Lielākā ādas dizaineru izstāde atjaunotās Latvijas vēsturē – sešdesmit pieci dažādu paaudžu autori ar 230 darbiem.
Lielākā ādas dizaineru izstāde atjaunotās Latvijas vēsturē – sešdesmit pieci dažādu paaudžu autori ar 230 darbiem. Grāmatas, kas iesietas pēc seno ēģiptiešu metodes. Stikla, plastikas, silikona līmes un citu neierastu materiālu pievienojums tradicionālajai ādai. Šādi dažos teikumos var raksturot patlaban Jelgavas muzejā eksponēto Latvijas Grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijas veidoto izstādi “Ādas otrā dzīve”.
Skatītājam nav vienkārši orientēties šajā mākslinieku darbu bagātībā, tādēļ uz sarunu lūdzu asociācijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas ādas dizaina izglītības programmas vadītāju jelgavnieci Ilizani Grīnbergu.
Kā varētu raksturot ādas dizaina vēsturi Latvijā un kāda tajā nozīme jūsu vadītajai asociācijai?
Ādas mākslinieciskā apstrāde, grāmatu iesiešana kā lietišķās mākslas joma Latvijā sāka attīstīties pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. No septiņdesmitajiem gadiem darbojas ādas mākslas sekcija Latvijas Mākslinieku savienības paspārnē. Tās vadītājs līdz pat atmodai bija ilggadējs Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Ādas nodaļas vadītājs Anatolijs Vanags. Tajā laikā tika noorganizētas piecas nozares pārskata izstādes un milzums grupu un personālo izstāžu. Regulāra bija muzeju un mākslas fonda kolekcijas papildināšana, iepērkot darbus no izstādēm, brīvvalsts laikā tas vairs nenotiek. Diemžēl Latvijā šajā nozarē nav iespējams iegūt augstāko profesionālo izglītību, tādēļ latviešu mākslinieki studējuši Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā. Vienpadsmit no viņiem pārstāvēti šajā izstādē. Mūsu asociācijā, kas izveidota pirms diviem gadiem, ir divdesmit pieci biedri. Organizācijas mērķis – savas jomas kā Latvijas kultūras daļas popularizēšana, sadarbība ar kaimiņzemju kolēģiem, starptautisku un lokālu izstāžu veidošana un arī izglītošanās – kopīgu kursu un semināru rīkošana.
Kā orientēties jūsu bagātīgi sarūpētajā izstādē? Kādas ir tās sastāvdaļas?
Ekspozīcijas galveno daļu veido piecas oriģinālsējumu kolekcijas. Tās ir “Meža enciklopēdija”, mūsdienu zviedru rakstnieces Majgulas Akselsones romāns “Aprīļa ragana”, latviešu šūpuļdziesmu krājums ar kompaktdisku “Miega dziesmas”, Hansa Kristiana Andersena pasakas un latviešu grafikas klasiķa Sigismunda Vidberga darbu kolekcijas, grāmatas “Erotiskās elēģijas”. Iesējumi tapuši sadarbībā ar izdevniecībām. Jums ir iespēja vērot, kā kopīgu tēmu var apspēlēt pārdesmit atšķirīgos rokrakstos. Grāmatsējumos satiekas vispretrunīgākie materiāli – līdztekus cūkas, čūskas, zirga un kazas ādai izmantots gan audums, mežģīnes, kažokāda, kartons, koks, metāla cizelējums, gan vēdekļa fragmenti un pat stikla mēģenes, ko mediķi lieto asins analīzēm. Līdzās klasiskajam franču skolas un bibliotēkas sējumam izstādē plaši pārstāvēta “bezlīmes” sējumu grupa – japāņu, koptu, Eiropas renesanses pergamenta iesējumi, kurus esam mācījušies no igauņu un zviedru meistariem.
Divas kolekcijas izstādē pārstāv mūsu jauno paaudzi – Liepājas Mākslas vidusskolu un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, katrā 15 autoru. Mākslas vidusskolu audzēkņi piedalās ar diplomdarbiem un kursadarbiem. Lai sasniegtu profesionālu rezultātu, ļoti svarīga ir pedagoga spēja precīzi formulēt uzdevumu.
Ar ko atšķiras Liepājas un Rīgas skolas izstādē pārstāvētajos jauniešu darbos?
Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas pamatnostādne ietverta jau mācību iestādes nosaukumā. Lakoniskas formas, asprātīga ideja ar domu, ka to būtu iespējams tiražēt. Turpretī Liepājā Dzintras Budovskas vadībā akcents likts uz vienreizējo jeb oriģināldizainu.
Pārējā izstādes daļā mākslinieki piedāvā savus raksturīgākos darbus neatkarīgi no radīšanas gada. Viena no plašāk pārstāvētajām māksliniecēm ir Anda Līce, autore ar “absolūtu materiāla izjūtu”. Viņas gleznieciskie sienas dekori “Divpadsmit mēneši” veidoti kā dienasgrāmata ar dziļi personisku laika izjūtu. Astrīda Siltuma savos atraktīvajos darbos uzskatāmi pierāda, ka mākslinieka radošais potenciāls nav atkarīgs no gadu skaita. Sarmīte Leja piedāvā apģērbu kolekciju “Nereālā mode”. Tie sastāv no simtiem smalku toņu ādas gabaliņiem un vērtības ziņā droši pielīdzināmi gleznai vai gobelēnam. Mazliet ironiski ir darbu nosaukumi – “Sezona dārzkopības sabiedrībā”, “Vakarkleita liktenīgajai sievietei” vai, piemēram, “Slinkuma triumfs”. Pēdējais nosaukums dots krēslam, kurā tiešām var apsēsties.
Izstādē ar poētisku filosofisku darbu kolekciju piedalās Jelgavas māksliniece Sandra Strēle. Viņas darbos āda kalpojusi kā papīrs grafiķim vai audekls gleznotājam. Jelgavniekiem īpaši saistoši varētu būt vecmeistara Ērika Priedkalna darbi “Mitavensis”, kas veltīti Jelgavas vēsturei. Esat laipni aicināti līdz 12. martam nākt un novērtēt.
Vai izstādē redzamos darbus iespējams nopirkt?
Protams. Tās ir autoru privātkolekcijas, un katrs no mums izpilda arī individuālus pasūtījumus. Āda ir ekskluzīvs materiāls un profesionālās rokās kļūs par izcilu dāvanu.
