Latvija Eiropā ieņem pirmo vietu ērču encefalīta saslimstības ziņā. Savukārt Jelgava – vienu no pirmajām vietām Latvijā.
Latvija Eiropā ieņem pirmo vietu ērču encefalīta saslimstības ziņā. Savukārt Jelgava –
vienu no pirmajām vietām Latvijā.
Līdz šāgada 1. jūlijam reģistrēti divi pilsētas un divi rajona iedzīvotāji, kuriem galīgā diagnoze ir ērču encefalīts. Tie ir cilvēki, kas saslimuši agrā pavasarī, bet vēl slimnīcās atlabst tie, kam slima ērce piesūkusies maijā vai jūnijā.
Vienīgais veids, kā izsargāties no šīs slimības, ir vakcinācija. Jelgavas vides veselības centra galvenais ārsts Juris Volostņikovs teic, ka Jelgavā vairāki darba devēji apmaksājuši strādniekiem vakcināciju pret ērču encefalītu.
Lai iestātos imunitāte, ir jāsaņem trīs vakcīnas: pirmo vislabāk saņemt ziemā, otro pavasarī, trešo nākamajā pavasarī. Ja potējas ar Krievijas vakcīnu, jāmaksā Ls 10,50. Šo vakcīnu vēlams sākt ziemā, un ar to drīkst potēties tikai pieaugušie.
Austriešu vakcīnu, kas maksā astoņus latus, drīkst potēt arī bērniem, un potēšanos var sākt jebkurā laikā, taču pēc tās divas nedēļas jāizvairās no saskarsmes ar krūmiem un mežu. Intervāls starp pirmo un otro poti ir 1 3 mēneši, starp otro un trešo 9 12 mēneši. Revakcinācija ik pēc trim gadiem. Kopā tas izmaksā 24 latus.
J.Volostņikovs uzsver: ja cilvēks ir saņēmis vienu vakcīnu, ir droša garantija, ka viņš izdzīvos. Ja saņemtas divas potes, slimību var pārslimot vieglā formā. Trīs potes cilvēkam sniegs 98 procentu garantiju, ka viņš ar ērču encefalītu nesaslims. Bieži minētajam remantadīnam ir maza procentu garantija.
Ja iekodusi ērce, tuvāko stundu laikā var injicēt imūnglobulīnu, kam ir lielāka garantija. Bērniem līdz 18 gadiem šogad tas ir par brīvu, pieaugušajiem jāmaksā. Imūnglobulīns satur antivielas pret ērču encefalīta vīrusu.
Statistika liecina, ka pērn neviens no aizpērn vakcinētajiem cilvēkiem nav saslimis.
Kur uzturas ērces
Ērces galvenokārt mīt jauktu koku vai lapukoku mežos ar pamežu zāli, krūmiem, jaunaudzēm. Tās mēdz uzturēties arī lauku māju apkārtnē ar nekoptiem piemājas dārziņiem, nekoptos pilsētas parkos, kapsētās, upju un ezeru krastos. Ērces visaktīvākās ir no maija līdz septembrim. Tās uzrāpjas uz zāles, puķēm, lapām līdz metru augstumam no zemes un pacietīgi gaida savu upuri. Pieķērusies ērce cilvēkam nepiesūcas uzreiz, bet rāpo pa apģērbu un ķermeni, līdz atrod labāko vietu.
Ja ērce tomēr piesūkusies
Ērces kodumu sākumā var nejust, jo koduma vietā tā ievada sāpes remdinošu vielu.
Katra piektā ērce Latvijā ir inficēta vai nu ar ērču encefalīta izraisītāju vai ar Laima slimības (boreliozes) izraisītāju. Pret Laima slimību pagaidām vakcīnas vēl nav.
Ar ērču encefalītu cilvēks var saslimt, līdzko ērce ir piesūkusies, jo šīs slimības izraisītājs atrodas ērces siekalu dziedzeros. Var saslimt, dzerot inficēta dzīvnieka pienu (dzīvniekiem slimības pazīmes neizpaužas).
Lai izsargātos no saslimšanas ar Laima slimību, būtiski ir ērci pareizi izņemt, jo šīs slimības izraisītājs dzīvo ērces zarnu traktā. Saspiežot ērces vēderiņu, slimības ierosinātājs caur koduma brūci nonāk cilvēka organismā. Vislabāk to izņemt ar diega vai speciālas pincetes palīdzību.
Pirmā palļdzļba
Vispirms ērcei uzliek spirtā, ēterī vai degvīnā samērcētu vati, pēc 5 10 minūtēm ap ērces snuķīti apsien diegu pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. Lietojot speciālu pinceti, jācenšas to satvert pēc iespējas tuvāk ādai. Kad ērce izņemta, brūci apstrādā ar jodu, odekolonu vai spirtu.
Mēnesi pēc ērces piesūkšanās vēlams lietot vairāk vitamīnu svaigu augļu un dārzeņu veidā, kā arī daudz šķidruma, izvairīties no saaukstēšanās, alkohola un intensīvas fiziskas slodzes.
