Augstākās tiesas senāts vakar noraidījis Jelgavas Autobusu parka apelācijas sūdzību un atstājis spēkā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgās sesijas lēmumu šofera V.Pavlova prasībā par atjaunošanu darbā JAP un darba līguma noslēgšanu.
Augstākās tiesas (AT) senāts vakar noraidījis Jelgavas Autobusu parka (JAP) apelācijas sūdzību un atstājis spēkā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgās sesijas lēmumu šofera Valērija Pavlova prasībā par atjaunošanu darbā JAP un darba līguma noslēgšanu.
V.Pavlova prasība izgājusi visas tiesu instances, un Augstākās tiesas senāta nolēmums nav pārsūdzams. Pilns nolēmuma teksts būs pēc divām nedēļām.
Tiesāšanos ar JAP V.Pavlovs sāka ar prasības pieteikumu Jelgavas tiesā 2003. gada decembrī, kad JAP vadība viņu pēc šoferu streika atlaida no darba. Pirmajās divās tiesu instancēs – Jelgavas tiesā un Zemgales apgabaltiesā – prasība par darba tiesisko attiecību atzīšanu un viņa atjaunošanu darbā tika noraidīta. Pagājušā gada martā AT iepriekšējo instanču spriedumus atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē. Tā 1999. gada februārī noslēgto autobusa nomas līgumu starp JAP un V.Pavlovu atzina par spēkā neesošu, kā arī atzina, ka no 1999. gada februāra līdz 2003. gada 24. novembrim starp JAP un V.Pavlovu pastāvēja darba tiesiskās attiecības. Apgabaltiesa pagājušajā rudenī nosprieda ar 2003. gada 25. novembri atjaunot V.Pavlovu darbā JAP par autobusa vadītāju un uzlika par pienākumu JAP rakstveidā noslēgt ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku.
JAP apgabaltiesai lūdza sniegt skaidrojumu par pieņemto lēmumu. Tiesa to nedarīja, jo to varēja tulkot kā lūgumu papildināt spriedumu. JAP par spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību AT. Vakar tās pieņemtais galīgais nolēmums JAP ir nelabvēlīgs.
Latvijas Autopārvadājumu nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Vitālijs Reinbahs nolēmumu vērtē kā ļoti nozīmīgu, jo lieta par darba attiecībām bija principiāla. Ja AT nolēmums būtu labvēlīgs JAP, valstī būtu precedents, kas apdraudētu darba attiecību pastāvēšanu. Ne vien pārvadājumu, bet arī citās nozarēs darba devēji varētu ieviest līdzīgu individuālo komersantu nodarbināšanas praksi. Arodbiedrība vērtē, ka normālā valstī un normālā uzņēmumā gadījumā, kad tiesa atzinusi līdzšinējās attiecības starp JAP un šoferiem par pretlikumīgām, vadītājam vajadzētu atkāpties no amata. Viņam arī būtu jāatbild par šādas rīcības sekām.
V.Reinbahs atzīst, ka lēmums ir nozīmīgs arī tajā ziņā, ka galīgo spriedumu lietā gaidīja virkne citu institūciju – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satiksmes ministrija (SM). Lieta, pēc arodbiedrības vadītāja teiktā, atklāj, ka ministrijas ierēdņi līdz šim nav pienācīgi veikuši savu darbu. Proti, pasažieru pārvadājumu nozares uzraudzība ir SM kompetencē un tai, konstatējot faktus, bija jārīkojas, nevis jāgaida galīgais tiesas lēmums, kas paredz – pasažieru pārvadājumu licenci nedrīkst nodot trešajai personai.
Lietā arī atklājusies virkne citu neatbilstību valstī. Piemēram, rodas jautājums par Valsts darba inspekcijas kompetenci. Nav izprotams, kā tik svarīga iestāde var vienkārši “atrakstīties”, paužot: ja nav darba līguma, nav darba attiecību, līdz ar to inspekcijai nav iemesla jautājumā iedziļināties un to risināt.
AT nolēmums arodbiedrībai vieš cerību, ka ar laiku mūsu valstī tomēr iespējams mazināt neatbilstības darba tiesību jomā.
JAP valdes loceklis Pēteris Salkazanovs teica, ka AT nolēmumu nevar komentēt, jo nav to saņēmis. Viņš “Ziņām” apliecināja, ka V.Pavlovs no pagājušā gada 26. septembra atjaunots darbā JAP, bet tajā nav parādījies. Līdzīgu atbildi sniedza arī Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis, kam jautājām, kāda pēc AT nolēmuma būs pašvaldības rīcība uzņēmumā, kurā tai pieder visas kapitāldaļas. Jāpiebilst, ka apgabaltiesa V.Pavlovu paredzēja atjaunot darbā no 2003. gada 25. novembra.
