Latvijā izveidots elektroniskais kardioloģijas pacientu reģistrs, kas valsts iestādēm un profesionālajām asociācijām ļauj sekot līdzi pacientu plūsmai, ārstēšanas līdzekļu sadalei un sekmē stingru vadlīniju ievērošanu ārstēšanas procesā.
Latvijā izveidots elektroniskais kardioloģijas pacientu reģistrs, kas valsts iestādēm un profesionālajām asociācijām ļauj sekot līdzi pacientu plūsmai, ārstēšanas līdzekļu sadalei un sekmē stingru vadlīniju ievērošanu ārstēšanas procesā. Sadarbojoties un daloties pieredzē, būs iespējams uzlabot kardioloģijas pacientu ārstēšanu gan Rīgā, gan reģionos, informē Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis.
Jaunais akūtu koronāro un cerebrovaskulāro sindromu (AKCS) reģistrs ļauj apzināt patieso situāciju valstī sirds un galvas smadzeņu asinsrites slimību diagnostikas, ārstēšanas un neatliekamās palīdzības jomā, kā arī plānot slimnieku aprūpes programmas pilnveidi un attīstību.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir visbiežākais nāves cēlonis Latvijā – 55,9 procenti no visiem mirušajiem. Izplatītākā diagnoze – koronārā sirds slimība. Pērn Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra intensīvās terapijas palātā ievietotas 4024 personas, tajā skaitā 1080 ar akūtu koronāro sindromu (AKS). Mirstība no tā sasniegusi sešus procentus.
Ja starp Veselības ministriju, Latvijas Kardiologu biedrību un sabiedrību veidosies dialogs, jau 2010. gadā Latvijā mirstību sirds un asinsvadu saslimšanas dēļ varētu samazināt apmēram par trešdaļu, pārliecināts veselības ministrs Gundars Bērziņš.
Jaunajā reģistrā tiek apkopota informācija par akūtu kardioloģisko slimnieku skaitu, ārstēšanas un AKS diagnostikas iespējām valsts stacionāros un slimnīcās.
Ko dos jaunā reģistra izveide?
– Ļaus prognozēt cilvēku skaitu slimnīcās un nepieciešamo medikamentu daudzumu, vienlaikus kontrolējot objektīvu to izlietošanu.
– Būs iespējams kontrolēt gan ārstēšanas kvalitāti, gan rezultātu dažādos valsts reģionos. Tas ir svarīgs solis efektīvai informācijas apmaiņai starp reģioniem un centru.
– Ļaus prognozēt un plānot slimnīcas resursus, līdz ar to ekonomēt līdzekļus, kas tiek izlietoti pacientu ārstēšanai. Paredzēts, ka samazināsies uzturēšanās ilgums slimnīcā, tai skaitā intensīvās terapijas nodaļā, efektīvāk tiks novērstas medikamentu radītās komplikācijas, kā arī samazināsies atkārtotu procedūru skaits.
– Ar jaunā reģistra palīdzību pacienti kļūs izglītotāki, tiks veicināts ārstu profesionālais līmenis, praksē ieviesta kvalitatīva un standartizēta AKS slimnieku ārstēšana.
Jaunajā AKCS reģistrā apkopoti dati par 35 slimnīcām – pieciem Rīgas stacionāriem un 30 reģionālajām slimnīcām, tajā skaitā Jelgavas. Reģistrs ir daudz komplicētāks, jo tiek analizēti specifiski rādītāji, diagnostiskie kritēriji, kā arī ietverts plašāks datu klāsts.
Pirmo reizi akūtu koronāro sindromu reģistrs Latvijā tika izveidots 2001. gadā Latvijas Kardiologu biedrības vadībā. Analizējot pacientu slimību vēsturi, tajā tika apkopoti dati par 7232 pacientiem, kas hospitalizēti 34 Latvijas slimnīcās ar AKS diagnozi – miokarda infarktu vai nestabilu stenokardiju. Reģistrs atklāja būtiskus trūkumus šo pacientu aprūpē – novērota nepietiekami aktīvi mūsdienīgas medikamentozās terapijas izmantošana, īpaši reģionos.
“Reģistra izveide 2001. gadā sniegusi izcilus rezultātus. Salīdzinot ar 2001. gadu, mirstība slimnīcās no AKS smagākās formas Latvijā samazinājusies par trim procentiem, un tagad vidēji tie ir 19 procentu, savukārt Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā mirstība no AKS sarukusi no 23 līdz 12 procentiem. Tātad, precīzi ieguldot līdzekļus, būtiski uzlabojies veselības aprūpes kvalitātes līmenis, augusi arī mediķu pašaizliedzība ārstēšanas procesā,” uzsver A.Ērglis.
Pasaulē joprojām ir maz datu par patieso AKS izplatību un ārstēšanas taktiku dažādos reģionos. Tādēļ, lai uzlabotu ārstēšanas kvalitāti, noskaidrotu diagnostikas, ārstēšanas stratēģiju un efektivitāti slimnīcās, izstrādātu hipotēzes turpmākiem klīniskiem pētījumiem, tiek izstrādāti aprakstoši pētījumi un reģistri arī starptautiskā mērogā.
***
Komentē Jelgavas slimnīcas kardioloģe Marina Kovaļova:
Kardioloģijas pacientu reģistru vērtēju kā ļoti pozitīvu soli pacientu ārstēšanā. Tas ievērojami atvieglos mūsu darbu un, cerams, mazinās arī cilvēku lielo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Par katru sirds un asinsvadu slimību pacientu, kas nonācis slimnīcā, aizpildām speciālas anketas, ko sūtām uz Rīgu. Tur dati tiek ievadīti pacientu reģistrā. Apmēram reizi divos mēnešos Latvijas Kardiologu biedrības dalībnieki sanāksim kopā un, izvērtējot reģistra datus, lemsim, kā pilnveidot savu darbu, kāda jauna aparatūra nepieciešama pacientu ārstēšanai. No Jelgavas mēnesī uz reģistru tiek nosūtīts ap 20 anketu. Jelgavas slimnīcas Terapijas nodaļā no 60 gultasvietām apmēram trešdaļu aizņem sirds slimnieki.
