Šī nedēļa ne ar ko nav atšķīrusies no citām manas dzīves nedēļām.
Šī nedēļa ne ar ko nav atšķīrusies no citām manas dzīves nedēļām. Kad tā pagājusi, saproti, ka atkal nodzīvots kāds labs posms. Sestdienās, kad parasti pilsētas kultūras namā notiek kāda teātra viesizrādes, man kā aģentūras “Kultūra” administratoram jārūpējas, lai viss noritētu bez aizķeršanās. Turklāt citu teātru viesošanās Jelgavā ir arī tikšanās svētki ar vecajiem kolēģiem un draugiem. Īpaši jau ar Nacionālā un Krievu drāmas teātra kolektīviem. Ir par ko parunāt, ko atcerēties. Par Nacionālā teātra nebūšanām tik ļoti sāp sirds. Varētu zem mēles pašaut kādu validola tableti, bet kur nu! Šīs gadu desmitiem nevienam nekaitējušās zālītes pašlaik kā izslaucītas no aptieku plauktiem. Nu nekādi nevaru saprast, kāpēc varasvīriem, par tautas labumu domājot, tik bieži sanāk nošaut greizi.
Pēdējā laikā katra svētdiena jau piekto gadu tiek pavadīta jauniešu teātra studijā “Čaika” (“Kaija”). Tajā darbojas pārsvarā 5. vidusskolas audzēkņi, viņiem teātris ir tik liela aizraušanās, ka gatavi tam ziedot brīvdienas. Pavasarī gaidāma pirmizrāde, tāpēc pašlaik ir ko noņemties.
Pārējās nedēļas dienas? Tās paiet kultūras namā, pildot administratora pienākumus, vadot mēģinājumus manā mīļajā Alunāna teātrī. Turpat arī gādājot par rekvizītiem izrādēm. Vārdu sakot, viss ir tik ierasts, ka garlaicīgi nav ne brīdi. Piemēram, ceturtdien biju žūrijā, kas vērtēja labākos skatuves runas mākslas pratējus. Bija jauki atklājumi, spilgti talanti. Tajā pašā laikā bija redzams, ka skolotāji, kas gatavo bērnus šim konkursam, pārāk bieži izvēlas viņiem nepiemērotus, sarežģītus tekstus. Vakar suminājām labākos Jelgavas kultūras darbiniekus, savukārt šodien rūpēsimies par to, lai gludi noritētu deju kolektīvu koncerts “Mēs mīlam dejā”.
Vakaros mājās cenšos būt ap ziņu raidīšanas laiku TV. Ja iznāk, dienas notikumus sāku skatīties ar TV3, tad – LNT ziņu raidījums, un beidzu ar “Panorāmu”. Tikai tā var gūt pilnīgu ainu par to, kas todien noticis Latvijā un pasaulē. Runājot par televīziju, esmu ļoti apbēdināts par tās satura straujo degradāciju. Nebūšu oriģināls – pārsvarā rāda vardarbību, saturā pilnīgi tukšus seriālus un muļķīgus šovus. Kur palikuši raidījumi par kultūras jaunumiem un procesiem Latvijā? Kāpēc var dzirdēt par mūsu brīnišķo dziedātāju Inesi Galanti, kas dzied ārvalstīs, bet pilnīgi neko par šeit koncertējošajiem māksliniekiem? Ilgus gadus esmu nostrādājis Latvijas Televīzijā, un īpaši bēdīgi ir tas, ka no TV ekrāniem pilnībā izzuduši teātra iestudējumi. Joprojām atceros piektdienas vakarus, kad bija iespējams redzēt uzvedumu translācijas. Tagad šis laiks atdots lētai izklaidei.
