Tas, ka Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņa bez liekiem paziņojumiem ir sākusies, būs tā kā skaidrs ikvienam, kurš kaut cik seko politisko norišu peripetijām.
Tas, ka Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņa bez liekiem paziņojumiem ir sākusies, būs tā kā skaidrs ikvienam, kurš kaut cik seko politisko norišu peripetijām. Partijas, kas atrodas Saeimā un turklāt arī veido valdību, nu jau kuro mēnesi cenšas, kā vien prot. Nāk priekšā te ar vienu, te otru piedāvājumu, kā padarīt tautas dzīvi vieglāku un valsts maku smagāku. Kaut vai, piemēram, pēdējais “tingeltangelis” par un ap iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu.
Ideja būtībā nav peļama. Pelnītāji tiek pie nosacītas algas palielināšanas. Šķietami zaudē budžets mazāku ieņēmumu veidā. Tomēr līdzīgi, kā tas bija ar uzņēmumu peļņas nodokli, ir pamatotas cerības, ka algas arvien lielākā mērā aizies no pelēkās “aplokšņu algu” zonas. Par to visas četras valdības koalīcijas bija vienisprātis – jā, vajadzīgs pasākums! Vien bēda tā, ka katrai no tām bija cits redzējums uz nodokļa samazināšanas tempiem un apmēriem. Pirms veikt kaut kādas “ķermeņa kustības” šajā virzienā, būtu jāveic pietiekami nopietni aprēķini, jo iedzīvotāju nodoklis vistiešāk ir saistīts ar pašvaldību budžeta lielumu. Principā šādi rīkoties tad arī bija lēmusi valdība, atliekot uz sešām nedēļām jautājuma izskatīšanu un vienlaikus izdarot aprēķinus. Šoreiz nervi neizturēja “Jaunajam laikam”. Viņi negaidīti atbalstīja opozīcijas, tostarp arī “tēvzemiešu”, ieteikto variantu. Protams, šāds notikumu pavērsiens bija kā uguns pakulās pārējiem trim koalīcijas partneriem. Un viņu sacītais, ka šādi “Jaunais laiks” grauj koalīciju ar saviem nepārdomātajiem lēmumiem, visticamāk, bija saistīts gan ar balsojuma nepārdomātību, gan zināmu greizsirdību par to, ka kāds jau ir izspēlējis uz vēlētājiem mērķētu kārti.
Arvien vairāk sāk izskatīties, ka, pāragri uzņēmušas pirmsvēlēšanu kampaņu, vadošās partijas sāk uztraukties, ka tik neaptrūkst pulvera turpmākajiem daudzajiem mēnešiem.
Savāktā “kompromata” mapes par konkurentiem likt lietā vēl ir pāragri. Šodien izšautie vārdi līdz vēlēšanām pēc astoņiem mēnešiem būs jau aizmirsušies. Tāpēc atliek vien nākt klajā vai nu ar gana pievilcīgiem debesmannas solījumiem koalīcijas ietvaros, vai, stāvot sāņus, kritizēt pie varas esošos par bezdarbību vai stulbu rosīšanos. Ja esi koalīcijā, malā stāvēt neizdodas. Atliek vien cerēt, ka kādam no koalīcijas, šajā gadījumā “jaunlaicēniem”, nespējot konstruktīvi sastrādāties, nāksies no tās aiziet. Tikai tādā gadījumā pēc astoņiem mēnešiem viņi vēlētāju acīs varēs izskatīties balti un pūkaini. Protams, ka pārējiem koalīcijas partneriem negribēsies kā peramajiem zēniem palikt vieniem pašiem ar kampaņas laikā sastrādātajiem nedarbiem. Turklāt maz ticams, ka līdz ar viņiem iejūgties vienās ilksīs būs gatavi “tēvzemieši”. Jāsamierinās ar domu, ka turpmākajos mēnešos laiku pa laikam uzšķilsies kāda skandāliņa dzirkstis.
