Kā liecina akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika» aprēķini, atkarībā no situācijas tirgū un turpmākajiem lēmumiem ražotnes ieņēmumi 2006./2007. gada tirdzniecības sezonā būtu par 1,598 miljoniem latu..
Kā liecina akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” aprēķini, atkarībā no situācijas tirgū un turpmākajiem lēmumiem ražotnes ieņēmumi 2006./2007. gada tirdzniecības sezonā būtu par 1,598 miljoniem latu, bet sliktākajā gadījumā – par 4,978 miljoniem latu mazāki. Tās zaudējumi būtu līdz 5,559 miljoniem latu. Šie skaitļi bija galvenais pamatojums akcionāru balsojumam neturpināt fabrikas darbību. Savukārt Zemgales zemnieki teic: “Neceriet, ka izputēsim!”
Akcionāru sapulcei sagatavotajos lēmumu projektos bija ietverti divi iespējamie risinājumi – turpināt cukura ražošanu vai arī to pārtraukt. Cukura ražošanu nolemts pārtraukt, jo aprēķini liecina, ka fabrikā pēc ES cukura tirgus reformas nosacījumu ieviešanas tā kļūs nerentabla. 2007./2008. tirdzniecības gadā ieņēmumi būtu par 3,7 miljoniem latu mazāki, bet zaudējumi sliktākajā gadījumā varētu sasniegt 5,652 miljonus latu. 2008./2009. gadā ieņēmumu samazinājums jau varētu būt 5,817 miljonu latu. Lai gan 2009./2010. tirdzniecības gadā restrukturizācijas maksājums vairs nebūtu jāveic, ieņēmumu samazinājums sliktākajā gadījumā sasniegtu 9,028 miljonus latu, bet zaudējumi – 5,215 miljonus.
Jāpiebilst, jau izskanējusi neoficiāla informācija, ka pēc Jelgavas Cukurfabrikas iekārtu demontāžas un ēku nojaukšanas ap 11 hektāru platībā Lielupes krastā varētu tikt izveidots ekskluzīvs dzīvojamo namu rajons.
Akciju sabiedrības valdes loceklis un finanšu direktors Māris Freifalts pārliecināts, ka pēc cukura ražošanas pārtraukšanas biešu audzētāji varēs saņemt ievērojamu atbalstu. Zemnieki līdz ar vienreizēju kompensāciju, tiešajiem maksājumiem vairāku gadu garumā, kā arī saimniekošanas dažādošanai paredzēto palīdzību varēšot saņemt aptuveni 23,6 miljonus latu.
“Zemnieki ir sarūgtināti, jo jāsaprot, ka tā nebija tikai nozare, kurai Latvijā bija senas un labas tradīcijas. Cukurbietes bija arī kultūra, kas ļāva ievērot augu seku. Tagad augkopībā paliks vien dažas kultūras – graudi un rapsis,” sacīja fabrikas akcionārs biešu audzētājs Valters Bruss. Viņš aicina lauksaimniekus domāt par kādas citas netradicionālas kultūras audzēšanu, jo to klāsts sākot noplicināties.
Latvijā ir aptuveni 430 cukurbiešu audzētāju, no kuriem 300 Jelgavas Cukurfabrikai piegādāja saknes.
SIA “Lielvircava Agro” valdes priekšsēdētājs Uldis Antipins “Ziņām” sacīja, ka veiks aprēķinus, kādu kultūru audzēt 280 hektāros, kur līdz šim tika sētas cukurbietes. “Varbūt tas būs rapsis, varbūt – vasaras kvieši, tomēr neceriet, ka Zemgales lauki paliks tukši,” teica U.Antipins, piebilstot, ka “zemnieki neizputēšot”.
Skeptiskāk noskaņots Sesavas pagasta “Birztalu” saimnieks Jānis Tabors. Uz jautājumu, ko audzēs biešu vietā, viņš atbildēja, ka par to lems pēc oficiālās informācijas saņemšanas par akcionāru lēmumu. “Jautājiet zemkopības ministram, mūsu valstī neviena kultūra nav vajadzīga,” viņš sacīja.
Galīgos lēmumus par kultūraugu izvēli bijušajām cukurbiešu platībām lauksaimnieki pieņems līdz aprīļa sākumam.
Kā “Ziņām” pastāstīja Jelgavas Cukurfabrikas arodbiedrības vadītāja Vija Ozoliņa, pašlaik tiek strādāts pie sociālā plāna par darbinieku garantijām – kompensācijām, pārkvalificēšanos, priekšlaicīgo pensionēšanos.
