Otrdien Domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja uzklausīja pilsētas izglītības darbinieku, kā arī Jelgavas Sākumskolas vecāku viedokļus par šīs mācību iestādes pārveidošanu par bērnudārzu.
Otrdien Domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja uzklausīja pilsētas izglītības darbinieku, kā arī Jelgavas Sākumskolas vecāku viedokļus par šīs mācību iestādes pārveidošanu par bērnudārzu. Diskusija izvērtās pusotras stundas garumā, taču nekādi lēmumi netika pieņemti.
Diskusijā piedalījās divas puses. Viena – Sākumskolas audzēkņu vecāki un pedagogi, kas ir par savas skolas pastāvēšanu (viņi pie Domes, kā arī pie valdības institūcijām vērsušies ar atklātu vēstuli, ko parakstījušas 172 personas). Otra – Domes administrācija, kā arī daļa mūsu skolu vadītāju, kas uzskata, ka Sākumskolas reorganizācija ir vajadzīga.
Komisijas vadītājs deputāts Voldemārs Strīķis, deputāte Dace Olte (abi pozīcijas pārstāvji), kā arī opozīcijas deputāts “bitenieks” Valērijs Buhvalovs savu nostāju šajā jautājumā stingri un nepārprotami neizpauda. Toties Tautas partijas deputāts Arnis Razminovičs brīžiem bija pat pārmērīgi karsts Sākumskolas aizstāvis. Jāpiebilst, ka piektais šīs komitejas deputāts Andris Ķipurs (no “Jaunā laika”) ģimenes apstākļu dēļ nebija ieradies. Toties bija ieradies “mācītāju partijas” deputāts Māris Narvils, kas nav šajā komitejā, bet arī iestājās par Sākumskolas saglabāšanu.
Komitejas sēdē vēl piedalījās arī Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs un viņa vietnieks Vilis Ļevčenoks, Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, kā arī sešu Sākumskolas audzēkņu vecāki un četri Jelgavas mācību iestāžu direktori – Sākumskolas direktore Vēsma Bērtule, viņas kolēģes – no 4. pamatskolas Agita Lundberga un 1. ģimnāzijas Valentīna Maido –, 3. pamatskolas direktors Juris Skrupskis. Diezgan droši var teikt, ka tik augstā līmenī kompetentu izglītības darbinieku pārstāvniecība Domes sēžu zālē sanāk ne tik bieži.
Lielupes krasti atšķiras
Domes Izglītības pārvalde jau pērn novembrī pieņēmusi lēmumu nesākt skolēnu uzņemšanu Jelgavas Sākumskolas 1. klasē. Taču šajā gadījumā galīgais vārds vēl nav pateikts. Iespējams, ka jautājumu par Sākumskolas tālāko darbību izlems Dome.
Komitejas sēdē pirmā uzstājās Izglītības pārvaldes vadītāja G.Auza. Viņa norādīja uz trūkumiem, kas tika fiksēti Sākumskolas akreditācijā 2004. gadā, un diskusijā sliecās uz to, ka izglītības kvalitāte Sākumskolā tomēr ir zemāka nekā pilsētas pamatskolās. Audzēkņu vecāki gan oponēja, ka skola akreditēta līdz 2008. gada maijam, turklāt tās direktore V.Bērtule sava amata atestācijā, kas ir spēkā līdz 2007. gadam, saņēmusi augstāko novērtējumu. Neviens tieši neapstrīdēja G.Auzas teikto, ka pamatskolās, kas nav īsti piemērotas piecgadīgiem un sešgadīgiem, palielinās pirmsskolas apmācības grupās iesaistīto bērnu skaits. Tajā pašā laikā Sākumskolā, kas izvietota bērnudārza telpās, mācās gandrīz simts pirmo četru klašu skolēnu.
Ja jautājums ir vienīgi par to, ka bērniem nevajadzētu ēst pagrabtelpās bez logiem, kā tas ir Sākumskolā, tad viņu vecāki bija gatavi ziedot naudu vienreizējas lietošanas traukiem un tamlīdzīgām lietām, lai maltīte tiktu ieturēta turpat klasē. Bet attiecībā uz to, ka Sākumskolas audzēkņu izglītošana pašvaldībai izmaksā dārgāk, nekā tas ir lielajās pamatskolās, vecāki izteica gatavību šo starpību piemaksāt no savas kabatas. G.Kurlovičs gan iebilda, ka Izglītības likums šādu iespēju neparedz.
Vēl viens no Sākumskolas likvidēšanas argumentiem ir vēlme pilsētā optimizēt izglītības sistēmu. Proti, visi bērni no 1. līdz 6. klasei mācās pamatskolā, bet no 7. līdz 9. vai 12. klasei – ģimnāzijā. Šai reformai gan ir savs izņēmums – 4. vidusskola, kur skolēniem nav jāmaina mācību iestāde no ābečniekiem līdz 12. klases izlaidumam. Taču attiecībā uz Sākumskolu acīmredzot izņēmumi nav paredzēti.
“Negribēju teikt, bet jāsaka”
Ar šādiem gandrīz atvainošanās vārdiem Sākumskolas kritiku sāka 4. pamatskolas direktore Agita Lundberga. Neapstrīdot kolēģu sniegtās izglītības kvalitāti, viņa teica, ka tie Sākumskolas absolventi, kas atnāk uz 4. pamatskolu, atpaliek darba kultūrā. Smalkāk šo apgalvojumu direktore nepaskaidroja. Taču var piebilst, ka 4. pamatskolā dzirdēts – no Sākumskolas nākušie piektklasnieki ar grūtībām iejūtas lielajā skolā. Viņiem sagādā problēmas pierast rātni sēdēt solā, uzmanīgi klausīties skolotāja teiktajā. Piemēram, šogad skolotāja netiek galā ar tagadējo piekto klasi, kurā no 18 bērniem 15 ir Sākumskolas absolventu. Šo klasi nolemts izformēt. Direktori A.Lundbergu atbalstīja V.Maido, kas 4. pamatskolu vadīja pirms viņas. Proti, līdzīgi saasinājumi bijuši arī agrāk. Sākumskolas direktore V.Bērtule skaidroja, ka 4. pamatskolas 5. klasē galvenokārt iestājās tie absolventi, kas nebija tikuši Spīdolas ģimnāzijā. Tātad 4. pamatskolai vienmēr iznācis strādāt ar sekmēs vājākajiem un mazāk disciplinētajiem.
No nākamā mācību gada Spīdolas ģimnāzijā paredzēts uzņemt audzēkņus tikai no 7. klases (“Ziņas” jau rakstīja, ka ģimnāzijas vadība nav gandarīta par šo reformu un labprātāk uzņemtu bērnus kā agrāk – no 5. klases). Tādā gadījumā var domāt, ka pamatskolās nonākošo Sākumskolas absolventu vidējais sekmju līmenis varētu paaugstināties.
Minētajai Spīdolas ģimnāzijas reformai ir vēl viena “ēnas puse”. Proti, bērniem, kas maijā beigs Sākumskolas 4. klasi, līdz pamatizglītības apliecības saņemšanai, visticamāk, iznāks skolu mainīt vienu reizi vairāk. Vispirms viņiem piektā, sestā klase jābeidz kādā pamatskolā, pēc tam septītā, astotā un devītā kādā ģimnāzijā. Ir vispārpieņemts uzskats, ko akcentēja arī Sākumskolas likvidētāji, ka biežāka skolu maiņa skolēnu izglītības līmeni pazemina.
Tādējādi, ja “atstāj dzīvu” Sākumskolu, vajadzētu atcelt nesen pieņemto Domes lēmumu par piektās klases likvidēšanu Spīdolas ģimnāzijā. Starp citu, “spīdolieši” pat bija gatavi atteikties no ģimnāzijas nosaukuma (saskaņā ar likumu ģimnāzijas drīkst uzņemt audzēkņus tikai no septītās klases), tomēr minētās pilsētas skolu optimizācijas dēļ tas viņiem netika atļauts.
Simpātijas tiem, kas cīnās
Neņemos spriest, kāds ir politisko spēku samērs Sākumskolas “par un pret” viedokļu tālākajā risinājumā. Manuprāt, uz komisiju savu iespaidu atstāja, piemēram, Agra Strautnieka deputātiem godbijīgi teiktie vārdi: “Lūdzu, ļaujiet dzīvot skolai, kurā mēs gribam izglītot savus bērnus. Atļaujiet pastāvēt tam, kas labi darbojas.” Strautnieku ģimene šajā bērnudārzā un sākumskolā sūta savus bērnus jau divpbadsmit gadu. Un viņa pārliecību juta gan skatienā, gan vārdos.
No otras puses – ir lielo skolu pedagogi, kuriem grūti iemācīt no mazās Sākumskolas nākušajiem piektklasniekiem to, ko citi apguvuši jau pirmajā klasē. Kaut gan jāpiebilst, ka pilsētā lielākās (trešās) pamatskolas direktors Juris Skrupskis, kas komitejas sēdē bija mazāk runīgs, aizejot Sākumskolas pārstāvjiem teica: “Cīnieties! Manas skolas vecāki būtu tādi paši, un troksnis būtu vēl lielāks!” Parasti jau dzīvē tā ir, ka simpātijas rada cilvēki, kas cīnās, nevis vienkārši pilda, ko viņiem liek. Varbūt kaut kad tālākā perspektīvā, augot valsts labklājībai, uzmanībai pret cilvēku vajadzībām, visi pamatskolas klašu bērni ies mazās, ģimeniskās skolās, kas, ļoti iespējams, ir vairāk piemērotas bērna dvēselei un attīstībai. Pagaidām gan tā ir turīgo ģimeņu – privātskolu klientu – iespēja. Vēl tas var būt iespējams, ja sūta bērnus tuvākajās lauku skolās, kur, starp citu, pilsētnieku īpatsvars aug.
Kā “Ziņas” informēja Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis, Jelgavas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja nolēma uz nākamo sēdi sagatavot lēmumprojektu par skolas reorganizāciju.
***
Jelgavas Sākumskola (Tērvetes ielā 4)
Dibināta 1992. gadā, agrāk tur darbojās tikai bērnudārzs. Patlaban šajā pašvaldības izglītības iestādē ir septiņas pirmsskolas vecuma grupas (ar 132 bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem) un viens skolēnu klašu komplekts no 1. līdz 4. klasei ar 96 audzēkņiem. Par skolas saglabāšanu iestājas lielais vairums tās audzēkņu vecāku un pedagogu. Tas apliecināts ar 172 personu parakstiem.
