Šajā pirmdienā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē tika atbalstīti trīs regulu projekti par cukura sektora reformu, kurai jāstājas spēkā 1. jūlijā.
Šajā pirmdienā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē tika atbalstīti trīs regulu projekti par cukura sektora reformu, kurai jāstājas spēkā 1. jūlijā. Eiropas Komisija (EK) piedāvāja pusei kvotas piemērot proporcionālu samazinājumu, bet otrai pusei piemērot iepriekš izmantoto metodiku. Tā kā mūsu valsti šāds piedāvājums neapmierina, Latvija nobalsoja pret šo EK priekšlikumu, jo uzskata, ka kvotu samazinājums attiecināms uz B kvotu. Savu nostāju Latvija pamato ar viedokli, ka B un C kvotas cukura ražošana ES ir galvenais faktors, kas veido liekā cukura daudzumu ES cukura tirgū. Jāpiebilst, ka A kvotas ietvaros saražotais cukurs tiek izplatīts vietējā tirgū, neeksportējot ārpus ES.
Kā zināms, uz 10. martu pārcelta arī akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” akcionāru kopsapulce. Līdz šim vairākkārt abas valsts cukura ražotnes uzsvērušas, ka lēmumu turpināt darbu nozarē vai atteikties no cukura ražošanas pieņems akcionāri. Zemniekiem pieder mazāk nekā 50 procentu uzņēmuma akciju, līdz ar to arī viņu lēmums neko īpaši iespaidot nevarētu. Mūsu rajona lauksaimnieki “Ziņām” izteica negatīvu vērtējumu par aizvien valdošo neziņu šajā jomā. Vilces pagasta zemnieku saimniecības “Krūmaļi” vadītāja Irma Laščenka uz cukura nozares nākotni raugās skeptiski. Viņa domā – fabrikas īpašnieki un vadība ir ieinteresēti, ka ražotne tiek slēgta, jo tikpat tās darbības pārtraukšanas gadījumā saņemtu kompensācijas. Jāatgādina, ka zemniekiem par biešu audzēšanas pārtraukšanu paredzētas kompensācijas tikai 64 procentu apjomā no zaudētajiem ienākumiem. “Krūmaļu” saimniecība jau iepirkusi biešu sēklu un minerālmēslus, I.Laščenka cer, ka šogad bietes vēl audzēs. “Lēmuma pieņemšanas novilcināšana ir teātra spēle,” sacīja zemniece, piebilstot, ka gaida
10. martu, kad akcionāru sapulcē lems par ražošanas turpināšanu. Arī citi lauksaimnieki “Ziņām” izteicās, ja cukuru pašu zemē neražos, to nāksies par augstākām cenām iepirkt no ES, jo tad būs jāmaksā ne tikai par saldās vielas saražošanu, bet arī par cukura atvešanu.
Pērn Latvijas kopējā cukura ražošanas kvota tika samazināta par 2,7 procentiem no 66 505 līdz 64 695 tonnām. Tas darīts, jo EK uzdeva visām ES valstīm samazināt cukura ražošanas kvotu. Izrādās, līdzīgs scenārijs gaidāms arī šogad, jo Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš izteicies, ka nākamajai sezonai noteiktā cukura kvota, iespējams, varētu tikt samazināta vismaz par 4000 tonnu. Latvijas mērogiem tas ir liels apjoms – kvotas samazinājums varētu būt seši un vairāk procenti no kopējā apjoma. Tās gan ir tikai prognozes un lielāka skaidrība būs martā, kad ES tiks panākta vienošanās cukura kvotu apjoma jautājumā.
Zemnieki ieinteresēti turpināt darbu pat tad, ja kvotu apjoms tiks samazināts. Pagaidām šādu interesi nemana no uzņēmējiem, kam pieder cukurfabriku akciju kontrolpaketes. Kamēr jau daudzu mēnešu garumā gudri tiek spriests par cukura nākotni mūsu valstī, strauji tuvojas pavasaris. Ka zemniekiem ir praktiski neiespējami plānot darbību pat tuvākajiem gadiem, skaidrs jau sen, tomēr nebūtu smuki, ja liela daļa no Zemgales laukiem cukura ražotāju, valstsvīru un Briseles funktierētāju gauso darbību dēļ aprīlī paliktu tukši.
