Nelegāli pieslēdzoties naftas vadam Polocka – Ventspils, radās ievērojama dīzeļdegvielas noplūde. Kaut arī, veicot sanācijas darbus, ekoloģiskā situācija ievērojami uzlabojusies, tomēr tie tiks pabeigti pēc vairākiem gadiem.
Nelegāli pieslēdzoties naftas vadam Polocka – Ventspils, radās ievērojama dīzeļdegvielas noplūde. Kaut arī, veicot sanācijas darbus, ekoloģiskā situācija ievērojami uzlabojusies, tomēr tie tiks pabeigti pēc vairākiem gadiem.
Informācija par naftas produktu piesārņojumu pie Svētes upes atklātībā parādījās 2005. gada 30. martā. Nākamajā dienā tika atrasta vieta, kur dīzeļdegvielas zagļi bija pieslēgušies cauruļvadam Polocka – Ventspils. Toreiz tika secināts, ka ar naftas produktiem piesārņota Svētes upe un tās paliene sešu kilometru garumā. Piesārņotās vietas izpēti un attīrīšanu sāka firma “VentEko”, kas noskaidroja, ka ar izplūdušo dīzeļdegvielu piesārņota augsne vairāk nekā 38 hektāru platībā. Visvairāk bija cietis Galiņu meliorācijas grāvis un pārpurvotā meža zona gandrīz četru hektāru platībā.
Atklājot piesārņojumu, nebija skaidrs, cik liels daudzums dīzeļdegvielas izplūdis. Secinājuši, ka Svētes upe ir pārplūdusi un pa to iet ledus, glābēji nolēma ūdenī nokļuvušo piesārņojumu sadedzināt. Pēc aptuveniem aprēķiniem, tā likvidēts līdz 12 kubikmetriem Svētē nonākušo naftas produktu. Vēlāk uz upes ierīkotas peldošās bonas (aizsprosti) no naftas produktus uzsūcoša materiāla. Izplūdušo dīzeļdegvielu no Galiņu grāvja atsūknēja ar speciālām vakuummašīnām un rokas sūkņiem. Kā “Ziņas” informēja Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vecākais inspektors Andris Kivlenieks, 2005. gadā savākts un nodots iznīcināšanai gandrīz 110 kubikmetru naftas produktu.
Pavasarī un vasarā turpinājās upes palieņu pļavu attīrīšana no piesārņotās zāles un meldriem, tos sadedzinot. Izzāģēti arī koki un krūmi, kas cieta, dedzinot Svētes upē izplūdušo dīzeļdegvielu. Īpaši svarīgi tas bija vietējiem lauksaimniekiem, kas palieņu pļavas izmanto lopu ganīšanai un siena sagatavošanai. Līdz pagājušā gada beigām piesārņotā platība samazinājusies līdz diviem hektāriem, un to varētu attīrīt jau šogad.
Lai no naftas produktiem atbrīvotu augsni un palielinātu gaisa pieplūdi, tā kultivēta. Papildus veikta augsnes apstrāde ar naftas produktus noārdošiem preparātiem. Minētie pasākumi paātrina dabai bīstamo produktu bioloģisko sairšanu un nav kaitīgi apkārtējai videi. Pagājušā gada decembrī veiktie mērījumi liecina, ka augsnē naftas produktu daudzums piesārņojuma vietā samazinājies trīs reizes, tomēr tas joprojām vairāk nekā piecas reizes pārsniedz pieļaujamo daudzumu. Attīrīšanas darbu veicēji “VentEko” uzskata, ka augsnes attīrīšanas darbi turpināmi arī šogad, un ir cerība, ka līdz nākamajam gadam šī avārijas vieta vairs nebūs piesārņota ar naftas produktiem.
Kā skaidro A.Kivlenieks, Zemgalē, kas ir Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes pārraudzībā, pagājušajā gadā sanācijas (zemes attīrīšanas) darbi no naftas produktiem veikti 23 objektos, tostarp četrās vietās Jelgavas rajonā. No trijām piesārņotajām teritorijām Platones pagastā divas attīrītas pilnībā. Šogad darbi turpināsies vēl vienā piesārņojuma vietā Platones pagastā un jau minētajā avārijas vietā pie Svētes upes.
