Amerikāņa Artura Lī Kopita «traģikomiskā opera bez partitūras» «Skapī māte tēvu kar, ak, tēvs, nabaga tēvs, viņš vairs nenāks šovakar» Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja lietuvieša Rolanda Atkočūna režijā.
Amerikāņa Artura Lī Kopita “traģikomiskā opera bez partitūras” “Skapī māte tēvu kar, ak, tēvs, nabaga tēvs, viņš vairs nenāks šovakar” Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja lietuvieša Rolanda Atkočūna režijā, ko liepājnieki skatītājiem Jelgavas kultūras namā piedāvās 5. martā pulksten 16, no kritiķiem un skatītājiem izpelnījusies diametrāli pretējus vērtējumus: no pārliecības, ka “latviešu teātris ir izvarots”, līdz priekam par to, ka uz skatuves parādījies kaut kas stilā tik vienots, izturēts. Izrādi patiešām var skatīties kā skaļu, uzbāzīgu māžošanos, jo neviens ne brīdi necenšas spēlēt “kā dzīvē”. Lugas darbība risinās dārgā kūrortā, kur ierodas multimiljonāre Rozpetla madāma (Inese Kučinska) un kopā ar viņu dēls Džonatans (Egons Dombrovskis), nelaiķa vīra izbāzenis ar visu zārku un daži mājdzīvnieciņi: Venecuēlas mušķērāji un sudraba piraija, kas ēd Siāmas kaķēnus. Lai dēls labāk iepazītu dzīvi, māmuķītis ielūdz ciemos prostitūtu Rozāliju (Maija Romaško), bet pati nolemj dzert šampanieti ar komodoru Rozebovu (Leons Leščinskis). Sākas visnotaļ dīvaina nedēļa… Arī tie, kas atzīst, ka absurda teātris nav viņu iecienītākā skatāmviela, nez vai spēs noliegt profesionāli pārliecinošos galveno lomu aktierdarbus. No otras puses – vai šolaiku dzīvē trūkst absurda? Un, ja ne, kālab lai teātris būtu izņēmums?
