Katru gadu augstskolu beidz simtiem jauno pedagogu, viņu vidū arī ķīmijas, fizikas un matemātikas skolotāji.
Katru gadu augstskolu beidz simtiem jauno pedagogu, viņu vidū arī ķīmijas, fizikas un matemātikas skolotāji. Taču lielākā daļa no viņiem atrod daudz labāk atalgotu darbu – firmās, bankās, komercuzņēmumos, bet ne skolā. Lai arī Jelgavas pašvaldība gatava jaunajiem pedagogiem palīdzēt gan ar dzīvojamo platību, gan finansiālo atbalstu studiju laikā, mūsu pilsētā joprojām trūkst eksakto priekšmetu skolotāju. Liela daļa matemātikas un fizikas pedagogu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Kas pēc gadiem strādās viņu vietā, jautājums paliek atklāts. Atliek vien cerēt, ka valsts politika attiecībā uz skolotāju darba atalgojumu mainīsies un jau drīz varēsim būt droši, ka mūsu bērni vismaz tuvāko gadu laikā necietīs no pedagogu pārslodzes vai deficīta.
Katru gadu Jelgavas Izglītības pārvalde analizē pedagogu atbilstību valstī noteiktajām izglītības prasībām un paaudžu maiņu pilsētas skolās.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza demonstrē grafiku, kurā attēlots skolu pedagogu sadalījums pēc vecuma.
Riska grupā – visvairāk fiziķu
“Pedagogu līdz 30 gadu vecumam ar vidējo darba stāžu septiņi gadi pilsētā ir 14 procentu, kas nav maz. Arī 31 – 39 gadi skolotājiem ir ļoti produktīvs vecums, un viņi veido ceturto daļu no visiem pedagogiem. Par riska grupu uzskatu to, kurā ir skolotāji no 60 gadiem un vecāki. Tādu mums ir 11 procentu. Ja kāds pasniedzējs ir šajā vecuma grupā, izglītības iestādes vadītājam jābūt rīcības plānam, kā piesaistīt savai skolai jaunus pedagogus, un jāizvērtē, kā notiek paaudžu maiņa. Pensijas vecuma skolotājs jebkurā brīdī var pateikt, ka no darba aiziet. Te var būt ļoti dažādi aspekti, arī veselības problēmas,” stāsta G.Auza.
No eksakto priekšmetu pedagogiem Jelgavā tā dēvētajā “riska grupā” vai tai vistuvāk ir fizikas skolotāji. Pārvaldes vadītāja skaidro, ka tā nav tikai Jelgavas problēma, tāda situācija ir visā valstī, un to apzinājusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Taču pozitīvā virzienā situācija strauji nemainās.
Pieprasījums pēc matemātiķiem
“Nepietiekams nodrošinājums un liela pedagoģiskā slodze ir arī matemātiķiem. Mūsu pilsētā jau tuvākajā laikā būs nepieciešams matemātikas skolotāju papildinājums, lai pašlaik strādājošajiem pedagogiem atvieglotu slodzi. Līdz ar to nodarbību skaits viņiem samazinātos līdz 30 – 32 stundām nedēļā. Tās nebūtu 40 stundas, kā daudzi spiesti strādāt pašlaik,” skaidro G.Auza.
Slodze matemātikas skolotājiem salīdzinājumā ar citiem ir viena no lielākajām. Matemātikas skolotāja vidējā darba likme Jelgavā ir 37,6 – 42,6 stundas nedēļā. (Valstī noteiktā pedagoģiskā slodze ir 21 stunda nedēļā.) Tātad skolotājs spiests strādāt divreiz vairāk.
Apmēram puse stundu jāvelta individuālām konsultācijām ar skolēniem, lai labotu darbus un gatavotos pārbaudēm. Matemātika ir īpašs priekšmets – ja vien bērni grib mācīties, viņi pedagogam prasa padomu, bet skolotājs savukārt palīdz vielu apgūt.
“Manuprāt, ļoti svarīga ir attieksme un vēlēšanās bērnam skaidrot uzdevumus, tas aizņem ļoti daudz laika. Pedagogam ir nozīmīgi arī pašam pilnveidoties – lasīt, atpūsties, baudīt kultūru, mākslu. Atpūties skolotājs jūtas labāk, un darbs ir produktīvāks. Tā ir lielākā problēma, ar ko jātiek galā matemātikas skolotājiem,” akcentē G.Auza.
Nopietna atbildība būs tiem skolēniem, kas nākamgad iestāsies 10. klasē. Pašreizējie “devītie”, kas rudenī sāks mācības 10. klasē, būs pirmie, kas, beidzot vidusskolu, liks centralizēto eksāmenu matemātikā.
“Ir ļoti svarīgi šo eksāmenu nokārtot A, B, C vai D līmenī, lai varētu domāt par augstāku izglītību. Par to savlaicīgi jādomā un jārunā ar pedagogiem. Skolotājiem un vecākiem jāsaglabā nopietna attieksme pret šo mācību priekšmetu. Ja matemātikā būs iestājeksāmens, augstskolā jaunietis, kura zināšanu līmenis novērtēts ar E vai F, nevarēs iestāties. Protams, Izglītības pārvalde ar iestāžu vadītājiem un direktoru vietniekiem par šiem jautājumiem vēl runās. Gan skolēniem, gan vecākiem jāskaidro, ka matemātika ir nopietns mācību priekšmets un eksāmenam nevar sagatavoties dažos mēnešos.”
Matemātikā ļoti svarīga ir prasme iemācīt. Būtiski, lai bērns būtu drošs stundā un nebaidītos no skolotāja.
“Ja bērns kaut ko nesaprot, lai jautā. Esmu izpētījusi visu skolu stundu sarakstus. Visur paredzētas īpašas nodarbības un konsultācijas pēc stundām. Bet cik bērnu to izmanto? Protams, svarīgi, lai vecāki pārliecinātu, jo reizēm skolēni ir kautrīgi, daudziem matemātika saistās ar trauksmi un nedrošību. Tas arī ir viens no mūsu darbības prioritārajiem virzieniem. Parasti grūtības matemātikā parādās 7. un 8. klasē, reizēm skolēni atzīst, ka 9. klasē viela ir vieglāka nekā 8. klasē, un tikai 9. klasē viņi it kā atbrīvojas. Es vēlos, lai mums visiem kopā izdodas smago programmu īstenot, lai bērnos nebūtu nedrošības un matemātika nebūtu priekšmets, kas rada trauksmi bērnos,” aicina Izglītības pārvaldes vadītāja.
Ar ķīmiķiem situācija labāka
Situāciju ar ķīmijas skolotājiem mūsu pilsētā Izglītības pārvaldes vadītāja raksturo kā labu, jo šajā priekšmetā pakāpeniski notiekot paaudžu maiņa. Pēdējos divos gados Jelgavā pēc augstskolas sākuši strādāt divi jauni ķīmijas un bioloģijas skolotāji.
“Ļoti ceru, ka jaunie pedagogi arī paliks izglītībā. Par viņiem esmu dzirdējusi daudz labu vārdu. Atalgojums gan nav konkurētspējīgs, bet ļoti ceru, ka skolotāju darbs tiks novērtēts. Visbiežāk jaunie cilvēki, kas studē fiziku un matemātiku, neizvēlas strādāt par pedagogiem, jo viņus neapmierina samaksa,” uzskata G.Auza.
Pašvaldība gatava piesaistīt
Jaunos pedagogus piesaistīt Jelgavas skolām palīdzēt sola arī pašvaldība. Jau vairākus gadus pilsēta jaunajiem speciālistiem, kas gatavi strādāt par matemātikas, fizikas, ķīmijas skolotājiem, piešķir dzīvokli. Tas ir ļoti liels atbalsts. Tā Jelgavā jau strādā skolotājs Spīdolas ģimnāzijā, jauns fiziķis Jelgavas 1. ģimnāzijā, matemātikas un biznesa pamatu skolotājs Valsts ģimnāzijā, bijuši arī citu priekšmetu pasniedzēji.
Pilsētā darbojas Izglītības atbalsta fonds. Tā valde reizi mēnesī izskata studējošo jauniešu iesniegumus un lemj par finansiāla atbalsta piešķiršanu studiju programmu apmaksai no pašvaldības līdzekļiem.
“Ļoti bēdīgi, bet, kopš darbojas Izglītības atbalsta fonds, neviens pedagogs nav izvēlējies eksakto izglītības programmu. Apgūta otrā svešvaloda, iegūta pirmsskolas izglītības skolotāja specialitāte, studētas maģistra studiju programmas, bet cilvēks, kurš gribētu studēt fiziku, matemātiku vai ķīmiju, fondā nav vērsies, taču viņu mēs ar lielāko prieku gaidām,” mudina G.Auza.
Fonds palīdzēs segt studiju maksu
“Jelgavā joprojām trūkst angļu valodas skolotāju. Tas gan nav eksaktais priekšmets, bet valodas ir viens no pamatu pamatiem arī cilvēka tālākajai izglītībai. Ar labām svešvalodas zināšanām jaunietis var veiksmīgāk konkurēt darba tirgū, izglītoties citās valstīs un programmās. Jo arī vairāku studiju programmu daļas augstskolās tiek apgūtas dažādās valodās. Mēs labprāt gaidītu jaunos, kas vēlētos studēt svešvalodas vai eksaktos priekšmetus. Cilvēks var nākt uz Izglītības pārvaldi un konsultēties, uzzināt kārtību, kā saņemt pašvaldības atbalstu,” aicina pārvaldes vadītāja.
Pretendentiem Izglītības atbalsta fonda valdē jāiesniedz iesniegums, līdzi jābūt izziņai no augstskolas, ka viņi šajā programmā studē, kā arī izziņai par ģimenes ienākumiem. Tālāk jau Izglītības atbalsta fonda valde lems, kā atbalstīt pretendentu.
Matemātiķi un fiziķi prom nebrauc
Lai gan no Jelgavas jau vairāki pedagogi aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, viņu vidū nav neviena ķīmijas, fizikas un matemātikas skolotāja.
“Mūsu skolās ir pietiekami liels skolēnu skaits, tādēļ bijusi papildu nepieciešamība pēc ķīmijas un matemātikas pedagogiem, lai jau strādājošajiem samazinātu slodzi. Pedagogiem eksaktajos priekšmetos tā bijusi ļoti liela, tomēr no skolām nav aizgājis neviens ķīmiķis, matemātiķis vai fiziķis. Lai varētu kvalitatīvāk plānot mācību procesu, jāpanāk, lai skolotājs varētu strādāt nepārslogots,” pārliecināta G.Auza.
***
Pēc pedagogu tarifikācijas datiem
Lielākais skolēnu skaits mūsu pilsētā ir 1. un Valsts ģimnāzijā, tādēļ arī skolotāju tur ir vairāk.
Jelgavas 1. ģimnāzija
“Matemātikas skolotāja, ar kuru šī skola un skolēni var lepoties, ir Biruta Sakne. Viņai ir ilgu gadu pieredze, un skolotāja ļoti labi iemāca priekšmetu,” norāda G.Auza.
Matemātikas pedagogu darba stāžs: 48, 46, 45, 30, 26, 18, 10 gadu.
Valsts ģimnāzija
Pedagogu darba stāžs: 40, 22, 10, 8 gadi.
4. vidusskola
“Šajā skolā matemātiķis vajadzīgs visvairāk, lai atvieglotu slodzi pārējiem,” teic G.Auza.
Pedagogu darba stāžs: 52, 18, 16, 14, 8 gadi.
5. vidusskola
Matemātikas skolotāju ir pietiekami. Pedagogu darba stāžs: 46, 38, 36, 21, 10 gadu.
Spīdolas ģimnāzija
Skola, kurā strādā visjaunākā matemātiķe.
Pedagogu darba stāžs: 24, 2 gadi.
6. vidusskola
Strādā viena no pieredzes bagātākajām matemātiķēm pilsētā Ludmila Pašūtina. Viņai ir apbrīnojams talants darboties ar klasēm, kurām ir grūti apgūt vielu. Skolotāja spēj iemācīt matemātiku tā, lai bērns nokārtotu pamatizglītības eksāmenu šajā priekšmetā.
Pedagogu darba stāžs – 29, 20 gadu.
