Turpinot pilsētas siltumapgādes tēmu, vieni jautājumi rada nākamos. Bet skaidras atbildes nav.
Turpinot pilsētas siltumapgādes tēmu, vieni jautājumi rada nākamos. Bet skaidras atbildes nav.
Žurnālisti jautājumus SIA “Jelgavas koģenerācija” varēja uzdot pēc tikšanās ar deputātiem. Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka jāievēro reglaments un sarunām paredzētās 50 minūtes pagājušas. Žēl, “Ziņām” būtu interesanti dzirdēt arī Domes un pašvaldības vadības atbildes uz pilsētniekiem svarīgiem jautājumiem.
Tā kā pagājušā gada nogalē, rakstot par siltummezglu problēmām, neizdevās sazināties ar Domes priekšsēdētāja vietnieku komunālās saimniecības jautājumos Aigaru Rubli, “Ziņas” lūdza viņu piedalīties šajā sarunā.
Neatbalsta tarifa aprēķinu izskaidrošanu patērētājiem
Tā kā apkures tarifs patērētājiem joprojām izraisa neskaidrības un aizdomas, ka viņi tiek izmantoti, “Koģenerācijai” vaicāju, vai tā būtu ar mieru, ka speciālisti, kam patērētāji uzticētos, “izķidātu” tarifa ciparus līdz pēdējai vīlītei un viestu skaidrību. SIA valdes priekšsēdētāja Aina Bataraga pauda, ka neviens uzņēmums jebkurai personai neļaus pilnībā iepazīties ar komercinformāciju, bet ar likumā noteikto tas nav liegts. Uz iebildi, ka šī informācija ir nepietiekama, lai pārliecinātos par tarifu ekonomisko pamatojumu, un kalpo kā augsne dažādām baumām, “Koģenerācijas” pārstāve norādīja, ka pārliecība patērētājiem radīsies, ja “tarifs būs samērojams ar tarifiem citās pilsētās, un ceru, ka zemāks”. Bet “pamatu baumām var atrast jebkurā sarunā no jebkura nieka”.
Nepiekāpība palika bez rezultātiem. A.Bataraga ironiski pauda, varbūt tādā gadījumā sākt ar “Latvijas gāzes” tarifu izvērtēšanu. Viņa pat nezinot, ko īsti atbildēt, uzņēmums visu informāciju uzrādījis VID, kas veicis pārbaudi (acīmredzot domāta Finanšu policijas pārbaude). Uz norādi, ka šis dienests nevērtēja tarifu, valdes priekšsēdētāja palika pie jau minētā tarifu samērīguma. Acīmredzot pilsētā no patērētāju puses turpināsies neuzticība, bet no pakalpojumu sniedzēja – demagoģija.
Pēc pagājušās nedēļas publikācijas kāds siltumenerģijas patērētājs “Ziņām” nodeva Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres I.Kukutes parakstītu atbildi uz 2003. gada beigās rakstītu iesniegumu par komunālajiem jautājumiem Jelgavā. Atbildē par siltumapgādi norādīts uz Pasaules Bankas (PB) finansēto siltumtīklu rehabilitācijas projektu, kura līdzekļu izlietošanu ik gadu pārbaudījušas auditorfirmas, kas pārkāpumus nav konstatējušas. Līdz ar to, pēc RAPLM domām, nevarētu piekrist, ka nauda būtu izsaimniekota. Attiecībā uz tarifu norādīts, ka to aprēķina atbilstoši 2001. gadā apstiprinātajai metodikai, ņemot vērā arī saņemtā kredīta atmaksas apjomus un termiņus. Līdz ar to siltumenerģijas tarifi attiecīgi palielinājušies, un tam ir juridisks un ekonomisks pamats. Tarifus 2003./2004. gada apkures sezonai (22,78 lati par megavatstundu) apstiprinājis Jelgavas Reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators. Tā lēmumus var pārsūdzēt tiesā, norādīts atbildē.
No atbildes var spriest, ka PB kredīts iekļauts apkures tarifā. PB kredīta atmaksu veic pašvaldība. Pretrunas tikai liecina, ka tik tiešām tarifu būtu nepieciešams izvērtēt līdz pēdējai vīlītei.
Patērētāji savukārt norādījuši, ka viņiem svarīgs ir nevis tarifs, bet kopējais ar apkuri saistītais maksājumu apmērs Jelgavā ir viens no lielākajiem Latvijā.
Ja būtu gribēšana atšifrēt ķīniešu ābeci
“Ziņas” atgriezās pie jau aplūkotās duālās situācijas ar siltummezgliem. Proti, PB projektā uzstādīto siltummezglu izbūves un montāžas darbus saskaņā ar Domes lēmumu gandrīz pusmiljona latu apmērā Nekustamā īpašuma pārvaldei apmaksāja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Savukārt par vēlākajos gados Siltumtīklu uzņēmuma uzstādītajiem siltummezgliem, piemēram, RAF un Aspazijas ielas masīvā, šie maksājumi netika iekasēti, tie iekļauti apkures tarifā.
A.Bataraga atbildē izmantoja līdzības ar dzīvokļu privatizāciju, kad viens privatizējis mitekli ar visām ērtībām un parketa grīdu, bet cits – “hruščovku” ar visām no tā izrietošajām sekām. “Koģenerācijas” tehniskais direktors Pēteris Kazulis atgriezās pie situācijas vēstures, par ko “Ziņas” jau rakstīja, un atzina, ka ir grūti visu nošķirt un praktiski neiespējami ievērot tālāk taisnīguma principu.
Uz norādi, ka šis fons iedzīvotājiem kalpo kā pamats aizdomām par turpmāko godprātību, uzņēmuma speciālisti atbildēja, ka savulaik lielāko netaisnību piedzīvojuši tie, kuru mājās nav bijis iespējams regulēt siltuma režīmu. Piemēram, no Pārlielupes iedzīvotājiem saņemts kaudzēm iesniegumu, bet tagad cilvēki vairs nesūdzoties. Uzņēmumā atzina, ka neviens neizrēķināšot, par kādu daļu iedzīvotāji cits citu ir finansējuši.
Ja būtu patiesa vēlēšanās, tas nevarētu būt nekas neiespējams. Bet pašvaldība, kas varētu teikt izšķirošo vārdu, tā vietā labprātāk izvēlas jaunu līdzekļu iekasēšanas variantu no patērētājiem. “Ziņas” jau rakstīja – siltummezglu domstarpību sakarā kā iespējamais risinājums izskanēja iespēja, ka iedzīvotāji, ņemot vērā siltummezglu nolietošanās procentu un par montāžu veiktos maksājumus, tos varētu atpirkt no SIA “Jelgavas koģenerācija”.
Arī Domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības jautājumos A.Rublis atzina, ka par netaisnību ir grūti spriest – viņa rīcībā neesot oficiālas vēstules vai atzinuma par nelikumībām. (Par komunālo nozari atbildīgajai amatpersonai būtu jāņem vērā ne vien oficiālas vēstules, bet problēmām jāseko līdzi arī vietējā presē – red.) Pēc A.Rubļa domām, ideāli būtu, ja siltummezgli piederētu attiecīgajai mājai, lai iedzīvotāji domā par to apsaimniekošanu. Ja pašreizējā situācija neapmierina, tirgū vajadzētu būt citiem uzņēmumiem, kas piedāvā pakalpojumu.
Uz iebildi, ka pašvaldība PB kredītu atmaksā no nodokļu maksātāju, tātad arī no šo iedzīvotāju, naudas, A.Rublis tomēr pauda, ka jāskatās uz iekārtu amortizācijas vērtību. A.Bataraga savukārt steidza papildināt, ka “Koģenerācijai” ir vienalga, kam siltummezgli pieder. Uzņēmumam skaidrs viens: “Ja mums tie jāapkalpo, mums par to jāsaņem samaksa. Mēs neesam labdarības fonds, kas kaut ko dara par brīvu.” Debašu turpinājumā A.Rublis gan atzina, ka ar siltummezgliem saistītie jautājumi jāpārdomā.
Dažādās pilsētās dažāda nostāja
Tā kā saruna risinājās laikā, kad valstī karsti debatēja par “Rīgas siltuma” turpmāko likteni (saglabāšanu pašvaldības īpašumā vai atļauju privatizēt franču uzņēmumam “Dalkia”), A.Rublim kā “Jaunā laika” pārstāvim jautāju, kāpēc partijai par apkures uzņēmumu Jelgavā ir atšķirīga nostāja. Viņš pauda, ka tā neesot, “Dalkia” savulaik izteikusi priekšlikumu ienākt arī Jelgavā. Tas nav noticis. Arī Rīgā “Jaunā laika” nostāja esot nedot investoram uzņēmumu privatizēt. Tādējādi abās pilsētās attieksme esot vienota.
Taču jautājumā ne jau “Dalkia” bija domāts kā mūsu pilsētas siltumtīklu investors. Jelgavas siltumtīkli privātās rokās ar ienācējiem labvēlīgiem nosacījumiem uz ilgiem gadu desmitiem nonākuši bez jebkādas privatizācijas un atšķirībā no “Dalkia” Rīgā šejienes investors investīcijas piedāvā vien komercbanku kredītu veidā. A.Rublis teica, ka plānotās investīcijas norādītas pilsētas siltumapgādes stratēģijā, tās esot uzņēmuma kompetencē. Svarīgākais, lai cilvēki no ieguldītajiem līdzekļiem pēc tam gūtu labumu.
Iebildu, ka stratēģijā konkrēti ieguvumi nav minēti, arī deputātiem “Jelgavas koģenerācija” pauda, ka par darbības veiksmīgumu varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem. Arī uz iepriekšējā PB projekta fona, kas nedeva plānoto rezultātu, jelgavniekos vispārīga stratēģija un jaunais miljonu projekts nevieš pārliecību. A.Rublis stāstīja, ka, viņaprāt, stratēģijā ir reāli laiki, reālas summas, mērķi, kas jāsasniedz. Arī “Koģenerācijas” pārstāvji piekrita, ka stratēģija esot konkrēta, tajā uzsvērta drošība siltumapgādē. Sākot PB projektu, neviens neesot paredzējis, ka bankrotēs RAF, tāpēc cerētā efektivitāte neesot sasniegta. Tomēr siltuma zudumi ir mazinājušies, trasēs nenotiek avārijas. Arī patērētāju neticība salīdzinājumā ar situāciju pirms septiņiem astoņiem gadiem mazinājusies.
Tomēr neatbildētu jautājumu ir daudz. Tādi varētu rasties arī turpmāk. Pēc tikšanās ar domniekiem nedaudz tika izvērsta deputāta Maksima Galkina rosinātā tēma par siltuma skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos. “Koģenerācijas” plānotā projekta gaitā skaitītājus paredzēts uzstādīt 600 dzīvokļos. Lai iedzīvotāji to atbalstītu, uzņēmumam būtu jāizvērš ieceres izskaidrošana par pastāvošajiem uzskaites mehānismiem, iepazīstināšana ar citviet jau ieviesto komercuzskaiti. Pagaidām tas nav noticis. “Koģenerācijā” gan teica, ka pēc būtības tā neesot nedz siltuma ražotāja problēma, nedz pašvaldības funkcija, bet mājas apsaimniekotāja un īpašnieka pienākums. Tomēr, ja reiz “Koģenerācija” ir projekta realizētājs, arī tai šajā ziņā ir kādi pienākumi, nevis tikai tiesības. Savukārt pašvaldības pienākums ir uzraudzīt, lai siltumtīklu uzņēmuma nomnieks pienākumus pildītu pēc būtības, nevis formāli.
