Izteikt savu viedokli mani rosināja Ilzes Grīnumas raksts «Piedāvā variantus Latvijas vēstures mācīšanai» 21. februārī laikrakstā «Diena».
Izteikt savu viedokli mani rosināja Ilzes Grīnumas raksts “Piedāvā variantus Latvijas vēstures mācīšanai” 21. februārī laikrakstā “Diena”. Tajā tika izteiktas vairākas idejas, kas manī radīja pārdomas: “Izglītības satura un eksaminācijas centrs piedāvā divus variantus, kā pamatskolas skolēniem mācīt atsevišķu Latvijas vēstures priekšmetu. Pirmais, no 6. līdz 9. klasei vienu stundu nedēļā mācīties Latvijas vēsturi un vienu stundu vispārējo vēsturi. Otrais, no 6. līdz 8. klases vidum mācīties vispārējo vēsturi, bet tālāk līdz 9. klases beigām tikai Latvijas vēsturi. Plāns lēmuma pieņemšanai iesniegts izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei.”
Esmu dzimis un uzaudzis Latvijā pēc 1990. gada. Pēc tautības esmu latvietis, un šī ir mana tēvu zeme. Manuprāt, minētā vecuma skolēniem vislabāk būtu jāpārzina Latvijas vēsture 20. gadsimta beigu posmā un līdz pat šodienai. Mani neapmierina nedz pirmais, nedz otrais variants. Es ierosinu neatkarīgi no abiem piedāvātajiem variantiem apgūt arī šābrīža vēstures notikumus kaut vai pēc to atspoguļojuma informācijas līdzekļos. Varētu izmantot tos rakstus, kuros atainota notikumu vēsture. To varētu darīt papildus izmantotajām mācību grāmatām. Uzskatu, ka to ir nepieciešams mācīt. Ja es nezināšu arī pēdējo gadu notikumus, arvien vairāk un vairāk zudīs piederības sajūta šai valstij. Nekas mani neatturēs no vēlmes meklēt labāku dzīvi ārzemēs, kā to jau izdarījuši tūkstošiem jauniešu.
Ārzemniekiem šodien nav pat īsti skaidrs, kā tad manu dzimteni dēvēt. Lielbritānijā to sauc par “Latvia”, Itālijā par “Lettonia”, bet Vācijā par “Lettland”. Nepieciešamas zināšanas, lai uzrakstīto varētu saprast pareizi, un tās nu būtu jāapgūst skolā. Iespējams, šos mūsu valsts dažādos nosaukumus arī varētu mācīt vēstures stundās, pie reizes skolēniem paskaidrojot, kāpēc tie ir tik atšķirīgi.
Vēlos piebilst, ka šos ierosinājumus rakstu mazdēla vārdā, kuram skolā bija projektu nedēļa. Minētos priekšlikumus ar viņu pārrunājām un vienojāmies, ka vēstuli labāk uzrakstīšu pats. Turklāt mazdēls uzskata, ka tas varētu interesēt arī citus “Zemgales Ziņu” lasītājus.
Ar cieņu – mazdēla Aigara Redliha vārdā Harijs Cielava
