Jelgavnieku Jāzepa un Pudencijas Batņu dzīves gājumā šogad ierakstīts skaitlis 90. Tieši tik gadu bagāts ir viņu mūžs.
Jelgavnieku Jāzepa un Pudencijas Batņu dzīves gājumā šogad ierakstīts skaitlis 90. Tieši tik gadu bagāts ir viņu mūžs. 19. februārī apaļo dzīves jubileju sagaidīja Pudencijas kundze jeb savējo vidū mīļi saukta par omīti, bet rīt apaļš gaduskaitlis apritēs opītim Jāzepam. Lai prieks un stipra veselība viņus pavada, ejot pretī simtajai dzimšanas dienai!
Kas galu galā ir dzīve? Nebūt ne dienas, kas nodzīvotas, bet gan tās, kas palikušas atmiņā. Abiem sirmgalvjiem viņu skaistajās dzīves jubilejās mīļus sveicienus sūta bērni, mazbērni, vedeklas, kā arī mazmazbērniņi.
Batņu ģimenes bagātīgais mūžs bijis raibu raibs un atmiņām bagāts. Pudencija un Jāzeps dzimuši un bērnību aizvadījuši Latgalē. Taču pavisam nejauši abi satikušies Zemgalē, Jaunsvirlaukas pagasta Vidučos, kur maizīti pelnījuši lauku darbos. Pa dienu, kad bijis daudz jāstrādā, jauniešiem neatlicis laika aprunāties un iepazīties, “pa īstam” abi satikušies vietējā ballītē. Un sadraudzējušies. 1937. gadā laimīgie jaunieši Jelgavas katoļu baznīcā salaulājās un nākamgad 20. novembrī sagaidīs kāzu 70. gadadienu.
Pēc pārdzīvotajiem kara gadiem Pudencija laimīgi mājās sagaidīja savu mīļoto dzīvesbiedru. Viņu mīlestība bija tik stipra, ka atgriezties mājās Jāzepam nav traucējušas Kurzemes katlā pārdzīvotās šausmas un kara laika draudīgie lādiņi.
Sešdesmitajos gados jaunā Batņu ģimene Jelgavā iegādājās zemesgabalu un sāka būvēt māju, kurā laimīgi dzīvo vēl šodien. Lielāko mūža daļu opis nostrādājis Jelgavas AK 6 uzņēmumā, bet uz omītes pleciem bija mājas solis un bērnu audzināšana.
Jelgavā pasaulē nākuši Pudencijas un Jāzepa dēli Jānis un Juris. Izauklēti trīs mazbērni – Sigita, Ilze un Una. Omītes un opīša klēpī sildījies arī mazmazdēliņš Artūrs, un savu kārtu gaida mazmazmeitiņa, kurai teju, teju jānāk pasaulē. Batņu dzimtas koks jau vairākās paaudzēs iesakņojies Jelgavā, kas bērniem un mazbērniem neliedz vecvecāku mājās būt biežiem ciemiņiem.
Mēdz teikt, ka īstā dzīves vērtība ir nedzīvot tikai sev. Pudencija un Jāzeps noteikti nedzīvo sev vien, bet ir radīti viens otram. Opim savos 90 vēl pietiek gana spēka, lai ar divriteni aizbrauktu līdz tirgum pēc sēklām un mazdārziņā sētu burkānus, audzētu tomātus un puķes, bet omei – to visu sagatavot ziemas krājumiem, bērnu un mazbērniņu pacienāšanai. Jo kur gan ir vēl labāk kā pie mīļās omes un opja, kad svētkos visa kuplā radu saime sanāk kopā, sēžas pie vakariņu galda un cits citam mīļi uzsmaida.
