Tiekoties ar SIA «Jelgavas koģenerācija» vadību un speciālistiem, Domes deputāti it kā skāra daudziem svarīgus jautājumus, tomēr padziļinātas patērētājiem svarīgu problēmu iztirzāšanas līdz kodolam pietrūka.
Tiekoties ar SIA “Jelgavas koģenerācija” vadību un speciālistiem, Domes deputāti it kā skāra daudziem svarīgus jautājumus, tomēr padziļinātas patērētājiem svarīgu problēmu iztirzāšanas līdz kodolam pietrūka. Vairāk sanāca vispārīga parunāšana.
SIA “Jelgavas koģenerācija” līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Aina Bataraga uzmanību vērsa uz turpmāko, uz izstrādāto stratēģiju, ko deputātiem bijis gods izklāstīt. Tika uzsvērts, ka, to realizējot, varēs izvairīties no tarifu kāpuma, kas nav saistīts ar energoresursu sadārdzināšanos. Attīstība paredzēta, izmantojot komercbanku kredītus, soli pa solim. “Cik veiksmīgi būsim, varēs spriest pēc vairākiem gadiem,” atzina A.Bataraga.
Citviet papildu maksājumi nav izplatīti
Ar regulatoram nodoto jauno apkures tarifu uzņēmumā iepazinušies četri cilvēki. Viņi lielākoties izpratuši, ka tas saistīts ar resursu cenu palielināšanos. Tika uzsvērts, ka salīdzinājumā ar citām pilsētām Jelgava ir labākā situācijā. Gan tāpēc, ka siltumtīkli ir salīdzinoši labā stāvoklī, gan noslēgtā nomas līguma dēļ (ieguvumi no tā palika neminēti). Tas ļaujot saglabāt vienus no zemākajiem tarifiem – Jelgava esot piektajā vietā no zemākā gala. Papildu maksājumi pie tarifa par konta apkalpošanu un siltummezglu uzturēšanu netika atzīti par pieminēšanas vērtiem. Vēlāk uz “Ziņu” jautājumu, vai citās pilsētās arī tādi ir, A.Bataraga konkrēti nemācēja atbildēt. Pēc konsultācijām ar radniecīgiem uzņēmumiem viņa zinot, ka lielākajai daļai šādi maksājumi esot, cik lieli – tā ir katra uzņēmuma komerclieta.
“Ziņām” gan tādu pārliecību neizdevās iegūt. Tā kā Siltumuzņēmumu asociācijā datu nebija, piezvanījām 15 pilsētu (galvenokārt Zemgales, Kurzemes un Vidzemes) apkures uzņēmumiem. Salaspilī stāstīja, ka papildu rēķins ir patērētājiem, kam siltumtīklu uzņēmums par saviem līdzekļiem uzstādījis siltummezglus. Rēzeknē uzņēmums ieviesis 12 santīmu komisijas maksu, ja patērētājs norēķinās uzņēmumā, citādi jāmaksā tikai par patērēto siltumu un karsto ūdeni.
“Rīgas siltuma” Informācijas daļas vadītājs Andris Sproģis pastāstīja, ka uzņēmums siltumu realizē tikai juridiskām personām, rēķinus iedzīvotājiem piegādā mājas apsaimniekotājs. Ja “Rīgas siltums” veicot namu iekšējo siltumapgādes sistēmu uzturēšanu, uzņēmums atskaitoties apsaimniekotājam un tam prasot divus santīmus par kvadrātmetru (maksājumu neapliek ar PVN). Apsaimniekotāji atbilstoši Domes lēmumam papildu maksu no patērētājiem iekasē mājās, kur apkures uzņēmums par saviem līdzekļiem uzstādījis siltummezglus. Tās lielums – ne vairāk kā 2,5 santīmi par kvadrātmetru, siltummezgla izpirkšanas termiņš – līdz 10 gadiem.
Tātad tikai trīs pilsētās pastāv kādi papildu maksājumi, tiesa, citā kontekstā nekā Jelgavā. Faktiski pie mums vairāk nekā pirms diviem gadiem pašvaldības ieviestā “pirmrindas” pieredze izplatību nav guvusi. Varbūt tāpēc, ka citviet vairāk domā par patērētājiem, nevis par pakalpojumu sniedzēju ieņēmumiem un to, cik skaisti uz papīra izskatīsies apkures tarifs.
“Finanšu bedrei” izmanto kredītlīniju
Neparasti aktīvs jautātājs bija Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Norādīdams uz uzņēmuma privāto statusu, viņš tomēr aicināja pastāstīt par finanšu plūsmu, situāciju ar norēķiniem. “Koģenerācijas” finanšu direktore Inese Šteinberga ieskicēja vispārējo ainu, atzīstot, ka naudas plūsmu ir grūti līdzsvarot. Proti, uzņēmums stingri ievērojot līguma nosacījumus par gāzes piegādi. Tomēr dažādo norēķinu termiņu dēļ, kad patērētājiem par iepriekšējā mēnesī saņemto pakalpojumu jānorēķinās līdz nākamā mēneša 25. datumam (ne visi to veic pilnā apmērā), bet maksājumi par saņemtajiem energoresursiem jāveic agrāk (10. – 12. – 15. datumā), veidojas tā sauktā “finanšu bedre”. Tāpēc “Koģenerācija” izmanto Unibankas kredītlīniju lielākā – gāzes – rēķina apmērā. Saņemot patērētāju naudu, nokārto saistības ar banku.
Uz Arņa Razminoviča jautājumu, kādā apmērā jaunajā tarifā iekļauta uzņēmuma peļņa, tika nosaukti 8000 latu, tik daudz līdzekļu mēnesī pietrūkstot finanšu plūsmas pilnīgai nodrošināšanai. Ņemot vērā vēlāk teikto, ka gāzes izmaksas veido 58 – 60 procentu, nosauktā summa “neiet kopā” ar “finanšu bedres” izlīdzināšanai kredītlīnijas apmēru. Tas nebija vienīgais līdz galam neizzinātais lielums.
Gatavo dokumentus soda procentu dzēšanai
Par nodokļu parāda atmaksu valstij A.Bataraga informēja, ka tas tiek veikts atbilstoši pagājušā rudenī noslēgtajam trīspusējam līgumam starp VID Zemgales reģionālo iestādi, maksātnespējīgo Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumu un “Koģenerāciju” par 619 000 latu atmaksu, ko apstiprinājusi Zemgales apgabaltiesa. “Jelgavas koģenerācija” iecerējusi pretendēt uz jaunā likuma iespējām, kas ļautu atlaist sodu par laikā nenomaksātiem nodokļiem. Uzņēmums gatavojot dokumentus, lai vērstos Finanšu ministrijā.
Ministrijā par jauno likumu nebija informācijas, tika pieļauts, ka ar to domāta likuma par nodokļiem un nodevām norma par soda procentu dzēšanu, kas pērn nebija spēkā. Šogad to paredzēts atjaunot. VID Komunikāciju daļā apstiprināja, ka domāti likuma par nodokļiem un nodevām Pārejas noteikumu 51. – 56. punkts. Tiesību normas būtība ir tāda: ja nodokļu maksātājs Finanšu ministrijas lēmumā noteiktajā termiņā nomaksā nodokļu pamatparādu, viņam var dzēst nokavējuma naudu, soda naudu, pamatparāda palielinājumu.
Uz jautājumu, vai ir kādi jaunumi Finanšu policijas pērn ierosinātajā krimināllietā par maksātnespējīgā siltumtīklu uzņēmuma kapitāla daļu iznomāšanu, VID Komunikāciju daļa informēja, ka 3. februārī krimināllieta nodota pārbaudei Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai.
5 procenti PVN apkurei galīgo cenu samazina
Jurijs Strods gribēja zināt, vai uzņēmums veicis aprēķinus par maksas izmaiņām pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas. Tā kā ES finanšu ministri jau bija nolēmuši Latvijai piemērot pazeminātu PVN likmi apkurei, Siltumuzņēmumu asociācija bija aplēsusi, ka, siltumenerģijai piemērojot PVN likmi piecu procentu apmērā, apkures cena iedzīvotājiem samazināsies. Proti, jau pašlaik PVN slēptā veidā ir siltumenerģijas tarifā – uzņēmumiem maksājot par kurināmo, ūdeni un citiem resursiem. Ieviešot piecu procentu PVN, samazinājumu izdotos panākt, pateicoties priekšnodoklim. Līdzīgi situāciju skaidroja “Jelgavas koģenerācija”.
Uz Ivara Krastiņa jautājumu, vai pakalpojumu sniedzējs būtu gatavs piemērot atlaides par pilnā apmērā veiktiem priekšapmaksas norēķiniem, finanšu direktore norādīja, ka uzņēmumam jau tā ir algas avansa maksājumi darbiniekiem. Patērētājiem, ja viņi pilnā apmērā veiktu avansa maksājumus, varētu piemērot kādus citus bonusus, nevis atlaides. Gan mārketinga izpratnē, gan no grāmatvedības uzskaites viedokļa lietotais rosinājums palika neizprasts un neguva uzņēmuma atsaucību. Komercstruktūrās (un ne tikai) nav svešs jēdzies “skonto”, kad savstarpējos norēķinos par pirmstermiņa rēķina samaksu piemēro cenas atlaidi. Arī šajā gadījumā, neieciklējoties uz 25. datumu un saņemot avansa maksājumus mēneša pirmajos datumos, uzņēmumam nebūtu jāizmanto kredītlīnija un arī pakalpojums maksātu lētāk. Daudziem patērētājiem būtu svarīgi, ja uzņēmums spertu progresīvu soli un piedāvātu ieviest divu trīs procentu atlaidi.
Papildu ieņēmumi tarifu nesamazinās
Uz jautājumu, vai tarifa aprēķinā iekļauti arī ieņēmumi no izmešu kvotu realizācijas, A.Bataraga atbildēja noliedzoši. Pēc viņas domām, tie, kas tās pārdevuši, pārsteigušies. Izmešu kvotas varētu realizēt, kad šis tirgus sāks strādāt. Pašlaik cena esot svārstīga. Taču pārlieku nogaidīt ar kvotu pārdošanu nedrīkstētu.
Arī uz jautājumu, vai pēc to pārdošanas par saviem 200 000 latu (uzņēmuma pārstāvji kvotu vērtību atturējās minēt) un pazeminātās PVN likmes piemērošanas “Jelgavas koģenerācija” patērētājiem tarifu varētu samazināt, atbilde bija noliedzoša. Ieņēmumi no kvotu realizācijas nesasniegtu vienu procentu no uzņēmuma 4,5 miljonu latu apgrozījuma. Līdzekļus no kvotu pārdošanas varētu izmantot kā papildu ienākumu un investēt.
Uz jautājumu par ieguldījumiem līdztekus ieviestajai grāmatvedības programmai uzņēmuma pārstāvji stāstīja, ka “Koģenerācija” investējusi ļoti daudz – gan jaunu trašu izbūvē, gan veco uzlabošanā. Objekti gan palika nenosaukti. Naudas izteiksmē ieguldījumi sasniedzot 400 – 500 tūkstošus latu. Summu veidojot gan kredīti, gan īpašnieku devums. Tā sadalījums gan palika neatšifrēts. Neviens arī nepajautāja par visai lielo minēto ieguldījumu svārstību amplitūdu 100 000 latu apmērā.
Uz jautājumu, vai Domes Tautsaimniecības komiteja ir vairāk informēta par jaunā tarifa aprēķiniem, tika pausts, ka komitejā par to nav runāts. Izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks piebilda, ka to varēšot izskatīt pēc tarifa apstiprināšanas regulatorā, lai pašvaldībai nevarētu pārmest iejaukšanos šīs patstāvīgās institūcijas kompetencē. “Mēs esam visgodīgākie, nejaucamies.” A.Rāviņš savukārt norādīja, ka tarifa projekts bija nodots apspriešanai un ikviens tajā varēja piedalīties. Jāpiebilst gan, ka tikai tie, kam ir līgums ar pakalpojuma sniedzēju.
Par iespējām iegūt paplašinātu tarifa izklāstu A.Bataraga apstiprināja, ka tas ir iespējams, uzņēmums to speciāli sagatavošot. Šonedēļ A.Razminovičs uz jautājumu, vai tas jau saņemts, teica, ka pagaidām ne, viņš painteresēšoties atkārtoti. Jācer, ka tas arī tiks izdarīts, citādi “Jelgavas koģenerācijas” koriģētais apkures tarifa projekts, kaut gan ir nosacīti mazāks, patērētājos izraisījis jaunu neizpratni. Uzņēmuma preses sekretāres skaidrojums par regulatora iebildēm segto izmaksu sakarā 58 000 latu apmērā bijis vispārīgs un nepietiekams. Tā kā pašvaldība un tautas kalpi ir vienīgie, kas patērētājiem varētu ieviest skaidrību, būtu žēl, ja viņiem šis jautājums šķistu vienaldzīgs.
* * *
Noslēgumā A.Rāviņš teica paldies “Jelgavas koģenerācijai” par veiksmīgo savas darbības izrādīšanu. Savukārt presei pateicība bija domāta pēdiņās. Pēc Domes vadītāja domām, žurnālistu dēļ Jelgavā vēl nav nevienas nosiltinātas mājas un iedzīvotāji spiesti maksāt lielus apkures rēķinus. Kā piemēru viņš minēja jauno Zvejnieku ielas namu, kur dzīvokli iegādājies pašvaldības preses sekretārs. Decembrī apkure tajā izmaksājusi 20 santīmu par kvadrātmetru.
“Ziņas” nevar izdarīt tik viennozīmīgus secinājumus. Piemēram, nesiltināta Ganību ielas nama četristabu dzīvoklī, kur izmanto alternatīvo un par dārgāko atzīto elektrības apkuri, par siltumu decembrī sanākuši 28 santīmi par kvadrātmetru. Pārējie mājas iedzīvotāji, kas izmanto centralizēto siltumapgādi, par kvadrātmetru maksājuši 72,8 santīmus…
Māju siltināšana gan vairāk atkarīga no uzticības pakāpes apsaimniekotājiem un pašvaldībai, no reāliem darbiem, nevis nepiepildītiem solījumiem. Pirms pēdējām vēlēšanām pašvaldībā tika solīts, ka jau pavasarī jelgavniekiem organizēs braucienus uz renovētiem namiem citās pilsētās. Pārliecināties par veikuma efektivitāti tā arī nav izdevies, bet tā jau ir cita tēma.
