Vairāk nekā 80 zirgu mīt SIA «Princis» trīs staļļos. Ozolnieku novada Cenu pagastā «Gaiļu» un «Celmu» fermā izmitināti rumaki treniņiem un jāšanai, bet «Birznieku» stallī aug kumeliņi un kumeļmammas.
Vairāk nekā 80 zirgu mīt SIA “Princis” trīs staļļos. Ozolnieku novada Cenu pagastā “Gaiļu” un “Celmu” fermā izmitināti rumaki treniņiem un jāšanai, bet “Birznieku” stallī aug kumeliņi un kumeļmammas. Saimniecība izvietota skaistā lauku vidē, kur iespējams ne tikai baudīt dabu, bet arī trenēties jāšanā.
Lai ikdienā iespētu visus ar zirgu kopšanu un trenēšanu saistītos darbus, “Prinča” saimnieki Gunta Banga un Modris Pētersons strādā kopā ar meitu Līgu un dēlu Andri, palīgos aicinot algotus strādniekus. “Ziņām” zirgu staļļus izrādīja un par dzīvniekiem stāstīja Andra draudzene Sanita.
Kustīgi un sabiedriski dzīvnieki
Kā stāsta Sanita, ziemas laikā zirgiem izbaro sienu, auzas un klijas, ko jauc ar ūdeni mitrā putrā. Lopi labprāt mielojas arī ar burkāniem un bietēm. Saknes kā brāķētu produkciju zirgkopjiem dāvina tuvējās apkaimes darbīgie dārzeņkopji, par to pretī reizumis saņemot kūtsmēslus augšņu ielabošanai. Vasarā rumakiem tiek gan siens, gan svaiga zāle un auzas. Kā ziemā, tā vasarā dzīvnieki vismaz reizi dienā dodas pastaigā. “Zirgi ir kustīgi dzīvnieki, viņiem nepieciešams svaigs gaiss,” stāsta Sanita, piebilstot, ka aukstajā gadalaikā lopiem uzaug biezāka vilna.
“Princī” mīt visu krāsu auzēdāji – ir gan bērīši (brūni), gan sirmīši (pelēcīgi), gan dābolaini (ar plankumiņiem), gan rudi, kuru brūnajā apmatojumā vērojami iesarkani toņi. Lielākie boksos dzīvo pa vienam, bet tikko no ķēvēm atdalītie – pa divi. Tas tādēļ, ka zirgi ir ļoti sabiedriski. Kad tos izlaiž ganībās, parasti viens uzņemas ganāmpulka vadību. Savu ietekmi barā zirgs izrāda, pieglaužot ausis, iesperot vai kožot. Pēc Sanitas stāstītā, parasti pietiekot ar līdera skatienu, ķīviņi gadoties tikai drosminieku vidū.
Ja ārā ir līdz mīnus 15 grādiem, zirgus ved laukā un pilsētnieki brauc trenēties. Sanita teic, ka aukstākā laikā gan treniņi nenotiek, bet iemesls ir tas, ka salst jātniekam, nevis zirgam.
Zirgu mūžs ir vismaz trīsdesmit gadu, bet aktīvs dzīvesveids tiem ir līdz 20 gadiem. Sacensībās rumaki piedalās no četru gadu vecuma, bet pēc divdesmit gadu sasniegšanas tie kļūst lēnīgāki.
Tuvojas kumeliņu laiks
Parasti ķēves lecina tā, lai kumeliņi pasaulē nāktu drīz pēc jaunā gada. Grūtniecība ilgst 11 mēnešu. Pašlaik gan “Princī” jaundzimušo vēl nav, lai gan citus gadus februārī staļļos jau spriņģo kumeliņi.
Kad “Ziņas” ciemojās “Princī”, viens no zirgiem “fotografēšanās sesijas” laikā iznāca no boksa. Ērzelis blakus aizgaldā dusmās par otra “brīvību” sāka dauzīties ar kājām pret staļļa sienu un it kā agresīvi spriņģoja. Tas tāpēc, ka ērzelim ir vadoņa daba un viņš vēlas ieviest kārtību. “Cilvēkiem bieži šķiet, ka no zirga jābaidās, jo tas ir liels dzīvnieks, tomēr tā nav,” stāsta Sanita. Dabā zirgi vienmēr bijuši zālēdāji – bēgļi. Viņi ir jutīgi dzīvnieki, kas ātri pamana katru signālu par briesmām. Sanita atceras, ka pat izjādes laikā zirgs var satrūkties no kokā čaboša polietilēna maisiņa, ko jātnieks nemaz nemana.
Runājot par zirgu audzēšanu, Sanita stāsta, ka tai ir vairāki mērķi – izjādes un treniņi, kā arī kumeļu audzēšana tirgum. Pašlaik lielu interesi par mūsējo zirgiem izrādot somu audzētāji. Pārdošanas cenu nosaka prasmes, ko rikšotājs izrāda sacensībās. Pieprasījums ir atšķirīgs – vieni izvēlas jaunus kumeliņus, ko audzina un tur savam un bērnu priekam, savukārt citi grib jau trenētu sacensību zirgu.
