Šonedēļ LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikā Paula Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas ķirurgs Valdis Brūns veica eksperimentālu vēderplēves operāciju sunim.
Šonedēļ LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikā Paula Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas ķirurgs Valdis Brūns veica eksperimentālu vēderplēves operāciju sunim. Dzīvniekam pirms pāris mēnešiem bija ievietots Rīgas Tehniskajā universitātē profesores Viktorijas Kancevičas vadībā izgatavotais trūču ielāps.
Kā “Ziņām” pastāstīja profesore V.Kanceviča, ierosmi šim zinātniskajam darbam radījusi problēma, ka ar katru gadu Latvijā jāveic 4000 – 4500 trūces operāciju. Taču no ārzemēm ievestie samērā dārgie vēderplēves ielāpi, sevišķi tad, ja tie vajadzīgi lielāka izmēra, nav pietiekami kvalitatīvi – tiem ir tendence salipt ar zarnām. Šis ir mēģinājums pašiem radīt labāku un lētāku materiālu, kas ir austs no poliestera pavedieniem. Ar medicīnā izmantojamu materiālu radīšanu profesore nodarbojas jau no 1980. gada. Viņas patentētie mākslīgie asinsvadi atzīti par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnieku atklājumiem 2004. gadā. Sadarbību ar LLU Veterinārmedicīnas fakultāti zinātniece vērtē kā ļoti veiksmīgu.
No suņa izņemtais vēderplēves un tās ielāpa saauguma paraugs nogādāts Paula Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas profesorei Lailai Feldmanei, kas veiks tā analīzi. Pirmie rezultāti iepriecina, un var cerēt, ka nebūs ilgi jāgaida, kad ar Latvijā izgudrotu materiālu tiks lāpītas vēderplēves arī cilvēkiem. Jāpiebilst, ka eksperimenta gaitā dzīvniekiem netiek nodarīts būtisks kaitējums. Izoperētais suns, pamodies no narkozes, pēc dažām stundām jau skraidīja.
Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta direktors Alberts Auzāns “Ziņām” pastāstīja, ka institūts ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem sadarbojas jau vairākus gadus un tā ir interesanta prakses iespēja arī studentiem.
