Marta pirmajā nedēļā vēl pieturas mērens sals – dienā mīnus 2 – 70C, bet naktīs ap mīnus 100C. Ar 7. martu kļūs siltāks.
Marta pirmajā nedēļā vēl pieturas mērens sals – dienā mīnus 2 – 70C, bet naktīs ap mīnus 100C. Ar 7. martu kļūs siltāks. Sāksies lielie darbi siltumnīcās, kur jāsēj dārzeņi, jāgatavo augsnes substrāts. Ar augļu koku un krūmu izgriešanu vēl nedaudz jānogaida.
Dārzeņkopība
Pirmais pavasara mēnesis sākas ar aktīvu darbību siltumnīcās. Apkurināmajās turpinās jau iesēto seleriju, puravu, pirmo salātu, Ķīnas kāpostu audzēšana. Bet, lai atvieglotu darba soli, sēkliņas var diedzēt arī citādi. To dara tā: sagatavo klīsteri, ņem logiem līmējamo papīru (bez līmes!), izrullē un nostiprina. Tad ar smalku otiņu ik pēc diviem centimetriem uz papīra uzpilina klīstera pilītes un katrā ar pinceti ieliek pa burkāna, redīsa, salāta vai cita dārzeņa sēkliņai. Kad papīrs pilnībā izžuvis un sēkliņas pielipušas, to atkal sarullē. Viena sējuma rinda dobei ir gatava. Ja sēklas sadīgušas, gaisa temperatūru uz četrām līdz sešām dienām pazemina par 5 – 70C, lai stādi neizstīdzē, bet veidojas spēcīga sakņu sistēma. Visu veidu salātu dēsti sanāks, ja izmanto dražētas sēklas, kur katra ietverta fungicīda un mēslojuma apvalkā. Tas sēklu dīgšanas brīdī pasargā no slimībām un nodrošina pirmo barības elementu uzņemšanu. Līdzīgi var apstrādāt arī redīsu sēklas. Ja sēj lielākās dobēs, ieteicams izmantot rokas sējmašīnas. Redīsiem sevišķi svarīga ir izlīdzināta sēja divu centimetru attālumā. Ar modernākām un dārgākām sējmašīnām redīsus var sēt divu vai trīs rindu slejā, kur sēklas izvietotas paralēli vai vēl labāk – pamīšus. Neapkurināmās siltumnīcās, ja augsne nav sasalusi, to salaistot ar istabas temperatūras ūdeni, var sākt rakšanu – rok 30 – 40 centimetru dziļas un tikpat platas tranšejas kūtsmēslu, bet vislabāk zirgu mēslu iepildīšanai. Virskārtu līdz 10 centimetru biezumā pārsedz ar bagātinātu augsnes slāni, un bioloģiskais sildmateriāls var sākt darboties. Pāri vēl iespējams pārklāt melno plēvi, lai vairāk piesaistītu saules siltumu. 6. un 7. martā sēj puravus, vēlams vairākas šķirnes, lai var lietot no vasaras līdz ziemai. Jāatceras, ka puravu dēsti jāaudzē ilgi un pamatīgi. Tiem jābūt vismaz zīmuļa resnuma, nevis kā matiem. No tā būs atkarīgs, cik kvalitatīvus puravus vāksiet rudenī. Sīpolu dēstiem sēj salātu tipa šķirnes kā “Exibition”, “Musika”, dēstu audzēšanai var izmantot kasetes ar vismazākajām ligzdām. Ap 10. martu sēj agros galviņkāpostus un ziedkāpostus, arī ilgi augošos garšaugus: baziliku, majorānu, timiānu, estragonu, salviju, lavandu, rozmarīnu.
Augļkopība
Tā kā marta sākumā vēl pieturēsies mērens sals, ar augļu koku un krūmu pavasara izgriešanu nevajag steigties. To varēs darīt tad, kad vismaz dienā būs pozitīva gaisa temperatūra – ap 40C. Pagrabos, kur nevar nodrošināt mākslīgu mikroklimatu, pamazām beidzas ziemas ābolu uzglabāšana. Iztukšoto taru pēc realizācijas dezinficē un novieto glabātuvē.
Dekoratīvā dārzkopība
Šonedēļ jāpārstāda tie telpaugi, kuru lielākais krāšņums ir dekoratīvās lapas: dažāda veida papardes, begonijas, dīfenbahijas, spatifīlas un citas. Pārstādīšanai izvēlēto podu rūpīgi izmazgā un vairākas stundas mērcē ūdenī, lai tas būtu piesūcināts. Poda izmēru izvēlas tādu, lai vecais brīvi ievietotos jaunajā. Augu pirms pārstādīšanas salaista, lai izņemot nobirtu pēc iespējas mazāk augsnes. Pārstādīšanai vislabāk izmantot veikalos nopērkamos substrātus. Poda apakšā jābūt drenāžas kārtai no skalotas grants vai smalkā keramzīta, derēs arī smalki akmentiņi. 8. un 9. marts ir puķu zirnīšu sējas diena, gan vēl tikai audzēšanai siltumnīcās. Sēj izmērcētas un iediedzētas sēklas. Zilo un balto puķu zirņu sēklas var iemērkt pat 60 – 700C siltā ūdenī uz 12 stundām. Pārējo krāsu sēkliņas nemērcē, tikai ar vīli ieskrāpē. Šajās dienās ar lapu spraudeņiem pavairo Uzambāras vijolītes. Atsāk visu telpaugu mēslošanu. Ja dekoratīvajos stādījumos aug lazdas, pirmajā marta nedēļā tās vēl var izzāģēt, bet zarus izmantot kā maikstis žogiem, lapenēm un pat mēbelēm. Dzīvžogu koriģēšana vēl jānogaida.
