Galvenās kļūdas. Celtniecības gaitā. – Skursteņa un koka konstrukciju salaiduma vietās nav ievērotas ugunsdrošas atstarpes. Ja bīstamā vieta ir nosegta ar apmetumu vai citiem materiāliem, tā ir bumba ar laika degli.
Galvenās kļūdas
Celtniecības gaitā
– Skursteņa un koka konstrukciju salaiduma vietās nav ievērotas ugunsdrošas atstarpes. Ja bīstamā vieta ir nosegta ar apmetumu vai citiem materiāliem, tā ir bumba ar laika degli.
– Dūmvadi būvēti no neatbilstošiem materiāliem. Jāizvēlas ugunsdrošie ķieģeļi vai sertificēti metāla dūmvadi.
– Neatbilstošu, nepareizi savienotu elektrības vadu pārslodzes gadījumā var rasties īssavienojums un notikt aizdegšanās.
– Jāpārdomā siltināšanas materiālu izvēle. Mājas īpašniekam ir jāizlemj, vai viņš iegādāsies dārgāko minerālvati, kas ir dabiska un nedegoša, vai sintētiskos materiālus, kas degot izdala toksiskas gāzes.
– Prasība privātmājās izbūvēt zibensnovedējus nav obligāta, tomēr Latvijā zibens sper, bijuši cilvēku upuri. Ja tas iesper jumtā, uguns dažkārt izplatās tik strauji, ka aizmidzis cilvēks briesmas pat nepamana.
Atjaunojot mājas
– Jāpārbūvē vecais dūmvads.
– Apkures krāsnis un kamīni jāizvēlas atbilstoši dzīvokļa dūmvadam vai grīdai paredzētajai slodzei. Ventilācijas vadi nav domāti karstu dūmu izvadīšanai. To, vai skurstenis atbilst attiecīgajai krāsnij vai kamīnam, var konstatēt sertificēts dūmvada tīrītājs.
– Pirms sākt remontu, jāveic elektropretestības mērījumi. Bojātajās vietās vadi jānomaina.
Mājas ekspluatācijas gaitā
– Dūmvads jātīra vismaz pirms katras apkures sezonas. Pēc darbu paveikšanas saimniekam no skursteņslauķa jāsaņem dokuments.
– Pie plīts, krāsns vai kamīna kurtuves jābūt metāla plāksnei, vislabāk skārda (50×70 cm).
– Kurināšanai vajadzētu izmantot tikai sausu malku, jo, kurinot ar slapju, 40 – 50 procentu siltuma aiziet skurstenī malkas sasildīšanai. Tātad slapjās vajag divreiz vairāk, jākurina divreiz ilgāk, un krāsns virsma pārkarst.
– Priekšmetus un apģērbus nedrīkst novietot tuvāk par 1,20 metriem no krāsns. Tās sildvirsma izstaro karstumu, un mēbeles vai drēbes var aizdegties.
– Sevišķi uzmanīgiem jābūt ar vietējām katlumājām un kurtuvēm. Visu veidu apkures krāsnis jāuzstāda un jāizmanto precīzi saskaņā ar instrukciju, ar tām jādarbojas zinošiem cilvēkiem.
– Nelietot lāpītus elektriskos drošinātājus un paštaisītus vai pašlabotus sildītājus.
– Logiem restes jāierīko tā, lai tās varētu atvērt no iekšpuses un kritiskā situācijā izkļūt ārā.
– Durvju atslēgai vienmēr jābūt durvīs vai pie tām, lai briesmu gadījumā to varētu ātri paķert.
– Dzīvoklī visām durvīm jābūt brīvi atveramām, tās nedrīkst aizsegt ar mēbelēm un citiem priekšmetiem, jo apjukuma brīdī liktenīgs var būt katrs sīkums.
Cilvēku rīcībā
– No ugunsdrošības viedokļa bīstama ir virtuve, jo tur rīkojamies ar atklātu uguni un gāzi, tur izceļas katrs desmitais ugunsgrēks. Lai likvidētu aizdegšanos uz plīts, liesmas var apslāpēt ar blīva audekla gabalu, segu vai galdautu, ūdeni no puķu vāzes. Dzēšanai nedrīkst izmantot miltus, jo tie var uzliesmot vai pat radīt eksploziju. Gāzes noplūdes gadījumā jānoslēdz balona vai plīts krāns, ja ir droša iespēja tam piekļūt. Kad mājās bērni paliek vieni, viņus nevajadzētu ieslēgt. Var ierīkot tā, lai durvis viegli veras no iekšpuses, bet ne no ārpuses. Kaut vai ar krampīti. Jau ar pavisam maziem bērniem jāpārrunā, kā rīkoties nelaimē.
– Aizejot no mājas, televizoru nevajadzētu izslēgt tikai ar pulti, tas būtu jāatvieno no kontakta. Ja aizdedzies televizors vai kāda sadzīves elektroiekārta, vispirms tā jāatvieno no elektrotīkla un jāapslāpē liesmas ar blīvu audekla gabalu, segu vai galdautu. Atslēgtu var dzēst ar ūdeni. Nestāvēt pretī kineskopam.
– Bērnu gultiņām labāk neizvēlēties porolona matračus. Degot porolons izdala zilskābi, kas ir inde.
Apsaimniekošanas līgumu slēgšanā
– Iedzīvotājiem ir tiesības no apsaimniekotāja prasīt, lai koplietošanas telpas būtu labā ugunsdrošības stāvoklī, lai bēniņi un pagrabi nebūtu piemēsloti, lai nav bojāta elektroinstalācija.
– Bēniņiem un pagrabam jābūt aizslēgtiem.
– Pagrabu logi ir domāti, lai ugunsdzēsēji varētu piekļūt degšanas vietai, mazināt karstumu un piedūmojumu. Slēgtajās bēniņu un pagrabu telpās iespējama ļoti augsta temperatūra, kas varētu ietekmēt nesošās konstrukcijas.
– Sētnieku uzdevums ir rūpēties, lai būtu norādes pie hidrantiem jeb pazemes ūdensņemšanas vietām un uz to vākiem nenovietotu automašīnas, lai tie nav aizsaluši un no tiem ir notīrīti atkritumi un sniegs.
Kas pārsteidz ugunsgrēkos
TUMSA. Ugunsgrēks rada tik daudz dūmu, ka telpa, kurā atrodaties, dažu minūšu laikā kļūst pilnīgi tumša. Pamēģiniet izkļūt no savas mājas vai dzīvokļa aizvērtām acīm. Ja tas liksies grūti tagad, iedomājieties, cik tas būs sarežģīti īstā ugunsgrēkā, kad visapkārt valdīs tumsa, karstums un panika.
DŪMI. Oža ir pirmā sajūta, ko cilvēks zaudē iemiegot, un pēdējā, kas atjaunojas pamostoties. Ugunsgrēka dūmi ir sajaukti ar tvana gāzi. Ieelpojot tvana gāzi, cilvēks parasti zaudē orientāciju telpā, samaņu, tad ieslīgst dziļā miegā un var iet bojā.
KARSTUMS. Ugunsgrēkā strauji ceļas temperatūra telpā. Karstums var nonāvēt dažos mirkļos. Tas apdedzina elpošanas ceļus. Ja nebūs aizsargāta galva, var zaudēt samaņu. Temperatūrai turpinot celties, uzliesmos viss degtspējīgais, kas atrodas telpā.
ĀTRUMS. Daudzi kļūdaini domā, ka ugunsgrēka gadījumā viņiem būs vismaz piecas minūtes laika, lai pamodinātu kaimiņus vai paņemtu vērtīgākās mantas. Tā nav. Cilvēka rīcībā būs ne vairāk par 90 sekundēm, lai atbilstoši reaģētu – nodzēstu uguni vai izkļūtu no telpas.
Kā rīkoties
– Pats galvenais: nekrist panikā. Objektīvs situācijas vērtējums un pareiza rīcība palielina iespējas izglābties.
– Ja pamostaties un konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un rāpojiet uz durvju pusi. Necelieties gultā sēdus, jo tad var nokļūt stāvoklī, kurā bīstami elpot.
– Ja, uztaustot durvis, jūtat, ka tās ir karstas, neveriet vaļā – aiz durvīm plosās uguns. Atverot tās, liesmas strauji iekļūs istabā. Durvis var kalpot par aizsegu ugunij un pasargāt, kamēr ierodas palīdzība.
– Ja telpas durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstājat istabu, aizveriet durvis. Tas mazinās uguns izplatību un pasargās īpašumu.
– Ja durvis ir karstas, aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk derēs mitri dvieļi, segas.
– Rāpojiet pie loga. Mazliet atveriet to. Atverot logu pilnīgi, radīsies caurvējš un papildu vilkme. Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un elpot būs vieglāk.
– Ja atrodaties augstāk par pirmo stāvu, labāk atturieties no lēmuma izlēkt.
– Ja nevarat izkļūt no istabas, mēģiniet radīt troksni, lai pārējie zinātu, kur jūs esat. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot. Arī vicinot pa logu dvieli vai palagu, izmetot pa to kādu sadzīves priekšmetu.
– Vienmēr izmantojiet tikai kāpnes, bet ne liftu.
