REĢIONU ZIŅAS: Novērtē ieguldījumu nozarē un lauku attīstībā

Mālpils muižā svinīgi apbalvoti Zemkopības ministrijas (ZM) konkursa “Sējējs 2024” laureāti.
Balvu “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” saņēma Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka. Gada lauku saimniecības tituls piešķirts zemnieku saimniecībai “Sniedzes” no Jelgavas novada Sesavas pagasta. Konkursa laureāti saņēma bronzas statueti “Sējējs”, diplomu un naudas balvu, informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Atliek kongresu
Iecavniece A. Hauka ar smaidu teic, ka pirmās emocijas par balvas piešķiršanu bija apjukums, tomēr atzīst, ka viņas ieguldījums nozarē, aizstāvot zemnieku intereses un lauku līdzsvarotu attīstību, ir ievērojams. Uz balvas pasniegšanu A. Hauka devusies kopā ar dzīvesbiedru, sarīkojuma dēļ nācies atcelt dalību Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA kongresā ārzemēs. Sestdien A. Hauka piedalījās sarīkojumā “Novadu garša” Rīgā, kur pasniedza simpātiju balvu.

A. Hauka LZF vada kopš 2009. gada. Līdz ar viņas atnākšanu aktivizējās organizācijas pārstāvniecība nozares lemjošajās institūcijās un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē. Viņa uzsver komandas un sadarbības partneru atbalstu, kas ļauj aizstāvēt dažādu saimniecību un lauku apdzīvotības intereses gan valsts, gan Eiropas līmenī.

Iecavā Agita kopā ar domubiedrēm 1998. gadā nodibināja Iecavas sieviešu klubu “Liepas”, daudz ieguldot sabiedriskajā darbā un labdarībā.

Pēc A. Haukas iepriekš paustā, LZF par lauku attīstības pamatu uzskata ģimenes saimniecības un ražotāju dažādību, kas ļauj uzturēt arī pašvaldības struktūras un skolas. Viņa teic, ka šis darbs sagādā lielu gandarījumu. LZF pārstāv vairāk nekā 6000 ražojošus dažādu nozaru lauksaimniekus visā Latvijā, vairāk nekā desmit reģionālās lauksaimnieku biedrības un kopas, piecas nacionālās nozares organizācijas.

Svarīga atzinība
Nominācijā “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” balvu saņēma Iecavas pagasta olu produktu ražotāja AS “Balticovo”. Komunikācijas direktors Toms Auškāps atzīst, ka nominācija bijis pārsteigums, jo “paši sevi ar Zemkopības ministrijas balvu neasociējām”, tomēr no žūrijas un rīkotājiem saņēmuši atzinīgas atsauksmes, ka patiesi ir to pelnījuši.

Saņemt apbalvojumu uz Mālpili piektdienas vakarā devušies kopā ar “Balticovo” valdes priekšsēdētāju Vladimiru Mhitarjanu. Pirms tam dienas lielāko daļu T. Auškāps pavadījis konkurētspējas forumā Valsts prezidenta pilī. Viņš teic, ka situācija pasaulē liek vairāk novērtēt pārtikas ražotāju ieguldījumu, jo tā uzskatāma par stratēģiski svarīgu nozari valsts drošībai.

AS “Balticovo” Iecavas pagastā strādā kopš 1972. gada un pašlaik ir lielākā olu produktu ražotāja Ziemeļeiropā. Uzņēmuma vistas gadā izdēj vairāk nekā 600 miljonu olu. Pamata ražošanas bāze ir pie Iecavas, vistu fermas izvietotas arī Madonas, Daugavpils un Jelgavas novadā, kā arī graudu pieņemšanas centrs Bēnē netālu no Auces. Uzņēmumam ir ražotnes arī Lietuvā un Igaunijā.

Sestdien “Sējēja” balvas nominanti sumināti sarīkojumā “Novadu garša” Rīgā.

Konkursa “Sējējs 2024” laureāti
● Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā – Agita Hauka, LZF valdes priekšsēdētāja
● Gada lauku saimniecība – ZS “Sniedzes”, Jelgavas novada Sesavas pagasts
● Gada uzņēmums pārtikas ražošanā – AS “Balticovo”
● Ģimene lauku sētā – Barkānu ģimene, ZS “Meijas”, Ludzas novada Zvirgzdenes pagasts
● Jaunais veiksmīgais zemnieks – Artis Čoičs, Ludzas novada Salnavas pagasts
● Gada vietējās pārtikas tirgotājs – SIA “Lauku rudzupuķe”, veikals “Rāmkalni”, atpūtas parks
● Bioloģiskā lauku saimniecība – SIA “3Dpro”, Madonas novada Ērgļu pagasts
● Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā – SIA “Safira L”, projekts “Ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegāde augļu, ogu un dārzeņu pulveru ražošana”, Rēzeknes novada partnerība
● Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks – Līva Liepa, Daugmales mazpulks “Dzirkstelīte”
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Papildina zivju resursus četros novada ezeros

Saistībā ar novada ezeru apsaimniekošanas plānu četros Gulbenes novada ezeros tika ielaisti 24 000 nepilnus 10 centimetrus gari zandartu mazuļi. Stāmerienas ezerā ielaisti 7400, Augulienas – 5300, Pinteļa – 6500, Sprīvuļa – 4800 zandartu šāgada mazuļi, kuri tika atvesti no Igaunijas Kalatalu Herjanurmes zivju audzētavas.

Pašvaldības policijas darbinieks Dāvis Žuks, kura pienākumos ir arī novada ūdenstilpju uzraudzība, “Dzirkstelei” skaidroja, ka kopš iepriekšējās zivju resursu papildināšanas, kas notika 2021. gada septembrī, bija pēdējais laiks šo procedūru atkārtot.

Jāizvēlas starp līdaku un zandartu
“Pirms kāda laika Zivju fonds par sevi mums atgādināja un mudināja rakstīt kādu projektu. Pateicoties projektu vadītājai Ingai Lapsei, kura uzņēmās to rakstīt, mēs arī nolēmām to realizēt. Šoreiz bija strikti noteikumi un priekšroka tika dota ne publiskajiem ezeriem, tāpēc arī izvēle bija par šiem četriem. Tie ir vieglāk kontrolējami, maluzvejniecības “spiediena” gandrīz nav, un labvēlīga iznākuma gadījumā ieguvēji būs tieši makšķernieki. Ne mazāk svarīgi bija arī izlemt, kuri ezeri būtu šai sugai piemērotāki, un izvēle šoreiz bija neliela. Zivju fonda nostādne bija izvēlēties starp līdaku un zandartu mazuļiem, un šoreiz uzvarēja zandarti,” skaidro D. Žuks. Viņš piebilst, ka projekts arī noteica, ka visos ezeros ielaiž vienu sugu, nevis vienā ezerā vienu, bet otrā – otru.

“Zivju fonds sponsorē 90% no kopējām izmaksām, mūsu pašvaldības līdzfinansējums ir tikai 10%. Sākumā projekts tapa par 10 000 eiro kopējo summu, taču vēlāk izrādījās, ka šiem ezeriem ir arī ielaižamo zivju limits, cik katrā drīkst ielaist. Līdz ar to ielaisto zivju skaits samazinājās un finansiāli pilnu apjomu mēs neieguvām, jo pievienot klāt vēl kādu ezeru bija par vēlu. Kā piegādātājus šoreiz izvēlējāmies igauņu zivju audzētājus, jo par viņu produkciju un tās kvalitāti bija ļoti labas atsauksmes. Tas bija arī tuvāk, un zivis nāk no vietas, kur laika ap­stākļi ir tādi paši kā pie mums,” uzsver D. Žuks.

Svarīga ir ūdens temperatūra
Zivju mazuļu ielaišanai ļoti svarīgas ir ūdens temperatūru starpības, tāpēc pirms vešanas igauņiem tika paziņota ūdens temperatūra potenciālajos ezeros. Arī pārbrauciena laikā tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra, līdz ar to zivīm ir lielāka iespēja izdzīvot pēc ielaišanas ezerā. “Dzirkstele” novēroja, ka starpība starp ezera ūdeni un ūdeni, kurā tika atvesti zandartu mazuļi, bija tikai viens grāds. Zivju mazuļi bija ļoti dzīvīgi, un atbiruma gandrīz nebija.

“Igauņi šajā ziņā ir ļoti pedanti un dara visu, lai mazuļi izdzīvotu. Viņi pat bija atveduši nedaudz vairāk, ja pa ceļam kāda zivs aiziet bojā. Cerams, ka viss šoreiz izdosies. Protams, simtprocentīgi to nevar pateikt, bet iepriekšējais laidums laikam nav bijis īpaši sekmīgs. Ezeros, kur tie tika ielaisti, makšķernieku un zvejnieku lomos vismaz pagaidām tie neparādās,” piebilst D. Žuks.

Savukārt Gulbenes novada pašvaldības projekta vadītāja Inga Lapse saka: “Tika dots uzdevums uzrakstīt un iesniegt Zivju fondā šādu projektu, tas arī veiksmīgi izdarīts. Visi jau saprot, ka zivju resursus ik pa brīdim vajag atjaunot, tāpēc arī startējām šajā projektā un guvām atbalstu. Mums gan neizdevās iegūt pilnus iespējamos 10 000, bet šajos četros ezeros mēs ielaidām maksimālo daudzumu zivju. Novada domē projekta līdzfinansējums tika atbalstīts, un tagad atliek gaidīt rezultātus,” teica I. Lapse.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.