Kā ieinteresēt skolēnus mācīties matemātiku, fiziku, bioloģiju, ķīmiju, dabaszinības? Kā šo mācību priekšmetu saturu padarīt praktiskāku, tuvāku dzīvei?
Kā ieinteresēt skolēnus mācīties matemātiku, fiziku, bioloģiju, ķīmiju, dabaszinības? Kā šo mācību priekšmetu saturu padarīt praktiskāku, tuvāku dzīvei? Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra speciālisti ir radījuši ES atbalstītu projektu “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”. Pirmdien projekta darba grupa viesojās Jelgavas 1. ģimnāzijā un Elejas vidusskolā, kas izvēlētas projekta īstenošanai.
Projekts notiek no 2005. līdz 2008. gadam, un tā pirmajā kārtā kā viena no divpadsmit Latvijas skolām iesaistījusies Jelgavas Valsts ģimnāzija. Jau no 1. septembra tur iesākta jauno fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas mācību programmu izmēģināšana un teju, teju sāksies šo priekšmetu kabinetu modernizācija. No nākamā mācību gada jaunās mācību programmas tiks izmēģinātas vēl 38 Latvijas skolās, to vidū būs arī Jelgavas 1. ģimnāzija un Elejas vidusskola. Mācību kabinetu modernizācijai katrā no šīm piecdesmit pilotskolām paredzēti piecdesmit tūkstoši latu. Tie tiks tērēti mikroskopiem, datoriem, sensoriem, multimediju projektoriem, laboratoriju iekārtām. Projekta sabiedrisko attiecību konsultante Kristīne Ilgaža “Ziņām” teica, ka šajās skolās pašvaldības solījušās nākt pretī ar saviem līdzekļiem atjaunojamo mācību kabinetu remontam un citām lietām. Kā atzina darba grupas speciālisti un Jelgavas 1. ģimnāzijas pedagogi, skolā remonts būtu nozīmīgs tāpēc, ka vajadzētu ierīkot liftu starp stāviem. Ģimnāzijā, kur mācās vairāk nekā tūkstotis skolēnu, nepieciešami divi fizikas kabineti. Skolas ēkā tie atrodas otrajā un trešajā stāvā – viens virs otra. “Skolās, kur uzskates līdzekļus nēsā pa kāpnēm, laboratorijas darbus kvalitatīvi nepilda,” teica fizikas skolotājs Elmārs Sakne. Līdzīga situācija 1. ģimnāzijā ir ar ķīmijas un bioloģijas kabinetiem. Vēl tika runāts par to, ka laboratorijas darbos klases varētu tikt dalītas uz pusēm. Līdz ar to skolotājiem uzlabotos individuālās pieejas iespējas.
Minētais projekts ir vērienīgākais šajā jomā atjaunotās Latvijas valsts vēsturē. To īstenojot, piecdesmit pilotskolas perspektīvā varēs kalpot par reģionālajiem metodiskajiem centriem. Visas Latvijas skolas saņems 15 pedagogu atbalsta materiālus un katram tiks dota iespēja apmeklēt 72 stundu tālākizglītības kursus. Pagaidām Latvijā tikai 16,3 procenti studentu apgūst matemātiku, bioloģiju, ķīmiju vai fiziku. Tajā pašā laikā uzņēmumos un iestādēs trūkst inženieru.
