Ir jelgavnieki, kas muzejā ne tikai nav bijuši gadiem, bet neko nezina par tādām būtiskām pārmaiņām tā ēkā kā pirmā stāva pielāgošana apmeklētājiem ratiņkrēslos, kas veikta pirms vairākiem gadiem.
Ir jelgavnieki, kas muzejā ne tikai nav bijuši gadiem, bet neko nezina par tādām būtiskām pārmaiņām tā ēkā kā pirmā stāva pielāgošana apmeklētājiem ratiņkrēslos, kas veikta pirms vairākiem gadiem. Tie, kas muzeju apmeklē, par norisēm uzzina galvenokārt no preses, kā arī no draugiem un interneta un visumā ar piedāvājumu ir apmierināti. Viņi vēlētos, lai telpas būtu ērtāk iekārtotas. Šie ir daži atzinumi, ko var rezumēt, iepazīstoties ar Spīdolas ģimnāzijas
10. komercklases skolnieču Baibas Vīndedzes un Alises Papinas zinātniski pētniecisko darbu “Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāju socioloģiskā izpēte”.
Arī šādi izpaužas Jelgavas muzeja sadarbība ar Spīdolas ģimnāziju, jo minētais darbs bija to vidū, kuru vadītāja bija muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. Sadarbība, protams, ir abpusēji izdevīga: skolēni izstrādā darbu, kas nepieciešams mācību programmā, muzejs iegūst informāciju, kas tam palīdz darbā. Šajā gadījumā, kā atzina muzeja direktore Gita Grase un M.Kaupere, pētījums pamatā apstiprinājis viņu līzdšinējo priekšstatu par to, ko vēlas apmeklētāji.
Kas atbildēja?
Aptaujā tika izmantotas triju veidu anketas dažāda vecuma respondentiem. 100 skolēnu izvaicāja Spīdolas ģimnāzijā, 88 apmeklētājus muzejā, un 100 cilvēku Jelgavas ielās un lielveikalos.
Atbildes tika apkopotas, sadalot to sniedzējus pēc dzimuma un vecuma.
Kā apmeklē?
Uz jautājumu, vai kāda respondentu grupa izcēlās kā uzcītīgāki muzeja apmeklētāji, pēc pētījuma autoru atzinuma, nav sniedzama viennozīmīga atbilde. Relatīvi vairāk par biežām muzeja apmeklētājām sevi atzina sievietes vecumā līdz 40 gadiem: no muzejā aptaujātajām – 60 procentu, ielu aptaujā – 10 procentu. Visretāk šādi par sevi teica zēni vecumā no 10 līdz 20 gadiem: skolā veiktajā aptaujā četri procenti, ielu aptaujā – pieci procenti.
Kā uzzina?
Atbildēs par iecienītāko avotu, no kā gūst informāciju par izstādēm un citiem jaunumiem muzeja dzīvē, dominē prese – visvairāk sievietēm pēc 40 (puse muzejā aptaujāto un 47 procenti ielas aptaujā) un vīriešiem šajā vecuma grupā (attiecīgi 18 un 52 procenti). Avīzes galvenais vai viens no pāris svarīgākajiem informācijas avotiem ir arī pārējās vecuma grupās – gan sievietēm, gan vīriešiem. Nozīmīgi ziņu avoti visiem ir arī draugi un, izņemot sievietes pēc 40, internets.
Ko grib?
Aptaujātie vīrieši visbiežāk atzinuši, ka muzejā vēlas redzēt vēstures izstādes (vecumā no 10 līdz 20 gadiem – 40 procentu skolā un 48 procenti uz ielas aptaujāto, vecumā līdz 40 gadiem – 40 procentu (muzejā) un 27 procenti (ielas aptaujā), vecāki par 40 gadiem – attiecīgi 33 un 30 procenti). Izstādes par vēsturi ir populāras arī gados vecāko sieviešu vidū (22 un 40 procenti). Viņas bieži atzinīgi izsacījušās arī par mākslinieku personālizstādēm, kuras savukārt vispopulārākās ir līdz 40 gadu vecu respondentu sieviešu vidū (27 procenti muzejā un 46 procenti ielās aptaujāto). Bet skolas vecuma meitenes par ieteicamāko visbiežāk izvēlējušās izstāžu kategoriju “Dažādi mākslas veidi”.
Respondentu ieteikto izstāžu vidū bija psihiatriskās slimnīcas pacientu darbi, erotika, mode, ziedi, arhitektūra, mūziķu veidotas iztādes, foto, kara tehnika, auto un izstādes par citām tēmām. Ielu aptaujā izskanēja pat vēlēšanās Jelgavas muzejā redzēt mūmijas.
Kā vērtē?
Vairums abu dzimumu un vecumu respondentu pauda apmierinātību gan ar pēdējo redzēto izstādi, gan ar muzeja darbu kopumā. Visvairāk iebilžu par izstāžu iekārtojumu un saturu izskanēja no gados jaunākajiem respondentiem, kuru vidū ir vismazāk regulāru muzeja apmeklētāju (27 procenti skolā aptaujāto zēnu).
Dažādu aptaujāto grupu pārstāvji uzsvēra ēkas remonta nepieciešamību, to, ka jāuzlabo telpu apgasimojums un apkure (“ziemā ir auksti”) un vairāk jādomā par apmeklētāju ērtībām. Interesanti, ka visās vecumu grupās bija ievērojams skaits respondentu, kas uzdevumu ērtību uzlabošanā formulēja konkrēti: muzeja apmeklējumu vilinošāku viņiem darītu tas, ja telpās būtu atpūtas krēsli. Aptaujā pavīdēja arī iebildes, kas liecināja, ka atbildētājs Jelgavas muzejā ne tikai nav bijis vairākus gadus, bet arī nezina par ēkā veiktajiem uzlabojumiem, piemēram, to, ka pirmais stāvs tagad ir pieejams apmeklētājiem ratiņkrēslos.
