strādnieces stāsta, ka dažkārt gadās smagākas dienas, tomēr galvenais, ka ir regulārs darbs. Bramberģes un Zemgales pusē dzīvojošās sievas atzīst, ka strādāšanas iespējas ierobežo satiksme – uz darbu pilsētā būtu grūti, pat neiespējami izbraukāt bez sava transporta. Par to viņas pārliecinājušās, apmeklējot bezdarbnieku kursus. Tagad uz pagasta centru viņas brauc ar skolēnu autobusu. Bet, piemēram, strādājot Nākotnes zivju cehā, šo transportu nevar izmantot – darbs sākas pulksten septiņos no rīta un beidzas astoņos vakarā. Sievas ir apņēmības pilnas arī pēc projekta beigām meklēt pastāvīgu darbu, jo bērni jāaudzina un jāskolo. Tiesa, iespējas kā agrākajos laikos visai plašas neesot. Projekta vadītāja pieļauj, varbūt kāds zemnieks būtu ieinteresēts tikt pie pastāvīga darbinieka un slēgt darba līgumu. Zemniekiem gan strādnieki vairāk nepieciešami sezonas darbiem, un tik naski ar darba līgumu slēgšanu viņi nav. Arī samaksa – 50 santīmu par stundu – nav liela. Atliek cerēt, ka līdz ar vispārējām norisēm lauksaimnieki vairāk domās par strādājošo sociālo nodrošinājumu.
Līdzīgi kā citviet arī Glūdā ES finansēto projektu īstenotāji atzīst, ka pie mums izveidotā struktūrfondu apgūšana ir ļoti sarežģīta. Projektu vērtēšana, ieviešana un kontrole, šķiet, ir birokrātiskāka nekā citur Eiropā.
Glūda kā pagastu sadarbības apvienības “Bērzes krasti” pašvaldība iesaistījusies arī otrā ESF finansētajā aktivitātē – prakses vietu izveidē jauniešiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību. Tā gaitā visos pagastos paredzēts izveidot jaunas darba vietas projektu speciālistiem, Līvbērzē un Jaunbērzē – dot darbu divām sociālajām aprūpētājām. Pagaidām rudenī iesniegtais projekts pārvarējis administratīvās vērtēšanas kārtu, tā kvalitatīvā vērtēšana vēl turpinās.
