Atvainošanās. Tas ir grūti. Pat mazs bērns vienmēr teiks, ka otrs ir vainīgs, ja viņam iznākušas nesaprašanās smilšu kastē.
Atvainošanās. Tas ir grūti. Pat mazs bērns vienmēr teiks, ka otrs ir vainīgs, ja viņam iznākušas nesaprašanās smilšu kastē.
Spēja izprast savu atbildības daļu un atvainoties, nevis vainot otru, ir grūti jebkurā vecumā cilvēkiem, valstīm, tautām.
Spēja atzīt savas kļūdas – viena no kristietības paradigmām.
Bet atvainoties var tikai tad, ja saprot un spēj atzīt, kāds ļaunums ir nodarīts. Kad vandaļi izbradā kapus, satraucamies par svētuma zaimošanu, jo mums ir saprotama kapu neaizskaramība. Bet reliģiskā neaizskaramība nav tik saprotama. Katram kapos ir kāda aizgājēja piemiņas vieta, bet ne katram ir reliģiskā pieredze.
Preses brīvība ir bīstama tikai tad, ja tās pamatā nav vispārējās ētikas pamatprincipu – ietveramu vienā teikumā: nedari to, ko pats nevēlies saņemt, vai vēl labāk – dari to, ko vēlies saņemt pats. Bet tad prese kļūtu “neinteresanta”.
Ja mums kā kristīgo vērtību mantiniekiem ir vienalga, cik rei˛u dienā Kristus tiek sists krustā pašu dvēseles truluma, vienaldzības, maucības, alkatības, varas, naudas kāres un citu tā saucamo cilvēcisko vājību dēļ, tad nav jābrīnās, ka kariķēts musulmaņu reliģiskais varonis un līdz ar to lielas reliģiskās kopienas aizskaršana ir tikai tāds kā preses brīvības jautājums.
Man patika Dombura raidījumā profesora Taivāna paustā doma, proti, jāizšķiras starp reālpolitiku un morālpolitiku. Domāju, ka šī nostādne varētu attiekties arī uz citām jomām, ne tikai politiku.
