Bojā gājuši astoņi, cietuši – desmit cilvēku. Zaudējumi – vairāk nekā 145 tūkstoši latu. Ugunsdzēsējiem pērn darba nav trūcis, jo Jelgavā un rajonā reģistrēti 453 ugunsgrēki.
Bojā gājuši astoņi, cietuši – desmit cilvēku. Zaudējumi – vairāk nekā 145 tūkstoši latu. Ugunsdzēsējiem pērn darba nav trūcis, jo Jelgavā un rajonā reģistrēti 453 ugunsgrēki. Taču bieži vien no nelaimes varētu izbēgt, ja cilvēki par ugunsdrošību domātu laikus. Tāpēc “Ziņas” rīkoja telefonakciju, kurā piedalījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis un Jelgavas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētājs Māris Bitāns.
Smēķēšana gultā
No ugunsgrēkos bojā gājušajiem apmēram 80 procentu dzīvību zaudējuši, nosmokot dūmos. Vislielākajam riskam pakļauti kaismīgi pīpmaņi – tie ugunsgrēkos aiziet bojā visātrāk. Hemoglobīns asinīs piesaista ogļskābo gāzi. Smēķētāju plaušas jau ar to pievilkušās, un līdz kritiskajam daudzumam vajag ļoti maz. Reizēm matracī izdedzis tikai plaukstas lieluma caurums, bet iznākums ir letāls.
Diemžēl visvairāk no smēķētāju radītajiem ugunsgrēkiem cieš apkārtējie – viņu tuvinieki un kaimiņi. Līdzekļu, kā cīnīties ar šiem nevīžām, nav. Iespējams, situāciju varētu labot šoka terapija – beigtu smēķētāju apdegušo ķermeņu fotogrāfijas, līdzīgi, kā tas bija ar sabrauktajiem gājējiem.
Dūmvadu tīrīšana
Dūmvadus vajadzētu tīrīt vismaz pirms katras apkures sezonas, un to vislabāk uzticēt sertificētam skursteņslauķim, ko Jelgavā var atrast BUB. Dūmvadu tīrīšana vajadzīga ne tikai tajos gadījumos, kad tiek izmantots cietais kurināmais, bet arī, ja apkurei izmanto gāzi. Noteikumi paredz, ka dūmvadus nepieciešams tīrīt vismaz divas reizes gadā. Tas maksā 12 latu.
Vismaz reizi trijos gados būtu jāpārbauda dūmvadu tehniskais stāvoklis, jo dažādi bojājumi var būt par iemeslu ugunsgrēkam.
Jāatceras, ka viegli uzliesmojoši priekšmeti nedrīkst atrasties ne tikai tuvu krāsnij, bet arī skursteņa kājai. Ap to nedrīkst kraut arī malku.
Dabasgāze un gāzes baloni
Jelgavā ir vairāki dzīvokļi, kuriem parādu dēļ ir atslēgta gāzes piegāde, tāpēc īpašnieki izmanto balonu gāzi. Tas savukārt uztrauc apkārtējos iedzīvotājus, jo šajos dzīvokļos notiek regulāra alkohola lietošana, līdz ar to neviens nevar būt drošs, ka kādu dienu baloni neeksplodēs.
Diemžēl likumīga šīs problēmas risinājuma nav. Gāzes dienests par to neatbild, un arī ugunsdzēsēji nav tiesīgi iejaukties, jo balonu gāzi izmantot atļauts pat piecstāvu mājās. Vienīgais, ko iedzīvotāji šādā problēmsituācijā var darīt – informēt policiju par regulārām iedzeršanām dzīvoklī, kā arī par iespējamo naktsmiera traucēšanu. Tomēr arī šajā gadījumā var rasties problēmas – īrniekam ir tiesības operatīvos dienestu nelaist dzīvoklī.
Kad gāzes plīti nelieto, lai nenotiktu gāzes noplūde, gāzes balons un arī dabasgāzes centrālais krāns jānoslēdz. Gāzes balonu vajadzētu novietot, kur tam netiek klāt bērni, turklāt šai vietai jābūt drošā attālumā no krāsnīm (lai balons nesakarstu).
Pie pārbūvētās daudzdzīvokļu mājas Zirgu ielā atrodas gāzes tvertnes, kuru saturs tiks izmantots ēkas apkurei. Iedzīvotājus uztrauc, vai tas nav bīstami. A.Feldmanis apliecina, ka gāzes sistēmas atrašanās pie šā nama ir pieļaujama, jo likums neparedz attālumus, kas nepieciešami līdz tuvējām ēkām. Tiesa, speciālists sola, ka šī gāzes iekārta tiks uzraudzīta.
Patvaļīga būvniecība
Kāda Robežu ielas iedzīvotāja uztraukusies par kaimiņu plēves būdām, kurās tiek turētas automašīnas un viegli uzliesmojoši šķidrumi. “Lai uzbūvētu kādu piebūvi, šķūni vai citu ēku, nepieciešams projekts, un tas jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām. Bez tā neko nedrīkst meistarot,” skaidro A.Feldmanis.
Projekts nepieciešams arī gadījumos, kad būvniecība notiek uz personai piederošas zemes. Būvvalde, izvērtējot katru gadījumu, var pieprasīt ievērot vairākus nosacījumus. Būtiski ir ievērot attālumus līdz kaimiņu zemes platībai. Piemēram, ja zemes īpašnieks savā teritorijā grib celt šķūnīti, viņam jāraugās, lai līdz kaimiņa īpašumam būtu vismaz trīs metri. Ja šis attālums ir mazāks, nepieciešams celt brandmūri. Dažos gadījumos risinājums var būt, ja ar kaimiņu kopīgi uzbūvēts šķūnis. Tad pietiek ar vienu brandmūri, kuram abās pusēs var droši celt šķūņus.
Par ugunsdrošību uzceltajās būvēs jārūpējas to īpašniekam vai apsaimniekotājam. Pretējā gadījumā par pārkāpumu būs jāatbild.
Ugunsdrošības normas uzņēmumos
Bēdīgi klājas arī kādam Jelgavas kokapstrādes uzņēmumam, kas darbojas blakus Jelgavas cietumam. Ieslodzījuma vietā atrodas kurtuve, un dzirksteles no tās lido pāri sētai, tādēļ uzņēmumā jau vairākas reizes notikuši ugunsgrēki. A.Feldmanis skaidro, ka par šo situāciju ir informēts un ar cietuma vadību ticies: “Pēdējo reizi ieslodzījuma vietas priekšnieks parādīja, ka ir veikti uzlabojumi. Cerams, ka ugunsgrēki vairs nenotiks.”
Ugunsdzēsēji kokapstrādes uzņēmumos pārbaudes veic reizi gadā. Tajos jābūt ievērotām ļoti daudzām normām, kas paredzētas Ugunsdrošības noteikumos, piemēram, jādarbojas ugunsdzēsības signalizācijai. (Minētos noteikumus var meklēt interneta mājas lapā www.likumi.lv)
Citos uzņēmumos jābūt darbiniekam, kas atbild par ugunsdrošību, kā arī ugunsdzēšamajiem aparātiem (to daudzums atkarīgs no strādājošo skaita). Ugunsdzēšamie aparāti regulāri jāpārbauda un, ja tie kaut daļēji izlietoti, jāuzpilda.
Ļaunprātīga dedzināšana
Kaspars no Jelgavas pamanījis, ka pēdējā laikā diezgan bieži notiek ļaunprātīgas dedzināšanas, tāpēc viņam radies jautājums – vai tā īpašnieki atbrīvojas no graustiem un nevajadzīgām būvēm.
Abi speciālisti atzīst, ka agrāk šāda tendence bijusi izplatīta – nodedzināt vecos graustus izrādījies krietni izdevīgāk, nekā tērēt līdzekļus būves nojaukšanai. Pirms desmit gadiem ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi vairākkārt fiksēti rajonā, it sevišķi Vilces pusē, jo iedzīvotāji īpašumus saņēmuši par pajām, un vienmēr atradies kāds, kas palicis tukšā un vēlējies atriebties ieguvējiem.
Tiesa, vēl tagad fiksēts gadījums, kad īpašnieks lūdzis ugunsdzēsējus nedzēst nelielu ēku, kurā ugunsgrēks izcēlies pēc elektroīssavienojuma – tā viņam būšot mazāki nojaukšanas izdevumi.
“Pirms kāda laika man zvanīja kundzīte un prasīja, vai drīkst nodedzināt savu būdu, jo nojaukšana izmaksā pārāk dārgi. Nācās viņai skaidrot, ka liesmas var apdraudēt arī citas būves, jo dzirksteli spēcīgā vējā var aiznest pārdesmit metru,” atzīst M.Bitāns.
Kādu brīdi Jelgavā, Stacijas ielā uzdarbojusies kāda persona, kuru varētu nosaukt par piromānu – cilvēku, kuram patīk uguns. Dedzinātas durvis, logi, bēniņi, bet policija likumpārkāpēju esot atradusi un notikušo ar viņu pārrunājusi, pēc tam dedzināšanas gadījumi nav fiksēti.
***
Ugunsgrēku statistika
Jelgavas rajons:
– ugunsgrēku skaits – 158;
– bojā gājuši seši cilvēki;
– cietuši astoņi cilvēki;
– degusi 61 ēka;
– ugunsgrēku radītie zaudējumi – 124 246 lati;
– izglābtas vērtības 24 000 latu apmērā;
– visbiežāk dedzis: Ozolnieku novadā – 33 reizes, Valgundes pagastā – 21 reizi un Glūdas pagastā – 15 reižu.
Jelgava:
– ugunsgrēku skaits – 295, no tiem 91 – kūlas dedzināšana, 66 – neuzmanīga rīcība ar uguni, 47 – neuzmanīga smēķēšana;
– bojā gājuši divi cilvēki;
– cietuši divi cilvēki;
– degusi 61 ēka;
– ugunsgrēku radītie zaudējumi – 21 922 lati;
– izglābtas vērtības 7 000 latu apmērā.
