14. februārī «Zemgales Ziņās» tika publicētas A.E.Hartmaņa pārdomas par televīzijas filmu «Nārbuļa dēli».
14. februārī “Zemgales Ziņās” tika publicētas A.E.Hartmaņa pārdomas par televīzijas filmu “Nārbuļa dēli”. Man par šo filmu un latviešu leģionu ir plašāks vērtējums. Tās ir tikai epizodes no lielā Eiropas izvarošanas akta, ko organizēja divas totalitārās lielvaras, Maskavā 1939. gada 23. augustā parakstot tā saucamo Molotova – Ribentropa paktu. Hitlers, tajā laikā Staļinam “atdodot” Baltiju, cerēja, ka tas mainīs attieksmi pret vāciešiem, un nekļūdījās. Tā arī notika.
Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijām vācieši tika sagaidīti kā mesijas – atbrīvotāji no Staļina ļaundarībām. Nebūtu šo deportāciju, nebūtu latviešu leģiona, neviens nemobilizētu nepārliecinātus karavīrus un neveidotu divīzijas.
Hitlers un hitlerisms ir publiski sodīti, bet Staļins iznests no mauzoleja, Bērija nošauts, un viss, velti gaidīt staļinisma publisku nosodījumu. Viņš bija uzvarētājs, un uzvarētājus nesoda.
Kad Staļina koncentrācijas nometņu vietās Krievijā būs tādas pašas piemiņas vietas, kādas tās ir Buhenvaldē un citur bijušajās hitleriešu okupētajās teritorijās, tad varēsim runāt par demokrātiskas valsts veidošanos, un tikai tāda Krievija varēs būt miera garants pasaulei. Pagaidām, kas nav ar Krieviju, tas ir fašists, tāpat kā Staļina laikā. Tas ir izdevīgi staļinisma mantiniekiem savu totalitāro ideju kopumu jeb “kapitālistisko ielenkumu” izkliegt, rādot uz citiem.
Arī leģionāri atgādina, ka cīņa pret staļinismu nav beigusies. Ja reiz Krievijas prezidents teic: “Pie mums Rīgā…”
Ar cieņu – Žanis Polis
