Milzu reklāmas skatlogos, solot atlaides, tā vien rauj veikalā, un grūti tādos brīžos neko nenopirkt.
Milzu reklāmas skatlogos, solot atlaides, tā vien rauj veikalā, un grūti tādos brīžos neko nenopirkt. Viegli ietekmējamiem cilvēkiem var izveidoties iepirkšanās atkarība, ar kuru cīnīties ir tikpat grūti kā, piemēram, ar narkotiku lietošanu. “Ziņas” mēģināja noskaidrot, kā nenonākt šādā atkarībā un kā ar to cīnīties.
Vairākās pasaules valstīs izveidotas klīnikas, kurās tiek ārstēti cilvēki ar dažādām atkarībām, tajā skaitā iepirkšanās. To, ka veikalu “ķemmēšana” var kļūt par slimību, psihiatri un psihologi saprata apmēram pirms desmit gadiem, kad tika atklāta iepirkšanās kā speciāla kairinātāja ietekme uz cilvēka centrālo nervu sistēmu. Zinātnieki pierādījuši, ka šāda atkarība biežāk apdraud sievietes, jo ir vieglāk ietekmējamas. Atkarību veido nervu kairinājums, kas rodas iepirkšanās rezultātā un sagādā patīkamas emocijas, pat eiforiju, liekot cilvēkam justies labāk gan fiziski, gan morāli, un nereti rodas nepieciešamība pēc šīm emocijām.
Lielākais risks – nenodarbinātām sievietēm
Izanalizējot dažādus aspektus, zinātnieki secinājuši, ka ne visus cilvēkus vienādi skar iespēja kļūt atkarīgiem. Mazāks risks ir tām sociālajām grupām, kuru ienākumi ir zemāki, jo to pārstāvji retāk apmeklē veikalus. Tomēr konstatētas arī tādas atkarības formas, kad pirkti tiek dažādi lēti nieki, bet atkarība slēpjas staigāšanā pa veikaliem.
Preču iegādē retāk piedalās vīrieši, tāpēc viņiem pārsvarā rodas pretēja reakcija – viņi sāk izjust nepatiku pret veikalu “ķemmēšanu”. Tas saistīts ar stereotipiem, kuru ietekmē stiprā dzimuma pārstāvji uzskata, ka kļūst sievišķīgi, jo arī viņiem iepirkšanās sagādā patīkamas emocijas. Tāpēc viņi mēģina iestāstīt, ka iepirkšanās nepatīk. Rezultāts var būt diezgan bēdīgs – vīrietis veikalā var kļūt agresīvs, var pat veidoties neiroze, jo vienā cilvēkā norisinās nepārtraukta cīņa starp patiku un riebumu.
Paaugstināta riska grupa ir mājsaimnieces un sievietes, kas nodarbinātas nepilnu darba dienu. Brīvo laiku, īpaši, ja nav bērnu, viņas pavada, apmeklējot skaistumkopšanas salonus, veikalus un izklaides vietas. ASV speciālisti aprēķinājuši, ka apmēram katra astotā sieviete slimo ar atkarību no iepirkšanās, bet katrai trīsdesmitajai šī slimība izpaužas saasinātā formā, tas ir, iepirkšanās nepieciešama katru dienu.
Bizness sekmē slimības attīstīšanos
Par sekmējošu faktoru atkarības veidošanā uzskatāmas tirdzniecības vietu krāsainās reklāmas, izpārdošanas un citas aktivitātes. Tādēļ ASV no psihoterapeitiem un viņu pacientiem, kas cieš no iepirkšanās atkarības, izveidojusies aktīvistu grupa, kas vēršas pie veikaliem, aicinot samazināt reklāmas. Tiesa gan – pagaidām bez rezultātiem.
Atkarību veicina arī daudzās līzinga kompānijas, kas ļauj iegādāties preci pat tad, ja nav līdzekļu. Ar iepirkšanos slimajiem līzinga piedāvājumi var radīt ļoti lielas problēmas – tiek iegādātas nevajadzīgas preces, neparēķinot, ka ģimenei, atmaksājot aizdoto naudu, var rasties finansiālas grūtības.
Iepirkšanās var izpausties dažādi. Ja ņem par pamatu Freida teorijas, tad orālais pircēja tips gūst baudu no iepirkšanās procesa – viņš tikai pērk, pērk, pērk… Tāpat kā bērns zīž krūti vai pieaugušais cigareti. Anālais iepirkšanās variants ir agresīvs – cilvēks ir dusmīgs, grib uzvarēt, pagrūst otru ar elkoņiem. Šie cilvēki ļoti svārstās, nevar izlemt, ko pirkt, un beigās sagrābj veselu lērumu preču, no kurām lielākā daļa ir nevajadzīgas.
Kad jāsāk uztraukties par atkarību?
Vēsturiski izveidojies, ka ģimenei nepieciešamās lietas sarūpē sieviete. Un var pienākt brīdis, kad iepirkšanās var kļūt par slimību.
Psiholoģe Anita Kalniņa skaidro: ja veikalā pavadītas vismaz piecas stundas, mājās pārnesti pārdesmit iepirkumu maisu, iztērēta visa nauda, arī aizlienētā, turklāt, ja tas sāk atkārtoties vairākas reizes nedēļā, ir nopietns iemesls uztraukumam.
Pirmām kārtām atkarīgajam cilvēkam jācenšas pārdomāt, kāpēc viņš tik daudz laika pavada veikalos. Manta parasti kalpo kā plāksteris, lai aizpildītu tukšumu dzīvē. Tāpēc brīvais laiks jāsaplāno tā, lai tiktu akcentētas citas nodarbes, piemēram, mājas uzkopšana vai grāmatu lasīšana. Iespējams, kaut kā trūkst personiskajā, sociālajā vai kādā citā jomā, tādēļ būtu nepieciešams atrast darbu vai vīrieti. Tas sekmēs prioritāšu sadalījumu un slimības simptomu novēršanu. Galvenais, lai nodarbe sagādātu patīkamas emocijas. Ja cilvēks saviem spēkiem netiek galā ar problēmu, jāvēršas pie psihoterapeita, jo slimību vieglāk izārstēt, kad tā nav kļuvusi par atkarību.
Daudz kur grēko arī vecāki – lai parādītu savu pieķeršanos, viņi bērniem iedod naudu, lai mīlulis veikalā kaut ko sev iegādājas, tādējādi mazais pierod pie tā, ka jūtas var kompensēt ar mantām.
Jelgavā atkarīgo nav daudz
Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Sandra studiju ietvaros veikusi nelielu pētījumu, cenšoties noskaidrot, vai Jelgavā ir daudz cilvēku, kas cieš no atkarības. Pētījuma rezultāti gan liecina, ka mūsu pilsētā par to nav pamata satraukties.
“Tas acīmredzot ir tāpēc, ka mums nav ļoti daudz tirdzniecības vietu, bet uz Rīgu aizbraukt visi nevar. Anketēšana apliecināja, ka visbiežāk iepērkas vecāko klašu skolnieces un studentes, turklāt viņas uzskata, ka iepirkšanās nav slimība. Tas jau ir bēdīgi, jo viņas ir potenciālās slimnieces,” uzsver pētījuma veicēja.
LLU studente runājusi arī ar vairākiem atkarību profilakses speciālistiem, kas atzinuši – Latvijā vēl pārāk maz uzmanības tiek veltīts šim slimības veidam. Speciālisti uzskata, ka cilvēki māk atpūsties, vien staigājot pa veikaliem. Tas saistīts arī ar ekonomisko situāciju Latvijā – ir pārāk daudz kairinātāju, lai būtu iespējams ieslīgt kaut kādās domās par problēmām, un iepirkšanās kļūst par veidu, kā no tām aizbēgt.
“Sabiedrība nav informēta par šo atkarības veidu, jo saprotams, ka uzņēmēji par to nerunās. Tajā pašā laikā iepirkšanās slimība var radīt nopietnas sekas, piemēram, ģimenes īpašuma izsaimniekošanu, jo slimniekam regulāri vajag naudu, bet, nespējot to iegūt, cilvēks var pat izdarīt pašnāvību,” piebilda Sandra.
Studente uzskata, ka iepirkšanās ir laba atpūta pēc garas dienas un nekas ļauns nenotiks, ja veikalā tiks pavadīta, piemēram, pusstunda.
***
Pieredze
Sarmīte (24 gadi):
Veikalus apmeklēju katru dienu, bet pārsvarā tāpēc, ka vajag kaut ko iegādāties. Vismaz reizi mēnesī braucu uz Rīgu, tad gan kārtīgi iepērkos, sākot ar drēbēm, beidzot ar visādām mīļlietiņām. Visvairāk man patīk kurpes. Tagad mājās ir kādi 30 pāri, bet es vienmēr vēlos kaut ko jaunu. Kāpēc? Man patīk gan tos laikot, gan pirkt. Kāpēc gan lai es sev liegtu šo prieku?
Agnese (17 gadu):
Katru dienu, ejot mājās no skolas, izeju cauri visiem veikaliem. Paskatos, kas jauns, šo to nopērku, bet visam nepietiek naudas. Pagājušajā vasarā strādāju par saldējuma pārdevēju. Pēc algas devos uz veikaliem, lai saņemto vienas dienas laikā iztērētu. Tas bija ļoti patīkami. Būtu ar mieru tā darīt katru dienu.
Aleksandrs (28 gadi):
Sieva diezgan bieži apmeklē veikalus, bet man negribas iet līdzi, jo zinu – tas ir vismaz uz sešām septiņām stundām. Mani nervi to neiztur. Es parasti ieeju vienā veikalā un uzreiz nopērku to, ko vajag, bet viņa staigā ilgi, turklāt arī tad vēl ne vienmēr atrod to, ko meklē.
Kārlis (19 gadu):
Kopā ar māsu bieži vien iegriežos veikalos. Man patīk. Labprāt konsultēju viņu par dažādiem pirkumiem, un arī sev kaut ko mēdzu iegādāties. Bijuši gadījumi, kad veikalā izvēlētā prece šķiet laba, bet vēlāk, pārnesot to mājās, jautāju sev, kam gan tā man var noderēt. Tad paliek žēl iztērētās naudas. Bet tas aizmirstas, līdz ko nākamreiz ieeju veikalā.
