Visiem zināms, cik nozīmīgs katra bērna dzīvē ir posms, kad viņš no bērnudārznieka kļūst par skolēnu.
Visiem zināms, cik nozīmīgs katra bērna dzīvē ir posms, kad viņš no bērnudārznieka kļūst par skolēnu. Skolas durvis pirmklasnieks apzinīgi ver ar pirmsskolas izglītības pedagogu doto zināšanu un iemaņu ceļamaizi un vēl labu laiku saglabā psiholoģisku saikni ar savu pirmo mācību iestādi. No tā, cik draudzīga mazo cilvēku sagaidīs skola un viņa pirmais skolotājs, lielā mērā atkarīga skolēna motivācija ar labām sekmēm gūt zināšanas.
Lai pēc iespējas veiksmīgāka būtu bērna sagatavošana mācību cēlienam un viņa pirmais gads skolā, pilsētā izveidota izglītības speciālistu darba grupa, kas jau otro gadu uz sadarbību aicina pirmsskolas un sākumskolas pedagogus.
Nesen skolotāji un psihologi sanāca uz kārtējo semināru, kurā sprieda, kā nodrošināt pirmsskolas un sākumskolas pēctecību. Nereti dzirdēts, ka sākumskolā un bērnudārzā gatavība sākt mācības tiek vērtēta atšķirīgi.
Pedagogi varēja uzzināt, kā sagatavošana skolai notiek bērnudārzos, bet pirmsskolas izglītības speciālisti noklausījās kolēģu stāstīto par darbu 1. klasē.
Lai kopīgiem spēkiem varētu noteikt problēmas un jomas, kurās jāpiestrādā, lai bērns, ienākot skolā, justos labi, pagājušajā gadā tika izveidota vienota bērna attīstības izvērtēšanas karte. Tā palīdz saskatīt bērna attīstības dinamiku pirmsskolas vecumā, sākot no trīs gadiem. Savukārt pirmo klašu skolotāji tika lūgti speciāli izstrādātās aptaujas anketās izvērtēt bērnudārzu bijušo audzēkņu sagatavotību skolai.
Tika apkopota 14 bērnudārzu iesniegtā informācija par sešus un septiņus gadus veciem bērniem. Pēc statistikas datiem, uz skolu no pirmsskolas iestādēm šajā mācību gadā devušies 520 bērnu. No skolām bija saņemtas 326 anketas.
Analizējot rezultātus, izglītības speciālisti secinājuši, ka teicams un labs bērnu sagatavotības līmenis ir aptuveni 60 – 80 procentiem audzēkņu, bet viduvējs – apmēram 12 procentiem pirmklasnieku.
Par pozitīvu izvērtēšanā izglītības speciālisti atzīst to, ka skolas pedagogu vērtējums ziemā sakrīt ar pirmsskolas skolotāju pērn pavasarī secināto. Visās novērtētajās jomās lielākoties ir teicams un labs vērtējums, mazāk – viduvējs, bet pavisam reti tas ir vājš. Tomēr pedagogu pārdomas izraisa bērna rokas sagatavošana rakstīšanai, fonemātiskās dzirdes attīstības līmenis, valodas attīstība, zināšanas (matemātika, daba, apkārtne). Izglītības speciālisti secinājuši, ka, plānojot mācību un audzināšanas darbu piecus, sešus un septiņus gadus veciem bērniem grupās, īpaša uzmanība jāveltī nākamā skolēna motivācijai sevi organizēt darbam. Anketas apliecināja, ka dažiem bērniem trūkst kultūrhigiēnisko iemaņu.
Nākotnē būtu vēlamas arī diskusijas ar skolām par kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēts zināšanu un prasmju līmenis, jo bieži vien šis vērtējums nesakrīt ar bērnudārza pedagogu noteikto. Par vienu no problēmām seminārā tika atzīta pedagogu sagatavotība darbam ar sociālā riska ģimeņu bērniem (ar dažādām problēmām), ar kuriem strādā liela daļa skolotāju. Svarīgi ir nodrošināt pēctecību ne tikai bērnudārza un skolas pedagogiem, bet arī starp atbalsta dienestiem (psihologiem, logopēdiem, defektologiem un citiem). Speciālisti uzsver – bērna problēmas nebeidzas septiņos gados, tās var pat pastiprināties, ja netiek risinātas arī turpmāk. Daudzas pirmsskolas vecuma bērnu veselības problēmas rūpīgāk būtu jāuzrāda ģimenes ārstiem, svarīgi ar šo informāciju iepazīstināt skolu pedagogus.
Seminārā runāja arī par dzimtās valodas mācīšanu mazākumtautību bērniem, kas apmeklē latviešu bērnudārzus. Nereti bērns to sāk pazaudēt, un ne vienmēr pareizu dzimtās valodas apguvi var nodrošināt ģimenē. Pedagogi ir vienisprātis, ka mazākumtautību bērniem mācības būtu jāsāk krievu skolā, jo nereti pēc noteikta laika, kas pavadīts skolā, kur mācību programmu apgūst latviešu valodā, bērns spiests pāriet uz krievu skolu un mācības sākt no jauna.
Seminārā vēlreiz par pozitīvu tika atzīta bezatzīmju sistēma 1. klasē un tas, ka viens pedagogs māca vairākus priekšmetus.
Tā kā pirmajā pusgadā bērns saglabā saikni ar savu bērnudārzu, pirmo skolotāju viņš uztver līdzīgi kā audzinātāju, proti, kā otru mammu, rūpīgi ieklausās viņa teiktajā un uzticas tam. Svarīgi ir neļaut viņam vilties. Protams, nedrīkst aizmirst arī vecāku atbalsta lielo nozīmi mazā skolēna veiksmīgam startam skolā.
