Vēl pavisam nesen liela sabiedrības daļa atviegloti uzelpoja, kad tika pieņemts lēmums krietni paaugstināt naudas sodu reibumā braukušajiem autovadītājiem, paredzot arī administratīvo arestu.
Vēl pavisam nesen liela sabiedrības daļa atviegloti uzelpoja, kad tika pieņemts lēmums krietni paaugstināt naudas sodu reibumā braukušajiem autovadītājiem, paredzot arī administratīvo arestu. Turklāt dzērušajam šoferim policija piespiedu kārtā uz laiku atsavināja automašīnu, kuru par dzērājšofera līdzekļiem evakuēja uz speciālu stāvvietu un glabāja, kamēr tika samaksāts tiesas piespriestais sods.
Taču prieks bija īss. Ar šā gada pirmo dienu valsts nolēma nodarboties ar labdarību – dzērumā apturētajam šoferim vairs nav jāmaksā par automašīnas evakuēšanu un glabāšanu. To viņa vietā darām mēs visi no saviem nodokļiem, jo valsts aģentūra “Materiālās rezerves” automašīnas evakuēšanas un glabāšanas izdevumu segšanai turpmāk tērēs valsts budžeta līdzekļus.
Interesanti bija parēķināt, cik tad izmaksā vienas šādas automašīnas uzturēšana. Minimālā summa, ko valsts maksā firmai par auto glabāšanu, ir trīs lati diennaktī. Mēnesī tas ir 90 latu – valsts noteiktā minimālā alga. Šai summai jāpieskaita transportēšana izdevumi – no 40 līdz 70 santīmiem par kilometru. Tātad viena mašīna mēnesī valstij izmaksā vairāk nekā simt latu. Firmai, kas apkalpo arī Jelgavu, stāvvietā atrodas apmēram 80 mašīnu, un to glabāšanas maksa jau tuvojas tūkstoš latiem mēnesī. Latvijā ir 17 šādu stāvvietu. Aptuveni rēķinot, iznāk, ka tā mēnesī tiek iztērēti vismaz 17 tūkstoši latu. Tālāk rēķināt nav nepieciešams, viss tāpat skaidrs – pabalstiem un algām naudas nav, bet dzērāju uzturēšanai atrodas. Nav budžetā naudas daudzbērnu ģimenēm. Drudžaini tiek meklēti papildu miljoni brīvpusdienām jaunāko klašu skolēniem un vēl daudz kam. Par ko tad valsts vēl brīnās, ja cilvēki grib saņemt algu “aploksnē”?
No neoficiāliem avotiem “Ziņas” noskaidroja, ka absurdie likuma grozījumi, kas paredz šādu kārtību, pieņemti gada beigās tik lielā steigā, it kā tas kādam būtu izdevīgi. Nav bijis gandrīz nekādu nopietnu aprēķinu, cik tas varētu izmaksāt valstij un vai vispār šāda sistēma ir izdevīga. Likumdevēji tagad taisnojas, ka tā izveidota, lai valsts varētu garantēti saņemt dzērušo šoferu soda naudas. Bet tiek aizmirsts, ka ne jau visi samaksās. Citiem būs izdevīgāk atstāt savu graustu un nopirkt citu tādu pašu. Un sāksies kārtējie izdevumi, piemēram, izsoles organizēšana, lai braucamo pārdotu vai nodotu metāllūžņos.
Notiekošais kārtējo reizi parāda, ka mūsu valsts varas galvgals domā nevis ar to ķermeņa daļu, kurā atrodas smadzenes, bet gan ar to, kas ikdienā deldē Saeimas sēžu zāļu krēslus. Varbūt viņiem ir vienalga, kā tiek tērēti deputātu nodokļi, bet kā jājūtas tiem nodokļu maksātājiem, kuru tuvinieki un draugi gājuši bojā vai smagi cietuši avārijās, kuras izraisījuši dzēruši autovadītāji?
