Nodarbinātības aģentūras veiktā darba devēju aptauja liecina, ka lielākajā daļā uzņēmumu ir brīvas darba vietas. Aptauja arī atklāj, ka nozaru asociācijas nepārzina kadru situāciju uzņēmumos, kas asociācijā apvienojušies.
Nodarbinātības aģentūras veiktā darba devēju aptauja liecina, ka lielākajā daļā uzņēmumu ir brīvas darba vietas. Aptauja arī atklāj, ka nozaru asociācijas nepārzina kadru situāciju uzņēmumos, kas asociācijā apvienojušies.
Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauju NVA veica par Eiropas Sociālā fonda finansējumu, lai noskaidrotu situāciju darba tirgū un tuvākajā pusgadā gaidāmās izmaiņas. Galvenokārt pētīts pieprasījums pēc dažādu profesiju speciālistiem un tiem nepieciešamajām pamatprasmēm, kā arī darba devēju izvirzītās papildprasības darbiniekiem. Aptaujāti vairāk nekā 200 respondentu – 39 darba devēju asociācijas un 164 lielie uzņēmumi. Jelgavā un rajonā, kā informē NVA pārstāvis Dainis Jukonis, aptaujāti 200 darba devēju.
Konstatēts, ka Latvijas nozaru asociāciju vidū ļoti maz ir tādu, kas informētas par brīvajām darba vietām uzņēmumos, kas iesaistījušies asociācijā. No 39 asociācijām 22 nav varējušas atbildēt uz jautājumu par plānotajām vakancēm nākamajā pusgadā.
Savukārt lielākajai daļai uzņēmumu palielinās brīvo vietu īpatsvars. Tikai 14 darba devēju nākamajā pusgadā plāno samazināt strādājošo skaitu. Iemesli – pieprasījuma samazināšanās, pārstrukturizācija, reorganizācija, sezonalitāte, sistēmas automatizācija, darbaspēka aizplūšana uz citām valstīm. Darba devēji nav minējuši tādus iemeslus kā uzņēmumu likvidācija, strādājošo pāriešana uz citu nozari vai reģionu. Iespējams, ar šīm problēmām vairāk saskaras mazie un vidējie uzņēmumi.
Savukārt strādājošo skaita palielināšanās galvenie iemesli ir pieprasījuma paaugstināšanās, jaunu uzņēmuma filiāļu veidošana un paplašināšanās, ES struktūrfondu līdzekļu iegūšana. Vairāki darba devēji norādījuši uz sezonas darbu raksturu un sezonas sākšanos.
Būvniecība un rūpniecība
Lielākais darbinieku pieprasījuma kāpums sagaidāms apstrādes nozarē un būvniecībā. No 43 apstrādes rūpniecību pārstāvošajiem aptaujas dalībniekiem 38 ir neaizpildītas vakances. Brīvas darba vietas ir gandrīz visos aptaujātajos vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonta, kā arī veselības un sociālās aprūpes uzņēmumos. 60 respondentu minējuši, ka tiem ir no 10 līdz 50 brīvu vietu, 16 darba devējiem trūkst līdz 250 darbinieku, bet sešiem respondentiem vakanču skaits pārsniedz 250. Kopumā nosauktas 195 profesijas, kurās pašlaik ir brīvas darba vietas. Lielākais vakanču skaits ir Rīgas reģionā.
Aptaujātie darba devēji varēja nosaukt profesijas, kurās paredzēts darbinieku skaita palielinājums, taču nevarēja atbildēt, par cik konkrēti to plānots kāpināt. Respondentiem grūtības sagādājis arī nosaukt pašreizējo vakanču skaitu. Visvairāk brīvu vietu ir virknē dažādu nozaru profesiju: medicīnas māsa (4554), ārsts (2168), konduktors (301), šuvējs (212), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (207), būvdarbu vadītājs (184), kokapstrādes inženieris (160), kārtībnieks (150), autobusa vadītājs (137), policijas inspektors (100). Vislielākais darbinieku skaita palielinājums plānots būvdarbu vadītāja, mehāniķa, mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, veikala kasiera, kūdras ieguves palīgstrādnieka, zivju apstrādātāja, kokapstrādes inženiera, sētnieka, apkopēja, medicīnas māsas amatā.
Apgrūtina pieprasītā alga
Par visgrūtāk aizpildāmajām tika nosauktas mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, medicīnas māsas, būvdarbu vadītāja, sanitārtehniķa, krāvēja, būvinženiera, palīgstrādnieka, elektriķa, apkopēja, konditora un šuvēja vakances.
Visbiežāk minētās darba devēju prasības pretendentiem – attiecīgās jomas pārzināšana, darba pieredze, labas komunikācijas spējas, valsts un krievu valodas zināšanas, profesionālā izglītība, datorprasmes lietotāja līmenī, noturība stresa situācijās, angļu valodas zināšanas, autovadītāja apliecība. Būtisks faktors, kas apgrūtina vakanču aizpildīšanu, ir pretendentu pieprasītais neadekvāti augstais atalgojums.
Interesanti, ka darba devēju asociāciju viedoklis par profesionālās un augstākās izglītības, kā arī par pieaugušo tālākizglītības atbilstību darba tirgus prasībām ir kritiskāks nekā lielo uzņēmumu pārstāvjiem. Darba devēji uzskata, ka profesionālajā izglītībā nepieciešams uzlabot praktisko iemaņu apguvi, palielināt sagatavoto speciālistu skaitu, atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām pilnveidot mācību programmas, celt pasniedzēju kvalifikāciju. Kā iespēju kvalitatīvi sagatavot nozarei nepieciešamos darbiniekus darba devēji visbiežāk minējuši apmācību uzņēmumā un sadarbību ar izglītības iestādēm. Lielo uzņēmumu pārstāvji biežāk nekā asociācijas par iespēju apmācīt nozares speciālistus redz sadarbībā ar NVA.
Simtiem brīvu darba vietu
NVA Jelgavas filiāles nodarbinātības organizatore Anita Dolace atzīst, ka situācija Jelgavā un rajonā ir līdzīga kā citviet valstī – vakanču īpatsvars palielinās. Profesijas, kurās darba devēji plāno vislielāko strādājošo pieplūdumu, ir celtnieki (gandrīz simts),mežsaimniecības inženieri, mežziņi mežsargi, policijas inspektori (vairāki desmiti), kārtībnieki, cietuma uzraugi, neatliekamās palīdzības feldšeri, autoatslēdznieki, kūdras ieguves palīgstrādnieki, sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, atslēdznieki, autoatslēdznieki (vairāk nekā desmit), metālapstrādes darbgaldu operatori (vairāki desmiti), ceļa strādnieki (vairāki desmiti).
Darba devēji plāno palielināt darba vietu skaitu arī ārstu (fizioterapeitu, narkologu, zobārstu, klīnikas psihologa, radiologa, psihologa), sociālo rehabilitologu, medicīnas māsu, māsu palīgu, juristu, personāla inspektoru, lauksaimniecības konsultantu, lietvežu, dārzkopības strādnieku, puķkopju, pavāru, konditoru, pārdevēju, juristu, projektu vadītāju, sanitārtehniķu un citās profesijās.
Atsevišķos uzņēmumos un iestādēs, kā norāda A.Dolace, darbinieku skaits tiek palielināts vai samazināts sakarā ar jaunas struktūrvienības pievienošanu citā pilsētā vai rajonā, reģionālās iestādes izveidi, funkciju izmaiņām. Ir darba devēji, kas plāno samazināt sūknēšanas iekārtu operatoru, automobiļu vadītāju, sanitārtehniķu, pārdevēju, sociālo aprūpētāju, labiekārtošanas, saimniecības strādnieku, traktoristu, sargu, transporta strādnieku, ekskavatora vadītāju, masieru, remontstrādnieku un sētnieku darba vietu skaitu.
